Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Nākotnes mobilais telefons būs hameleons, kas zinās visu arī par lietotāja garastāvokli

Druva
11:30
21.10.2011
37
Telepons

Nākotnes mobilie telefoni un citas mobilās ierīces būs hameleoni, kas pielāgosies lietotāja ģērbšanās stilam un zinās tā atrašanās vietu un garastāvokli, intervijā stāstīja zviedru mobilo sakaru pētniecības centra “Mobile Life Center” direktors Oskars Julīns. Julīns, kurš ir arī Stokholmas universitātes Datorzinātņu un sistēmu fakultātes profesors, uzskata, ka, pārtopot par modes priekšmetiem, mobilie telefoni spēs līdzīgi hameleoniem pielāgoties lietotāju apģērba krāsai un stilam. “Var iedomāties, ka nākotnē mobilais telefons mainīs savu izskatu atkarībā no tā, kas lietotājam ir mugurā,” sacīja Julīns, piebilstot, ka tas notiks, ierīcei nemainot vāciņus vai pārsegu, kā to dara, ja vēlas redzēt mūsdienu telefonu citā izskatā. “Ar telefoniem-hameleoniem jau tiek eksperimentēts “Mobile Life Center”,” norādīja zinātnieks. Mobilo ierīču lietošanas paradumu pētnieks un pētniecības centra vadītājs uzskata, ka šādi telefoni un citas ierīces, kas pielāgojas lietotāja ģērbšanās stilam, ir viena no pārtikušas rietumu sabiedrības augošās intereses par modi izpausmēm. “Blogu skaits par modes jautājumiem aug milzu tempos, interese par modi pieaug,” sacīja Julīns. Sociālajos tīklos cilvēki viens otram bieži dodot padomus modes jautājumos. Mobilie telefoni šādos jautājumos būs tikai starpnieki, jo Julīns netic, ka tuvākajā nākotnē “mākslīgais intelekts” spēšot dot padomus modes jautājumos, arī ja šādus risinājumus tehnoloģiju nozare centīsies attīstīt. “Cilvēki vēlas ģērbties tā, lai justos patīkami un stilīgi. Lai izskatītos labi! Un tamdēļ sāks attīstīt mijiedarbības modeļus starp cilvēkiem un to mobilajām ierīcēm. Bet problēma ir tā, ka tas prasa zināmu “gudrību” pakalpojumā. Vēl neesmu redzējis veidu, kā to var izdarīt. “Gudras” sistēmas parasti izdara lietas, kas ir galīgi garām.” skaidroja eksperts. “Sociālie mediji, kas piedāvā rīkus, ar kuriem cilvēks var sadarboties ar citu cilvēku, ir veiksmes stāsts. Tā tas būs arī nākotnē, jo cilvēki spēs labāk izlemt par lietām nekā datori.” Paralēli cilvēka ārējam tēlam mobilās ierīces nākotnē uzraudzīšot cilvēka veselību un garastāvokli, uzskata Julīns. Tas jau ir sācies ar mobilo telefonu aplikācijām, kas mēra vai kurās var atzīmēt treniņu vai sporta nodarbību rezultātus. “Sportisti mēra savas darbības efektivitāti, sasniegumus. Nākotnē ar biometriskiem datiem veidosim tādu kā digitālu spoguli. Tā var apskatīt sevi kopumā – vai dienā pārsvarā bija labs garastāvoklis vai arī stress. Varbūt kādā brīdī pārēdos ko neveselīgu. To visu varēs apskatīt šajā “spogulī”. Tas ir lauks, ko pētām, to sauc emocionālā veselība. Tā ir nākotnes tendence,” stāstīja mobilo sakaru nākotnes pētnieks. Julīns bijis vadošos amatos “Mobile Life Center” (oficiāli saukts “Mobile Life VinnExcellence Center”, jo būtisku daļu tā finansējuma sniedz Zviedrijas valsts inovāciju atbalsta aģentūra “Vinnova”) kopš centra dibināšanas 2007.gadā. Viņš nesen saņēmis profesora titulu Stokholmas universitātes Datorzinātņu un sistēmu fakultātē, ir arī pasniedzējs Gēteborgas Informācijas tehnoloģiju (IT) universitātē. Julīns mācījies Luleo Tehniskajā universitātē Zviedrijas ziemeļos, kur ieguvis maģistra grādu inženierzinātnē, bet doktora grādu tehnoloģiju socioloģijā saņēmis Linčepingas universitātē. “Mobile Life Center” dibināts 2007.gadā sadarbībā ar Stokholmas universitāti, IT pētniecības centru “Swedish Institute of Computer Science” (SICS) un “Interactive Institute”. Centru arī finansē, atbalsta un izmanto pētījumu veikšanai tādas kompānijas kā “Ericsson”, “Nokia”, “Microsoft Research”, “Telia Sonera” un citi. Centra gada budžets ir 21 miljons zviedru kronu (1,62 miljoni latu) gadā, un tam finansējums ir nodrošināts līdz 2017.gadam. Centra speciālisti ik gadus publicējuši desmitiem zinātnisku pētījumu par mobilo sakaru pielietojuma jautājumiem, kā arī vairākas grāmatas. “Mobile Life Center” un tā sadarbības partneri pastāvīgi rīko ar nozares jautājumiem saistītus seminārus, lekcijas un konferences. NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi