Handover of car keys in a dealership
Katram reiz pienāks brīdis lūkoties pēc cita auto. Ar to domājot nevis nullīti, proti, tikko no auto salona nākušu jaunu mašīnu, bet lietotu spēkratu. Kādam varbūt pirmo, citam – kārtējo.
Četri eiro mēnesī
Mašīnu pirkšanas tradīcijas ir dažādas, daži ar reiz nopirktu mašīnu brauc gadiem, citi braucamos maina regulāri. Tiem, kuri mašīnas maina retāk, katrs darījums ir īsts notikums.
Ir divas iespējas tikt pie automašīnas. Var doties uz kādu no daudzajiem autoplačiem un tur izvēlēties, bet var izmantot sludinājumu portāla ss.lv plašo piedāvājumu. Tur ir, ko izvēlēties, jo pieejamas apmēram 20 tūkstoši visdažādāko marku un modeļu automašīnas. Ja var ticēt rakstītajam, mašīnu ar izietu tehnisko skati var dabūt, sākot no kādiem 200 eiro. Ja mašīna gadu ripo, var neiespringt uz nākamo skati. Gadu brauc, tad šo atdod šrotā vai lēti pārdod un pērc jaunu.
Man patīk, ka šajā portālā pie gandrīz katras mašīnas ir tā sauktais līzinga kalkulators. Lūk, mašīna, par ko prasa 250 eiro. Pirmā iemaksa 50 eiro, un, ņemot līzingā uz gadu, mēnesī jāmaksā vien 17 eiro. Kas nekait braukt! Sarēķinot pārmaksa tikai četri eiro. Bet, ja mēneša maksa par lielu, var ņemt uz pieciem gadiem, tad mēnesī tikai četri eiro. Tas gan nerēķinot, cik turpmāk izmaksās auto uzturēšana, sagatavošana skatei.
Zapiņu vai Lambordžini
Patiesībā jau šis portāls ir lieliska lasāmviela, jo plašajā piedāvājumā var atrast interesantas lietas. Tostarp padomju mašīnu klāstā. Piemēram, sludinājumā, kurā piedāvā 1968.gada ZAZ 968 par 220 eiro, teikts: “Vēl nesen biju iedarbinājis, dzinējs rūca, kārba slēdzās, nav sajūga. Virsbūve ir ļoti sapuvusi, dokumentu nav. Ja ir vēlme, numuri kaut kādi viņam ir, var mēģināt atrast dokumentus. Cena ir nemainīga, ja nebūs intereses, viņš vienkārši man turpinās stāvēt garāžā.”
Zapiņu darba kārtībā var nopirkt par nepilniem 300 eiro, bet par tādu naudu var dabūt arī kādu ārpus bijušās Padomju Savienības ražotu braucamo. Dārgākais šīs markas auto maksā 2000 eiro.
Tagad ir stilīgi braukt ar žigulīti, un arī tie plašā klāstā, par 500 – 600 eiro var dabūt braucamu un ar izietu skati. Par 400 eiro tiek piedāvāts žigulis no pašiem pirmsākumiem, vēl itāļu variants ar oriģinālajām detaļām. Noņemts no uzskaites, bet kārtībā.
Acīs iekrita pāris jauku sludinājumu. “Pārdod žiku tehniskā un vizuālā kārtībā. Braukts savam priekam, viss iet. Noņemts no uzskaites. Ar dokumentiem un pārrakstīšanu. Iet zvērā.”
“Pārdodu, nesteidzīgi, savu uzticamo draugu, maz brīva laika, ko veltīt izbraucieniem ar žiksi, tādēļ nolēmu pārdot. Motorīts iet kā puķe, neskatoties uz cienījamo vecumu.”
Ja gribas ļoti labu žiguli, jārēķinās ar trim tūkstošiem eiro, par šādu cenu tiek piedāvāts auto ar skati līdz nākamā gada rudenim, pilnībā atjaunots VAZ 2106.
Tie, kuri grib ko cienījamāku, var pirkt volgu. Ir sludinājums, kurā piedāvā trīs GAZ 24, visas ejošas, viena bez dokumentiem, katra 500 eiro. Ja ņem visas trīs – 1300 eiro. Ja maks biezāks, var nopirkt pirmo volgu, GAZ 21, pilnībā restaurētu, ar oriģinālajām detaļām par 34 950 eiro.
Par pārējo plašo auto piedāvājumu nerunāšu, tas aizņemtu pārāk daudz vietas, ieskatīšos tikai vienā sadaļā – ekskluzīvas automašīnas -, lai redzētu, kāda ir visdārgāk piedāvātā mašīna. Par “Bentley Bentayga” prasa 290 000 eiro, “Ferrari 458 Italia” par 158 000 eiro, “Escalade Platinum” par 107 900 eiro, un “pa lēto” – “Lamborghini Gallardo Spyder” par 105 000 eiro. Pie šīm mašīnām gan nav līzinga kalkulatora, bet pie “Ferrari” minēts: “Jūsu auto var būt kā pirmā iemaksa mašīnas iegādei.” Tad nu sēžos savā par 250 eiro nopirktajā auto, ko atstāt pirmajai iemaksai, un braucu pēc “Ferrari”.
Pārbaude ir nepieciešama
Kur drošāk pirkt lietotu mašīnu – autoplacī vai pēc sludinājuma? Netrūkst autobraucēju, kuri aplauzušies, pērkot auto no rokas, jo pārdevējs pratis izmantot pircēja nezināšanu, un prieks par braukšanu pārvērties raizēs par dārgiem remontiem. “Kontinents” īpašnieks Gints Ozoliņš norāda, ka visdrošāk būtu pirkt Vācijā ar oriģinālo nobraukumu, bet ne visi to var atļauties: “Ja var atļauties mazlietotu auto, var pirkt pie dīleriem, kuri sekojuši mašīnas stāvoklim, nobraukumam. Grūti nepārprotami pateikt, kas drošāk, katrs gadījums jāskata atsevišķi, bet jāatceras, ka lietotas mašīnas pirkšana vienmēr ir laimes spēle.”
Viņš norāda, ka viss ir atkarīgs no rocības, jo lētu un labu dabūt ir gandrīz neiespējami. Var nopirkt lēti, bet tad jārēķinās ar lielākiem uzturēšanas izdevumiem, lai auto būtu drošs satiksmei un braucējam.
“Mašīna ar reāli mazu nobraukumu vienmēr maksās dārgi, arī Vācijā, Beļģijā, Francijā,” norāda G. Ozoliņš.
Viņš iesaka, ka auto pēc sludinājuma nevajadzētu pirkt uz dullo, bet pirms darījuma veikt pārbaudes kādā autoservisā, kuram potenciālais pircējs uzticas. Lai tur veic ritošās daļas, elektrosistēmas diagnostiku un pasaka, kāds ir automašīnas stāvoklis. Ja pārdevējs atsaka šādam piedāvājumam, tas liecina, ka kaut kas ar auto nav kārtībā. Vai katrā servisā nācies saskarties ar gadījumiem, kad jaunais auto īpašnieks iegriežas jau īsu brīdi pēc auto iegādes.
“Arī pie mums bijušas mašīnas, kurās labi redzams, ka iepriekšējais īpašnieks centies nomaskēt defektus, lai uz pārdošanas brīdi uzstutētu braucamo. Saremontēt jau var visu, bet katram cilvēkam svarīgi izvērtēt konkrētās markas un modeļa ekspluatācijas izdevumus, kas var būt ļoti atšķirīgi. Viens ir nopirkt, bet auto pēc tam būs arī jāuztur, jāremontē, jāgatavo skatei, jāparēķina, kāds būs ikgadējais nodoklis, jāņem vērā arī citi sīkumi,” norāda G. Ozoliņš.
Komentāri