Vasara ir ogu laiks, tiekam lutināti ar bagātu aveņu, ķiršu, melleņu, lāceņu un jāņogu ražu. Krodziņa “Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā norāda – kaut veikalos visu gadu ir pieejamas arī saldētas ogas, tomēr nekas nevar aizstāt svaigu, nesen lasītu dārza un meža velšu baudīšanu. Šoreiz šefpavāre dalījās pamācībās, kā pagatavot dažādas ogas. Ēdienus gatavot palīdzēja līgatniete Liene Grosberga, kura strādā Cēsu rajona tiesā par arhivāri.
Šefpavāre bilst, ka vasara ir laiks, kad jāizmanto svaigas ogas, dārzeņi, no tiem gatavoti ēdieni, tā krājot vitamīnus ziemai. “Augļi un ogas ir arī lieliski enerģijas sniedzēji, jo to cukurs iešaujas asinīs zibenīgi. Līdz ar to augļi ir ļoti ieteicami, ja darām smagu garīgu vai fizisku darbu. Vislabāk augļi iedarbojas tukšā dūšā, tātad pirms ēdienreizēm. Tāpat jāteic, ka ogās, augļos un dārzeņos ir daudz ūdens, pat 90 un vairāk procentu. Gatavojot kopā ar “Druvu”, jau esam runājuši, ka augļiem un dārzeņiem būtu jāveido trešā daļa no ikdienas uztura daudzuma. Pieauguša cilvēka diennakts deva ir divas līdz četras porcijas augļu un trīs līdz četras porcijas dārzeņu. Kopā dienā vajadzētu būt vidēji septiņām porcijām. Vislabāk, ja uzturā tik iekļauti dažādas krāsas augļi un dārzeņi,” norāda A. Krasnā un bilst, ka šoreiz ēdienu pagatavošanā izmantos upenes, zemenes, lācenes un avenes.
“Nenoliedzami, vasarā tiekam lutināti ar ogām. Melleņu laikā šīs ogas būtu jāēd katru dienu, lai uzņemtu antioksidantus, kas pasargā acis no saules staru un datora kaitīgās ietekmes. Mellenes ieteicamas arī gados veciem cilvēkiem gan acu veselībai, gan domu skaidrībai un mundrumam. Mellenes stiprina arī urīnceļu veselību. Ziemai mellenes var saglabāt saldētas vai pildītas burkās un pārlietas ar vārītu, atdzesētu ūdeni, tās var glabāties arī pagrabā vai saldētavā. Dārzos jau gatavi ķirši, no kuriem var vārīt ne tikai ievārījumu vai kompotu, bet arī tos sasaldēt. Ne tikai garšīgas, bet veselīgas ir avenes, kas bagātas ar tādām minerālvielām kā magnijs, kalcijs, cinks un kālijs, kas sevišķi svarīgs sirdij un asinsvadiem. Avenes veicina organisma attīrīšanos. Savukārt aveņu sēkliņas regulē asinsspiedienu un tonizē organismu. Ziemai vāra aveņu ievārījumu, ogas saldē, tējai kaltē no meža atvestos avenājus. Tie noderēs, ja ziemā būsiet saaukstējies,” stāsta šefpavāre un turpina: “Dārzos jau gatavojas upenes, ērkšķogas un jāņogas. Der atcerēties, ka skābās ogas ieteicams ēst pie trekna un grūti sagremojama ēdiena. Vērtīgākas ir sarkanās, nevis baltās jāņogas. Upenes satur daudz C vitamīna, veicina smadzeņu darbību, kavē novecošanos un sviedrē, tādēļ noder drudža gadījumā. Sevišķi veselīgas ir upeņu sēklas un miziņas, tādēļ nevajadzētu tās mest ārā, gatavojot sulu, bet izkaltēt un izmantot tējai. Savukārt ērkšķogās ir daudz pektīna, kas palīdz ievārījumam labāk sarecēt, vajadzīgs mazāk cukura. Ērkšķogu ievārījums garšos labāk, ja vārot tam pievienos sauju ķiršu lapu.” Arī L. Grosberga teic, ka noteikti izmanto vasaras dārzu veltes, īpaši izvēlas ēst ogas svaigas. Ar lielu interesi Liene ķērās pie dažādu ēdienu pagatavošanas, atzīstot gan, ka ikdienā mājās gatavo reti. Šo pienākumu ierasti uzņemas omīte, kura labprāt pabaro visu mājinieku saimi. “Ēdienos neesmu ļoti izvēlīga. Ļoti garšo cūkgaļas karbonādes, bet vasarā topa ēdiens ir aukstās zupas. Labprāt ēdu dārzeņus un augļus, tos uzturā lietoju bieži,” saka viešņa un bilst, ka ogas tiek gatavotas ziemai saldējot. A. Krasnā teic, ka ogu saldēšana ir labs veids, kā ogās esošos vitamīnus saglabāt ziemai. “Lai gan latviešiem garšo ievārījumi, tomēr tas ir našķis, piedeva, kas papildināta ar daudz cukura, bet svaigi saldēti produkti saglabā daļu vitamīnu un priecē mūs ziemā. Tiem, kuri dārzos novāc bagātīgu ražu, šī ir iespēja saglabāt pārtiku veselīgā veidā. Īpaši svarīga saldēšana ir, ja mājās ir mazi bērni un ģimenē ievēro veselīgus ēšanas paradumus. Nekas nevar būt jaukāks kā mafini ar mellenēm aukstā ziemas dienā, kad zemi klāj sniegs, vai brokastu pankūkas ar svaigām avenēm,” norāda A. Krasnā un teic, ka, saldējot ogas, jāievēro dažas nianses. Pirmkārt, jāatceras, ka visam, ko liekam saldētavā, ir jābūt svaigam, sausam un bez pelējuma. Otrkārt, produktiem jābūt gataviem, bet ne pārlieku mīkstiem. “Produktus saldē trauciņos vai speciāli paredzētos saldēšanas maisiņos tieši tik daudz, cik domā izmantot vienā reizē. Zemenes un avenes var saldēt veselas vai saspaidītas ar pavisam nedaudz cukura. Lācenes, upenes, jāņogas – svaigas, saspaidītas ar cukuru. Meža zemenes, mellenes, ērkšķogas, dzērvenes un brūklenes – vislabāk svaigas,” padomu dod krodziņa “Glendeloka” šefpavāre. Viņa arī saka, ka, baudot vasaru, mājās var pagatavot aukstu zemeņu- baltvīna sorbertu. Nepieciešams 200 gramu zemenes un tikpat daudz baltvīna. Sajauc samaltas zemenes, baltvīnu, pūdercukuru un piparmētru. Visu liek saldētavā un ik pa laikam apmaisa, lai veidojas viznīši. Kad masa sasalusi vajadzīgajā konsistencē, izņem no saldētavas. Gatavo kārumu liek traukā
un dekorē ar piparmētru lapiņu. Liene Lote Grizāne
Komentāri