Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Nākotnes mobilais telefons būs hameleons, kas zinās visu arī par lietotāja garastāvokli

Druva
11:30
21.10.2011
110
Telepons

Nākotnes mobilie telefoni un citas mobilās ierīces būs hameleoni, kas pielāgosies lietotāja ģērbšanās stilam un zinās tā atrašanās vietu un garastāvokli, intervijā stāstīja zviedru mobilo sakaru pētniecības centra “Mobile Life Center” direktors Oskars Julīns. Julīns, kurš ir arī Stokholmas universitātes Datorzinātņu un sistēmu fakultātes profesors, uzskata, ka, pārtopot par modes priekšmetiem, mobilie telefoni spēs līdzīgi hameleoniem pielāgoties lietotāju apģērba krāsai un stilam. “Var iedomāties, ka nākotnē mobilais telefons mainīs savu izskatu atkarībā no tā, kas lietotājam ir mugurā,” sacīja Julīns, piebilstot, ka tas notiks, ierīcei nemainot vāciņus vai pārsegu, kā to dara, ja vēlas redzēt mūsdienu telefonu citā izskatā. “Ar telefoniem-hameleoniem jau tiek eksperimentēts “Mobile Life Center”,” norādīja zinātnieks. Mobilo ierīču lietošanas paradumu pētnieks un pētniecības centra vadītājs uzskata, ka šādi telefoni un citas ierīces, kas pielāgojas lietotāja ģērbšanās stilam, ir viena no pārtikušas rietumu sabiedrības augošās intereses par modi izpausmēm. “Blogu skaits par modes jautājumiem aug milzu tempos, interese par modi pieaug,” sacīja Julīns. Sociālajos tīklos cilvēki viens otram bieži dodot padomus modes jautājumos. Mobilie telefoni šādos jautājumos būs tikai starpnieki, jo Julīns netic, ka tuvākajā nākotnē “mākslīgais intelekts” spēšot dot padomus modes jautājumos, arī ja šādus risinājumus tehnoloģiju nozare centīsies attīstīt. “Cilvēki vēlas ģērbties tā, lai justos patīkami un stilīgi. Lai izskatītos labi! Un tamdēļ sāks attīstīt mijiedarbības modeļus starp cilvēkiem un to mobilajām ierīcēm. Bet problēma ir tā, ka tas prasa zināmu “gudrību” pakalpojumā. Vēl neesmu redzējis veidu, kā to var izdarīt. “Gudras” sistēmas parasti izdara lietas, kas ir galīgi garām.” skaidroja eksperts. “Sociālie mediji, kas piedāvā rīkus, ar kuriem cilvēks var sadarboties ar citu cilvēku, ir veiksmes stāsts. Tā tas būs arī nākotnē, jo cilvēki spēs labāk izlemt par lietām nekā datori.” Paralēli cilvēka ārējam tēlam mobilās ierīces nākotnē uzraudzīšot cilvēka veselību un garastāvokli, uzskata Julīns. Tas jau ir sācies ar mobilo telefonu aplikācijām, kas mēra vai kurās var atzīmēt treniņu vai sporta nodarbību rezultātus. “Sportisti mēra savas darbības efektivitāti, sasniegumus. Nākotnē ar biometriskiem datiem veidosim tādu kā digitālu spoguli. Tā var apskatīt sevi kopumā – vai dienā pārsvarā bija labs garastāvoklis vai arī stress. Varbūt kādā brīdī pārēdos ko neveselīgu. To visu varēs apskatīt šajā “spogulī”. Tas ir lauks, ko pētām, to sauc emocionālā veselība. Tā ir nākotnes tendence,” stāstīja mobilo sakaru nākotnes pētnieks. Julīns bijis vadošos amatos “Mobile Life Center” (oficiāli saukts “Mobile Life VinnExcellence Center”, jo būtisku daļu tā finansējuma sniedz Zviedrijas valsts inovāciju atbalsta aģentūra “Vinnova”) kopš centra dibināšanas 2007.gadā. Viņš nesen saņēmis profesora titulu Stokholmas universitātes Datorzinātņu un sistēmu fakultātē, ir arī pasniedzējs Gēteborgas Informācijas tehnoloģiju (IT) universitātē. Julīns mācījies Luleo Tehniskajā universitātē Zviedrijas ziemeļos, kur ieguvis maģistra grādu inženierzinātnē, bet doktora grādu tehnoloģiju socioloģijā saņēmis Linčepingas universitātē. “Mobile Life Center” dibināts 2007.gadā sadarbībā ar Stokholmas universitāti, IT pētniecības centru “Swedish Institute of Computer Science” (SICS) un “Interactive Institute”. Centru arī finansē, atbalsta un izmanto pētījumu veikšanai tādas kompānijas kā “Ericsson”, “Nokia”, “Microsoft Research”, “Telia Sonera” un citi. Centra gada budžets ir 21 miljons zviedru kronu (1,62 miljoni latu) gadā, un tam finansējums ir nodrošināts līdz 2017.gadam. Centra speciālisti ik gadus publicējuši desmitiem zinātnisku pētījumu par mobilo sakaru pielietojuma jautājumiem, kā arī vairākas grāmatas. “Mobile Life Center” un tā sadarbības partneri pastāvīgi rīko ar nozares jautājumiem saistītus seminārus, lekcijas un konferences. NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
129

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
624
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi