Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Nedēļa, kas maina attieksmi

Jānis Gabrāns
12:50
08.01.2022
145
Elina Baltskara 2

Otro gadu “Radio Pieci” komandā strādā cēsniece Elīna Baltskara, raidījumu producente un vadītāja.

Viņa aktīvi iesaistījusies labdarības akcijā “Dod pieci!”, abus pēdējos gadus kopā ar diviem citiem dīdžejiem pavadot septiņas dienas stikla studijā Rīgas centrā. Atgādināsim, ka šogad uzmanība tika pievērsta vides pieejamības problemātikai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

– Otrajā reizē laiks studijā ­bija vieglāks?
– Nedaudz vieglāks bija posms pirms maratona, jo zināju, kam jāgatavojas. Kad pirmo reizi devos stikla studijā, viss bija svešs, nezināms, un tad ir grūti sagatavoties.

Ja runājam par pašām maratona dienam studijā, tas ir fiziski un emocionāli grūts laiks, bet, apzinoties mērķi, kāpēc to darām, tas paiet samērā ātri.

– Toms Grēviņš, kurš šogad akcijas ietvaros noskrēja piecus maratonus, atzina, ka skriet ir fiziski grūtāk, bet būt studijā ir smags psiholoģisks pārbaudījums un pēc tā arī vajadzīgs ilgs atjaunošanās periods.

– Tā tiešām ir. Atceros, kad pirmajā gadā prasīju kolēģiem, kas ir grūtākais šajā procesā, visi norādīja, ka tas ir laiks pēc maratona. Un tā arī ir. Pirmkārt, tāpēc ka organisms beidzot atslābst, ir sakrājies miega deficīts, tāpēc pirmās dienas vajadzīgas, lai fiziski atgūtos no piedzīvotā, lai izgulētos, un ir pavisam normāli Ziemassvētkos aizmigt, kaut turpat ģimene sēž pie svētku galda.

Taču emocionālā atgriešanās prasa daudz vairāk laika. Tagad, kad pēc gadu mijas atsācies jauns darba cēliens, darbi palīdz atgriezties realitātē, bet joprojām kāda daļa no manis, domāju, kolēģi par sevi teiks to pašu, joprojām ir tur, stikla studijā. Tas viss mūsos vēl dzīvo un kādu laiku dzīvos. Pērn bija vajadzīgs ļoti ilgs periods, kamēr emocionāli atguvos, redzēs, kā būs šogad.

– Veselu nedēļu dzīvot tikai vienā sāpīgā tēmā, kad visi stāsti un sarunas ir tikai par un ap to, taču ir pārbaudījums!

– Jā, tā ir dzīvošana konstanti vienā tēmā, dienu no dienas to aplūkojot no dažādām pusēm, ejot arvien dziļāk un dziļāk. Radio klausītāji dzird tikai nelielu daļu no tā, jo kāds dienā klausās stundu, cits vairāk, cits mazāk, bet mēs peldam šajā tēmā nepārtraukti. Un to pasauli, par kuru runājam, kura pirms tam bija tikai nojaušama, šajā nedēļā mēs ieraugām tik lielu, ka pēc tam vairs nav iespējams to vienkārši tā nolikt malā un neredzēt. Tas laiks maina mūsu katra personīgo skatījumu uz pasauli, uz šīm problēmām.

– Kas šajās dienās dod pozitīvās emocijas? Tā ir saziedotā summa, kas palielinās dienu no dienas?

– Es teiktu, ka viss maratons parāda pozitīvo pienesumu. Pirmām kārtām tas, ka tik liela komanda var apvienoties viena mērķa vārdā. “Dod pieci!” jau nav tikai Latvijas radio 5, tas ir viss Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, LSM.lv, Ziedot.lv, “Apeirons” un daudzi citi. Pozitīvo dod arī tas, ka redzi, cik daudzi cilvēki ziedo, bet ne katrs var noziedot, taču viņš atrod citu veidu, kā palīdzēt. Ir ļoti iedvesmojoši redzēt tik daudz cilvēku, kuri grib palīdzēt konkrētās problēmas risināšanā. Tas dod cerību!

Palielinoties saziedotajai summai, rodas iespēja palīdzēt vairākiem cilvēkiem. Viens no lielākajiem motivatoriem ir tieši attieksme. Bija neskaitāmi ziedotāji, kuri teica, ka viņiem ir kauns atzīt, bet pirms tam nav aizdomājušies par šo problēmu. Katram, kas atzīstas, gribas pateikt lielu paldies par to, jo tas rada ticību, ka varam kaut ko uzlabot. Iepriek­šējie maratoni parādījuši, ka pārmaiņas var notikt, domāju, šis nebūs izņēmums.

– Vai ir cerība, ka, noslēdzoties maratonam “Dod pieci!”,    problēma nenoklusīs, bet arī turpmāk būs uzmanības centrā?

– Ļoti ceru, lai gan visi esam cilvēki, nāks jaunas problēmas, kas varbūt mazinās šo fokusu. Taču    stāsti nekur nepazudīs, mēs ik pa laikam tos atgādināsim, arī cilvēkiem tas paliks sirdīs, jo to tā nevar vienkārši izdzēst no sevis.   Būtiski arī, ka maratons iedod lielu cerību cilvēkiem, kuri ir šajā grupā, kuriem nepieciešams atbalsts. Viņi teica paldies, ka beidzot jūtas sadzirdēti. Ceru,    tagad viņiem būs mazāk bail runāt par šo problēmu, arī tas ir milzīgs ieguvums. Cilvēki, kam nepieciešams tāds atbalsts, būs gatavi runāt, lai sabiedrībā saprotam, ka esam ļoti dažādi un mūsu atbalsts var palīdzēt šai dažādībai būt.

– Vai tiek sekots līdzi, kā norit atbalsts tām grupām, kam bijusi veltīta konkrētā gada labdarības akcija?

– Protams! Ziedot.lv ir lielisks partneris, kas rūpējas par finansējumu un regulāri dalās ar pārskatiem, cik cilvēkiem un kāda palīdzība piešķirta. Taču labi apzināmies, ka ziedojuma vākšana ir īstermiņa risinājums. Lai cik daudz saziedotu, nauda reiz beigsies, tāpēc vajadzīga sistēmas maiņa, sabiedrības domāšanas maiņa, bet tas ir ilgtermiņa process. Ir patīkami redzēt, ka arī tas tomēr pamazām notiek. ka arī sistēmā kopumā notiek uzlabojumi, ka ledus sakustas, pārmaiņas notiek, lai nākotnē konkrētajā jomā tādu ziedojumu vākšana nebūtu nepieciešama.

– Vai iespējams sasniegt ide­ālo pasauli, kad tādas problēmas nepastāvēs?

– Mēs visi “Dod pieci!” komandā gribētu, lai tādas akcijas nevajadzētu, taču joprojām ir sāpīgas tēmas, tikai darbojoties gan visiem kopā, gan katram atsevišķi vienota mērķa labā, pārmaiņas var notikt.

– “Dod pieci!” nav tikai šīs septiņas dienas stikla studijā, bet visa gada projekts.

– Tas tiešām ir nemitīgs process. Paies pāris mēnešu, kamēr apkoposim aizvadītā maratona rezultātus, tad sāksim domāt par nākamo akciju. Pavasarī jau esam vienojušies par tēmu, vasarā to attīstām, rudens pusē Latvijas Radio un Latvijas Televīzija sāk veidot sižetus, sākas ritējums, lai nonāktu līdz kulminācijai, septiņām dienām stikla studijā.

“Dod pieci!” ir ne tikai ziedojumu vākšana, tās pievienotā vērtība ir tas, ka stāstām stāstus, informējam sabiedrību par problēmu. Cenšamies izcelt gaismā tās iedzīvotāju grupas, kurām nepieciešama palīdzība, par kurām, iespējams, ikdienā esam piemirsuši.  Raugāmies, lai šī problēma kaut kādā mērā sasaucas ar konkrētā brīža aktualitātēm. Tēma par vides pieejamību it kā nav sveša, par to daudz runāts, bet cik bieži saistībā ar to esam padomājuši par mūžīgās mājsēdes terminu, kas bija viens no saukļiem, ar ko daudz strādājām. Šķiet, šis bija ļoti labs laiks, lai par to runātu, jo pandēmijas laikā esam sapratuši, ko nozīmē mājsēde, kad nevaram tikt visur, kur gribam.

– Kas ir pirmais darbs, ko dīdžeji dara, iznākot no stikla studijas pēc nedēļas tajā?

– Paēd (smejas). Jo    dienās studijā pārtiekam tikai no smūtijiem, tāpēc jau iepriekš vienojamies, ko pēc tam ēdīsim. Iznākot ārā, paceļam čeku ar saziedoto naudu, samīļojam tuvākos un ejam svētku vakariņās. Tas ir interesanti, jo ir sajūta, ka apēst varēs daudz, bet, tiklīdz kaut ko ieēd, saproti, ka vēders ir pilns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iemīlēt otru katru dienu no jauna

06:50
16.02.2025
14
1

Ar Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Didzi Kreicbergu runājam par pāra attiecībām – gatavību ģimenei, laulībām, pārbaudījumu pārvarēšanai. Par būtiskāko šādās attiecībās. -Valentīna jeb Mīlestības diena saistās ar leģendu par priesteri Valentīnu, kas, neskatoties uz aizliegumu, slepus laulāja jaunos, mīlestības pilnos pārus. Savukārt nemaz ne tik sen bijuši laiki, kad kāzas notika praktisku […]

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
119

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
151

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
98

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
64

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
90

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi