Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Nokļūt bišu paradīzē

Andris Vanadziņš
07:00
13.09.2024
58
Bites

Bites ik pa laikam sarūpē Madarai kādu pārsteigumu. Tā šovasar vienā kārē tās bija rūpīgi iebalzamējušas prāvu gliemezi!

Medus dienās, kas ar devīzi “Dabas spēks, karotē medus” visā Latvijā norisinājās augusta nogalē, interesentus uz savu dravu aicināja arī biškopji Madara un Rihards Zusteri. Nītaures “Lejas Tēviņēnos” viņiem ir vairāk nekā deviņdesmit saimes un darba pilnas rokas.

Saimniecība sadarbībā ar instrumentālās apsēklošanas speciālisti Agnesi Smilgu – Spalviņu nodarbojas ar bišu māšu selekciju un audzēšanu, mākslīgo šūnu ražošanu no bišu vaska un arī medus un ziedputekšņu ievākšanu. 

Par atgriešanos Nītaurē un pievēršanos bitēm stāsta Madara Zustere.

-Tas bija garš un nedaudz traks ceļš. Beigusi vidusskolu Nītaurē, devos uz Rīgu. Tur sastapu savu tagadējo vīru, kurzemnieku, kurš tolaik dzīvoja un strādāja Cēsīs. Sākot kopdzīvi, devāmies uz Riharda dzimto pusi, taču pēc vairākiem īrētā mājoklī pavadītiem gadiem ļoti gribējās ko savu. Tā atbraucām lūkot mana vecvectēva mājas Nītaurē. Skats bija ļoooooti bēdīgs, viss krūmos un zālē ieaudzis, jumts caurs… Teicu, mums jābūt pilnīgi trakiem, lai šurp pārceltos, bet vīrs pastaigāja, paskatījās un noteica – nāksim. Un meita viņam piebalsoja – jā, jā, man te patīk.

Pašu spēkiem kopām apkārtni, remontējām māju un joka pēc izlikām spieta kasti. Pēc pāris nedēļām tajā jau dūca spiets. Bites pašas pie mums atlidoja.

-Un kurš tad sāka ar bitēm darboties?

-Rihards jau bērnībā par tām interesējās. Vēl skolas laikā no iekrātās kabatas naudas nopirka savu pirmo stropu. Saimju skaitam augot, arī es aizvien vairāk iesaistījos, Ogres tehnikumā apguvu šo amatu un tagad esmu pilnas slodzes biškope. Par projektu naudu esam iegādājušies iekārtas vaska attīrīšanai. Vaska plāksnes ir pieprasītas, un darbs mums ir nodrošināts gan vasarā, gan ziemā, kad bites guļ.

-Bet jūs arī skolās rīkojat medus brokastis, tikko bija medus diena…

-Jā, braucu uz Nītaures, Zaubes un Mores skolām stāstīt bērniem, kā dzīvo bites, kā tās ievāc medu, kādus vēl veselīgus produktus iegūstam no bitēm. Pavasaros un rudeņos bērni nāk ekskursijās uz mūsu dravu. Ir liels gandarījums vērot viņu reakciju un sajūsmu, kad stāstu un rādu, ka no bitēm nav jābaidās. Ja esi mierīgs un nedari tām pāri, var pieiet pie stropa un pavērot bišu dzīvi. Tā ir interesanta pasaule.
Ar biteniekiem esam runājuši, ka līdzīgi kā “Skolas piens” un “Skolas auglis” būtu vajadzīga arī programma “Skolas medus”. Veselīga alternatīva cukuram un saldumiem, ko bērni lieto pārlieku daudz. Piemēram, Lietuvā ir izmēģinājuši un pārliecinājušies, ka    uzņēmumos, kas savos kafijas vai tējas galdos piedāvā arī medu,    darbinieki slimo mazāk!

-Kāda biteniekiem bija šī sezona?

-Kopumā laba, bites strādāja čakli, medu vācām divas reizes. Arī bitenieki ir čakli, mēs bieži tiekamies, dalāmies pieredzē, apmeklējam seminārus. Kolēģi, atbraucot pie mums, pavērās apkārt un nosacīja– te jau ir bišu paradīze! Un patiesi, miers, klusums, apkārt tikai pļavas, ganības, meži… Paradīze gan bitēm, gan cilvēkiem. Ir gan bijuši klienti, kuri atbrauc un brīnās – kā jūs tādos dziļos džungļos spējat dzīvot? Bet paši priecīgi, ka tiek pie medus no džunģļiem, jo saprot, ka tā ir tīra manta.

-Un kā ir dzīvot Nītaures pagastā?

-Ļoti labi. Bērniem ir skola un bērnudārzs, ģimenēm tas ir svarīgi. Skaista daba, visi, kas atbrauc, jūsmo. Labi ceļi. No rīta vari rāmi iemalkot kafiju, klausoties bišu dūkoņā, tad iesēsties mašīnā un pēc pusstundas jau būt pilsētā, lai piedalītos cita veida dūkoņā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
33

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
17

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
18

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
29

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
96
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
5
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
18
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
19
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
63
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi