Piektdiena, 7. februāris
Vārda dienas: Nelda, Rihards, Ričards, Rišards

No Austrālijas uz Latviju

Druva
10:01
15.07.2014
74
Ingamadzule

Pārcelties no saulainās Austrālijas uz dzīvi Latvijā? Tiešām? Kādēļ? Daudz līdzīgu jautājumu cēsniece Inga Madžule un viņas vīrs Gajs Marskells dzird itin bieži. Rit jau vairāki mēneši, kopš abi pārcēlušies uz dzīvi Ingas dzimtajā pilsētā – Cēsīs.

Inga no Cēsīm un arī Latvijas prom devās pirms 20 gadiem, pēc vidusskolas absolvēšanas. Inga studējusi Vācijā, Spānijā, Anglijā, pabijusi praksē Šveicē, valodu kursos Maltā, kā arī apceļojusi Eiropu, Austrāliju, Jaunzēlandi un lielu daļu Āzijas valstu. Pēdējos desmit gadus pavadījusi Austrālijas lielākajā pilsētā Sidnejā. Daudzus gadus viņa nav izjutusi ilgas pēc Latvijas un mājām, taču, kad pirms diviem gadiem piedzimis Ingas un Gaja dēliņš Oskars, aizvien biežāk prātā iešāvusies doma par atgriešanos Latvijā. Tagad ģimenē ienācis otrais bērniņš, tas bijis viens no galvenajiem pamudinājumiem aizvien nopietnāk apsvērt domu par pārcelšanos no Austrālijas uz Latviju. Liela loma bijusi Ingas dzimtenes mīlestībai. Taču svarīgi bijuši arī ekonomiskie apsvērumi. Inga un Gajs stāsta: “Nenoliedzami, ienākumi Austrālijā, īpaši lielākajā pilsētā Sidnejā, ir ievērojami lielāki nekā Latvijā, bet arī izdevumi ir krietni lielāki. Piemēram, lai bērns apmeklētu bērnudārzu, Sidnejā jāmaksā liela nauda – ap simts eiro dienā. Auklīšu pakalpojumi Sidnejā ir ārkārtīgi dārgi, lai gan mūsu ģimenes ienākumi bija nedaudz lielāki par vidējiem, auklīti nevarējām atļauties. Turklāt – pat ja Latvijā jāgaida rindā, lai iekļūtu cerētajā bērnudārzā, tas nav salīdzināms ar milzu rindām uz bērnudārziem Sidnejā. Rindā nākas iestāties apmēram pusgadu pirms mazuļa piedzimšanas, bet savu kārtu izdodas sagaidīt vien tad, kad bērnam jau ir teju gads. Tad, kad mēs sagaidījām savu rindu, tāpat bērnudārzā varēja tikt vien reizi nedēļā…”

Inga Sidnejā strādāja farmācijas uzņēmumā kā mārketinga speciāliste. Pēc dēla piedzimšanas darbā sākotnēji atgriezusies uz pusslodzi, vēlāk sākusi strādāt pilnu darba dienu, taču, uzzinot par grūtniecību ar otro bērniņu, viņa aizvien vairāk sākusi domāt par darbavietas maiņu. Dažas dienas pirms vēlējusies iesniegt atlūgumu, uzņēmums viņu atbrīvojis no darba štatu samazināšanas dēļ. Inga par to nav skumusi, viņa atzīst – pateicoties saņemtajai kompensācijai, vieglāk izdevies uzsākt dzīvi Latvijā. Arī Gajs, kurš Sidnejā strādājis celtniecības nozarē, apsvēris domu mainīt ikdienu, vēlējies iepazīt Eiropu, tādēļ arī viņam ideja par pārcelšanos šķitusi laba. Sakritības sekojušas viena otrai. Ingas ģimenei piederošajā mājā Cēsīs dzīvokļa īrnieki nolēmuši pārcelties, un tā radusies iespēja jaukajā dzīvoklī iekārtoties Ingas ģimenei. Arī Ingas mamma pamudinājusi meitu uz drosmīgā soļa speršanu, ļoti palīdzējušas un palīdz Ingas draudzenes Sigita Klētniece un Ilze Rubene ar ģimeni.

Inga un Gajs par dzīvi Latvijā ir noskaņoti pozitīvi: “Vienmēr pastāv iespēja atgriezties Austrālijā, tomēr ceram, ka mums izdosies sakārtot dzīvi Latvijā. Priecē, ka Gajs sācis strādāt vietējā uzņēmumā, Oskars apmeklē bērnudārzu Jāņmuižā un jūtas šeit ļoti labi.

Daudzi saka – esam traki, ka pārcēlāmies uz Latviju, bet, kas neriskē, tas nevinnē. Labāka laika šādam solim nebija un nebūs. Kļūstam vecāki, pieļauju, ka vēlāk būtu grūtāk saņemties šādām pārmaiņām, turklāt – ar maziem bērniem pārcelties nav tik sarežģīti, bet, tiklīdz bērniem rodas draugi, veidojas sava dzīve, pārcelšanās vairs nebūtu jautājums tikai par mums, vecākiem, bet arī par to, kā jutīsies bērni, pametot visu sev zināmo, savus draugus, skolu.”

Inga piebilst, ka vēl viens iemesls, kas pamudinājis uz pārcelšanos, bija viņas bažas par dēla latviešu valodas prasmēm: “Ar dēlu runāju tikai latviski, tomēr mūsu ģimenes pamatvaloda ir angļu valoda. Gajs mācās latviešu valodu. Lieliski, ka bezmaksas valodas mācības jaunajiem Cēsu iedzīvotājiem no citām valstīm notiek arī Cēsu Pieaugušo un izglītības centrā. Tomēr, lai viņš varētu runāt latviski, ir jāpaiet laikam. Vēl esot Sidnejā, lūkojos uz draudzeņu bērniem, daudzi latviešu valodu saprot, bet tajā nerunā. Jā, arī Austrālijā nedēļas nogalēs ir latviešu skoliņas, bet ar to ir par maz. Sāku bažīties, ka bērns uzaugs bez latviešu valodas, ka atbrauks ciemos uz Latviju, bet nespēs parunāties ar vecmāmiņu.”

Gajs saka, ka viņam nav bijis grūti pārcelties. Protams, viņa ģimene sākotnēji nav bijusi sajūsmā par lēmumu, tomēr to pieņēmusi. Arī dzīvojot Sidnejā, ģimene nav bieži satikta, jo viņa tuvinieki dzīvo pilsētiņā apmēram četru stundu braucienā no Sidnejas.

Vaicāti, kā abiem pietrūkst, Inga un Gajs atzīst, ka trūkst mirkļu kopā ar draugiem. Pietrūkst arī saules: “Bijām pieraduši, ka vienmēr varam būt ārā, pludmalē, ka vari izmazgāt matus un izžāvēt vējā. Tajā Austrālijas daļā, kur dzīvojām, sniega nekad nav, ziemā aukstākais laiks ir ap desmit grādiem virs nulles.”

Vaicāti, vai Cēsis nav pārāk klusas, Gajs saka: “Man mierīgas pilsētiņas nav nekas svešs. Mana dzimtā pilsēta arī ir maza un klusa. Man bija apnikuši Sidnejas pūļi, tas, ka nekur nevari pabūt viens, nevari bez problēmām novietot mašīnu.” Inga un Gajs piebilst – pirms bērna ienākšanas ģimenē abiem paticis daudz ceļot, veidot karjeru, izklaidēties, taču kopš Oskara piedzimšanas abi novērtē ģimenes kopā būšanu un mierīgu vidi.

Inga atzīst, ka Latvijā 20 gadu laikā daudz kas ir mainījies uz labo pusi: “Dažkārt šķiet, ka latvieši nenovērtē labās lietas Latvijā un par daudz sūdzas par neesošo. Mēs kā iebraucēji daudz ko novērtējam vairāk. Piemēram, to, cik laba Latvijā ir skolu sistēma, bērnudārzi un to pieejamība. To, ka bērniem ir pieejama bezmaksas pamata un vidējā izglītība. Latvijā ir skaista, neskarta daba, fantastiska vēsture.

Domāju, daudzi latvieši vēlētos atgriezties Latvijā, bet viņi nav pārliecināti, vai izdosies izveidot stabilu, nodrošinātu dzīvi. Bažas par labi atmaksāta darba atrašanu kavē pieņemt lēmumu par atgriešanos, jo liela daļa aizbraukušo ir pieraduši pie labiem ienākumiem. Arī mana māsa atgriezās, četrus mēnešus centās atrast darbu, iejusties Latvijā, tas tomēr neizdevās, un viņa atkal aizbrauca uz ASV. Ļoti ceru, ka reiz viņa vēlēsies pamēģināt vēlreiz atgriezties. Taču, manuprāt, ja valdība vēlas, lai latvieši atgriežas, ir lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai palīdzētu atbraukušajiem iejusties Latvijā, jāpalīdz ar darba meklējumiem vai vismaz padomiem, kur darbu meklēt.” Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
82

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
58

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
85

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

IT, dejas un sports

07:18
28.01.2025
219

“Ģikšos vasarā zaļš, ziemā balts, skaisti,” saka Toms Ričards Krieviņš. Viņš te dzimis, mācījies Amatas pamatskolā, tad tehnikumā un tagad turpat jauniešiem māca programmēšanu. “Viņi mācās, un pats arī nepārtraukti pilnveidoju sevi. IT ir nozare, kas attīstās ne dienām, bet stundām,” teic Toms Ričards un uzsver, ka viņam patīk tas, ko dara. Toms atklāj, ka […]

Dinamisks darbs, kas prasa daudzveidīgas zināšanas

07:16
27.01.2025
184

Aizvadītā gada nogalē, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzīmī­gu  dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe. Kalvis ir dzimis un audzis Madonā, pēc vidusskolas beigšanas slaidais un spēcīgais jauneklis prātojis par darbu, kas būtu dinamisks un prasītu gan […]

Karnevālā valda brīvība

07:05
26.01.2025
148

To, ka janvāra vidū jāpošas uz karnevālu Nēķena muižā Taurenē, ielāgojis ne viens vien vietējais, arī tuvi un tāli kaimiņi. Pagājušonedēļ notika jau deviņpadsmitais karnevāls, kuru rīko kultūras nama vadītāja Ginta Babre, bet masku balles pagastā bijušas arī agrāk. “Ir gandarījums, ka izveidojusies tradīcija un daudzi pasākumu gaida,” saka Ginta un atklāj, ka šogad, tikko […]

Tautas balss

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
3
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
4
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
6
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
59
2
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Taurus pa laukiem vairs neķeram

17:17
02.02.2025
29
Silvija no Jāņmuižas raksta:

“Izlasīju “Druvā”, kā Zaubes, Nītaures un Skujenes cilvēki protestē pret vēja parka ieceri. Esam dīvaini, runājam, ka vajag zaļo enerģiju, visu videi draudzīgu, ka jāsamazina degvielas izmatošana, jāpāriet uz elektromobiļiem, bet, tiklīdz kaut kur kaut ko grib darīt, tā visi ir pret. Tā jau nekur neko nevarēs uzbūvēt, nekādas attīstība nevar būt. Nesaprotu, par kādām […]

Sludinājumi