Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Nakts dzīvnieciņš – šinšilla

Mairita Kaņepe
17:40
09.02.2016
266
Img 3210 1

Cēsnieku Bartušēvicu pats mazākais un ņiprākais dzīvnieks ir Kikis – trīsarpus gadus sasniegusi šinšilla. Ikdienas rūpes par to uzņēmusies meita Santa, nu jau 11. klases skolniece. Viņa precīzi vairs neatminas, kad mājā ienāca pirmā šinšilla. Meitene ar lielu rūpību un mīlestību gādā nu jau par otru zvēriņu. Sešus mēnešus vecu Bartušēviču ģimene to nopirka no citiem saimniekiem, kuri bija ielikuši “Druvā” sludinājumu. “Laikam nepatika zvēriņa raksturs, jo katrai šinšillai tas ir citāds,” stāsta Santa, kura zina ļoti daudz par Dienvidamerikas izcelsmes zvēriņiem.

Savvaļā šinšillas dzīvo sešus līdz desmit gadus, bet nebrīvē to dzīves ilgums var būt 15 un vairāk gadu. Izvēloties šinšillu, jāzina, ka šim dzīvnieciņam būs jāatvēl daudz uzmanības un rūpes no dienas dienā.

Kā pirmais Kikis, tā tagad otrais ir jūtīgi, ar labu intuīciju apveltīti dzīvnieki. “Pirmā šinšilla nomirusi visai pēkšņi, jo saslimusi. Aizvedām Cēsīs pie ārsta. Glābšanas darbi bija nopietni, jo dzīvnieciņu pieslēdza pat pie sistēmām, bet tomēr izglābt nevarēja.” Santa tagad var pasmaidīt, bet toreiz, 12 gadu vecumā, no bēdām raudājusi. Par pirmo Kiki, kā arī kaķenīti Čiepu, kuru nobrauca uz ielas, tagad vēsta akmens plāksnīte ģimenes dārzā zem košumkrūma.

Tiem, ka kāro pēc mājdzīvnieka šinšillas, svarīgi zināt, ka tie ir nakts dzīvnieki. Santa stāsta, ka dienās Kikis pārsvarā guļ būdiņā, bet naktīs ir trokšņains – skrien pa būri, grabinās, grauž restītes.

“Es jau to dzirdu, bet esmu pieradusi pie trokšņiem, tāpēc guļu. Var teikt, ka man ir ciešs miegs. Mājās un ap to ir vēl citi trokšņi – ventilators darbojas, mašīnas brauc gar māju,” saka Santa.

Cits Bartušēvicu ģimenes mīlulis – kaķis – visur tiek laists, izņemot Santas istabu. “Kaķim ir pārāk liela interese par šinšillu,” skaidro saimniece Santa. “Man patīk, ka šinšillas ir dzīvnieciņi ar raksturu. Kad atveru būrim durvis, dzīvnieciņš nāk klāt, lien klēpī. Ar kuru katru gan tas nedraudzējas, jo nespēj uzticēties. Arī pret pārējiem mājiniekiem tas izturas kā nu pret kuru. Kamēr tie cienā, tikmēr izturas draudzīgi, bet citādi ne.”

Santa parāda zooveikalā iegādātu speciālu barību. Kikis sadzird barības traukā biršanas troksni un uzreiz saausās. “Viņš labi pazīst šo troksni,” paskaidro Santa. “Vasarā iedodu arī pa pienenei, rudenī un ziemā ābolu šķēlītei – tie visi šinšillai ir īpaši gardumi.”

Ja Santa ir ilgāku laiku prom no mājām, piemēram, ceļo, tad Kikis uz Santu dikti apvainojas. Atgriežoties mājās, gribas ar dzīvnieciņu aprunāties, bet nekā. “Viņš sēž aiz savas būdiņas, pagriezis muguru. Ar laiku atkal sāk draudzēties, ņemt barību no rokas, priecājas, ka iznesu viņu ar būrīti laukā. Vasarā gan jāuzmanās, jo nevar Kiki likt saulē. Pārmērīgs siltums dzīvnieciņam ļoti nepatīk,” ielāgojusi Santa. “Esot ārpus mājas, Kiki no būra laist nedrīkst. Šinšillas nav truši, kurus var pielabināt un noķert. Ja bēg, tad atpakaļ nesagaidīt.” Arī savā istabā Kiki izlaidusi paskraidīties, viņa to neķer, jo tas būtu grūti izdarāms. Tētis Santas dzīvnieciņam izgatavojis rampu. Dēlīti ar pakāpieniem atstutē pret būrīša durtiņām, un Kikis, izskraidījies pa istabu, pats ieskrien atpakaļ savā mājiņā.

Šinšilla ir “uzlabojusi” Santas istabu, pabojājot mēbeļu galus un tapetes. Grāmatas Santa no sava drauga asajiem nagiem pasargā, uzliekot augstāk par otro plauktu. Pirms laist Kiki paskraidīt, Santa noslēpj arī vadus. “Tas ir vesels process, kā es gatavojos, un Kikis tad arī saprot – tūlīt tiks atvērtas būrīša durtiņas. Viņš stāv pie pašām durtiņām, pieķēries ar ķepiņām, un tā mīlīgi skatās.”

Īpašas uzmanības vērta ir Kikī pasaulīte. Būra pirmajā stāvā ir ovāla smilšu bļodiņa, jo šinšillas mazgājas tikai smiltīs. Kikis ir ļoti tīrīgs. Tikko iebērtajās smiltīs viņš berzējas ilgi jo ilgi. Pēc tam bļodiņu ar smiltīm apmeklē vēl kādu reizi, bet tad nolemj, ka smiltis ir jau netīras, un bļodiņu apgāž. Tad jāmaina viss – smiltis, pakaiši.

Šinšillas ir Dienvidamerikas dzīvnieki, tie dzīvo augstu kalnos. “Šobrīd tā ir apdraudēta suga, jo cieš no plēsīgiem zvēriem un medniekiem, kas kāro mīkstās ādiņas. “Tas, ka šinšillas kļuvušas arī par mājdzīvniekiem, šo sugu izglābušas,” zina teikt Santa. “Kikis jūt, vai esmu priecīga par viņu vai arī dusmojos. Ja viņš skaļi grauž, es tādā dusmīgākā balsī pasaucu: “Kiki!”, un viņš apstājas. Kikis man devis daudz prieka, viņš pat sapratis, ka arī mani vajadzētu samīļot. Tik jauki, kad viņš ienāk klēpī un pieglaužas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi