Jūnija sākumā Ministru kabineta komitejā tālākai virzībai apstiprināja grozījumus noteikumos par autovadītāju apmācību. Lai arī tie vēl nav apstiprināti Ministru kabinetā (MK), informācija izsauca plašu rezonansi. Sociālajos tīklos bija lasāmi daudzi viedokļi, galvenokārt pret jaunajām iecerēm vērsti. Ceļu satiksmes drošības departamentā (CSDD) gan skaidro, ka iecerētās pārmaiņas autovadītāju sagatavošanas jomā ir pozitīva ziņa gan autovadītājiem, gan visai sabiedrībai. Tās veiktas ar mērķi uzlabot autoskolu sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā rezultātā labāk tiks sagatavoti jaunie autovadītāji un visi uz ceļa varēs justies drošāk. Aptaujātie Cēsu autoskolu pārstāvji gan atzīst, ka viss nav tik vienkārši.
Nedaudz par galvenajām plānotajām pārmaiņām. Viens no iecerētajiem grozījumiem nosaka jaunu tēmu ieviešanu mācību procesā (piemēram, bīstamu situāciju paredzēšana, risku novēršana u.c.) un minimālo braukšanas stundu skaita palielināšanu. Vadīšanas mācības plānots papildināt ar braukšanu slidena ceļa apstākļos un diennakts tumšajā laikā. Rezultātā autovadītāji tiks labāk sagatavoti patstāvīgajām gaitām ceļu satiksmē.
Jānis Lācis, autoskola “JanAuto”, norāda, ka nav īsti pamatots apgalvojums, ka plānotās izmaiņas uzlabos kopējo drošības situāciju uz ceļa. Vispirms nepieciešams sakārtot normatīvos aktus, lai ātruma pārkāpēji tiktu sodīti un negribētu pārkāpt satiksmes noteikumus: “Kāpēc Igaunijā visi cenšas ievērot ātrumu? Tāpēc, ka zina – sodi bargi un no tiem izvairīties nevarēs. Mums notiek tiesas sēdes, apstrīdot policijas uzliktos sodus, cilvēki izvairās no sodu maksāšanas. Nesodāmības sajūta mudina uz pārkāpšanu. Kad tas tiks sakārtots, uzlabosies arī drošība uz ceļiem.”
Grozījumi paredz teorētisko mācību programmās ietvertos jautājumus sadalīt mācību moduļos, un, ja personai nav bijusi iespēja apmeklēt mācības, konkrēto moduli varēs apmeklēt citā laikā.
Ieva Jansone, autoskola “Ievas skola”, pozitīvi vērtē jaunās tēmas mācību procesā: “Piekrītu, ka jāmāca autovadītājam paredzēt, prognozēt situāciju uz ceļa, ko priekšā braucošais vai pretimbraucošais varētu darīt. Viņam jāmāk attiecīgajās situācijās reaģēt, bet nav skaidrības par moduļiem. Kādi tie būs, kas tos veidos? Katra skola pati vai būs centralizēti izveidoti? Kopumā par plānotajām pārmaiņām ļoti daudz neskaidru jautājumu.”
Marika Bērziņa, autoskola “Einšteins”, norāda, ka braukšanas stundu palielināšana no vienas puses vērtējama pozitīvi, bet plānotajās izmaiņās neesot ņemtas vērā dažas nianses: “Ir situācija, kad cilvēks gājis kādā citā autoskolā, kur mācījies arī braukt, bet kāda iemesla dēļ pārtraucis un atnāk uz citu autoskolu. Jau veiktā braukšana nekur nav fiksēta. Lai viņu pielaistu pie eksāmena, nepieciešamas 20 braukšanas stundu, lai gan realitātē nevajadzētu, jo brauc labi. Pieņemsim, ka var uzrādīt, ka stundas nobrauktas, bet, ja to izdara, instruktoram par tām jānomaksā nodokļi. Šādi gadījumi būs reti, bet būs, un šie cilvēki būs zaudētāji, jo nāksies maksāt par šīm stundām. Tāpat arī tiem, kuriem braukšana padodas, kuriem tik daudz stundu nav nepieciešams, nāksies maksāt par visām. Plānojot kādas pārmaiņas, būtu jāparedz visas iespējamās situācijas.”
Autoskolu pārstāvji arī norāda, ka šobrīd nav skaidrs, kā veikt mācību braukšanu slidenos apstākļos un diennakts tumšajā laikā, ja kursants mācās vasarā, kad tumsa vien pašā nakts vidū. Cik dzirdēts, Somijā braukšana esot jākārto divas reizes – vasarā un ziemā. Iespējams, ka šis ir solis vēl uz vienām pārmaiņām.
Vislielākā neapmierinātība dzirdēta par ieceri, kas nosaka, ka autoskolām mācību procesā jāizmanto mācību laukums. CSDD noliedz izskanējušo, ka katrai autoskolai nepieciešams savs laukums, tos varēšot īrēt vai veidot vairākas skolā kopā.
Uz šo punktu un tā radītajām iespējamām problēmām norādījusi Konkurences padome, uzsverot, ka lielās skolas savus laukumus mazajiem konkurentiem varētu neizīrēt par saprātīgu cenu vai nevēlēties izīrēt vispār. Ja mazās autoskolas, nespējot izpildīt jaunās prasības, būs spiestas pārtraukt darbību, samazināsies konkurence un attiecīgi varētu sadārdzināties cenas.
Arī Cēsu autoskolu pārstāvji atzīstot, ka šobrīd nav skaidrības par šo jautājumu. M. Bērziņa norāda, ka arī laukumu prasības ir nesaprotami augstas un Vidzemē šobrīd neesot neviena tām atbilstoša laukuma.
Dzirdēta informācija, ka Igaunijā esot trīs, visām prasībām atbilstoši valsts izveidoti mācību laukumi, kuros ikviena autoskola var veikt nodarbības.
“Ja Latvijā būtu šāda sistēma, esmu ar mieru maksāt īri, lai cilvēki mācās, bet pašu spēkos nav iespējams izveidot prasībām atbilstošu mācību laukumu,” atzīst J. Lācis.
Stāstot par pārmaiņām, CSDD norāda, ka sistēma būs caurspīdīgāka un samazināsies “ēnu ekonomika”. Plānots noteikt, ka samaksa par visiem ar mācībām saistītajiem pakalpojumiem, arī mācību braukšanu, tiek maksāta autoskolai. Tas ierobežošot maksājumus, no kuriem netiek maksāti nodokļi.
M. Bērziņa norāda uz vairākām pretrunām: “Jau tagad tiek pieprasītas visas izdrukas par braukšanām, tur redzams, cik kurš instruktors strādājis, un VID var izsekot, kurš nomaksājis nodokļus, kurš ne. Manuprāt, ne jau te ir “ēnu ekonomika”. Kas notiks, ieviešot pārmaiņas? Kursants visu naudu iemaksā autoskolā, tā nomaksās nodokļus. Instruktoram, kurš ir pašnodarbinātais, kuram maksāsim, atkal nāksies maksāt nodokļus, un viena un tā pati nauda divreiz tiks aplikta ar nodokļiem. Mums skaidro, ka instruktori oficiāli jāpieņem darbā, bet ir MK noteikumi, kuros teikts, ka kursants var izvēlēties jebkuru, arī autoskolai nepiesaistītu instruktoru. Kā viņš tam samaksās, ja visai naudai jāiet caur autoskolu?”
Viņa arī norāda, ka jau pirms kāda laika, kad gribējuši šos grozījumu pieņemt, aptuveni 30 autoskolas parakstījušas protesta vēstuli, kas nosūtīta Satiksmes ministrijai, norādot, kam pilnībā nepiekrīt.
Visi autoskolu pārstāvji atzīst, ka plānotās pārmaiņas noteikti sadārdzinās mācību procesu: gan teoriju, gan braukšanu. Viņi arī norāda, ka ne jau šādās izmaiņās meklējama drošība uz ceļa. Cilvēka apziņu nevar skolā mainīt. Tas, kuram ir apziņas līmenis, sapratīs savu rīcību un izvēlēsies ceļam atbilstošu ātrumu. Tie, kuri grib skriet, arī skries, radot bīstamas situācijas, un tos, iespējams, var izmācīt tikai ar stingriem un neizbēgamiem sodiem. Nevis ar stingrākām prasībām autoskolām.
Komentāri