Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Nākotnes mobilais telefons būs hameleons, kas zinās visu arī par lietotāja garastāvokli

Druva
11:30
21.10.2011
52
Telepons

Nākotnes mobilie telefoni un citas mobilās ierīces būs hameleoni, kas pielāgosies lietotāja ģērbšanās stilam un zinās tā atrašanās vietu un garastāvokli, intervijā stāstīja zviedru mobilo sakaru pētniecības centra “Mobile Life Center” direktors Oskars Julīns. Julīns, kurš ir arī Stokholmas universitātes Datorzinātņu un sistēmu fakultātes profesors, uzskata, ka, pārtopot par modes priekšmetiem, mobilie telefoni spēs līdzīgi hameleoniem pielāgoties lietotāju apģērba krāsai un stilam. “Var iedomāties, ka nākotnē mobilais telefons mainīs savu izskatu atkarībā no tā, kas lietotājam ir mugurā,” sacīja Julīns, piebilstot, ka tas notiks, ierīcei nemainot vāciņus vai pārsegu, kā to dara, ja vēlas redzēt mūsdienu telefonu citā izskatā. “Ar telefoniem-hameleoniem jau tiek eksperimentēts “Mobile Life Center”,” norādīja zinātnieks. Mobilo ierīču lietošanas paradumu pētnieks un pētniecības centra vadītājs uzskata, ka šādi telefoni un citas ierīces, kas pielāgojas lietotāja ģērbšanās stilam, ir viena no pārtikušas rietumu sabiedrības augošās intereses par modi izpausmēm. “Blogu skaits par modes jautājumiem aug milzu tempos, interese par modi pieaug,” sacīja Julīns. Sociālajos tīklos cilvēki viens otram bieži dodot padomus modes jautājumos. Mobilie telefoni šādos jautājumos būs tikai starpnieki, jo Julīns netic, ka tuvākajā nākotnē “mākslīgais intelekts” spēšot dot padomus modes jautājumos, arī ja šādus risinājumus tehnoloģiju nozare centīsies attīstīt. “Cilvēki vēlas ģērbties tā, lai justos patīkami un stilīgi. Lai izskatītos labi! Un tamdēļ sāks attīstīt mijiedarbības modeļus starp cilvēkiem un to mobilajām ierīcēm. Bet problēma ir tā, ka tas prasa zināmu “gudrību” pakalpojumā. Vēl neesmu redzējis veidu, kā to var izdarīt. “Gudras” sistēmas parasti izdara lietas, kas ir galīgi garām.” skaidroja eksperts. “Sociālie mediji, kas piedāvā rīkus, ar kuriem cilvēks var sadarboties ar citu cilvēku, ir veiksmes stāsts. Tā tas būs arī nākotnē, jo cilvēki spēs labāk izlemt par lietām nekā datori.” Paralēli cilvēka ārējam tēlam mobilās ierīces nākotnē uzraudzīšot cilvēka veselību un garastāvokli, uzskata Julīns. Tas jau ir sācies ar mobilo telefonu aplikācijām, kas mēra vai kurās var atzīmēt treniņu vai sporta nodarbību rezultātus. “Sportisti mēra savas darbības efektivitāti, sasniegumus. Nākotnē ar biometriskiem datiem veidosim tādu kā digitālu spoguli. Tā var apskatīt sevi kopumā – vai dienā pārsvarā bija labs garastāvoklis vai arī stress. Varbūt kādā brīdī pārēdos ko neveselīgu. To visu varēs apskatīt šajā “spogulī”. Tas ir lauks, ko pētām, to sauc emocionālā veselība. Tā ir nākotnes tendence,” stāstīja mobilo sakaru nākotnes pētnieks. Julīns bijis vadošos amatos “Mobile Life Center” (oficiāli saukts “Mobile Life VinnExcellence Center”, jo būtisku daļu tā finansējuma sniedz Zviedrijas valsts inovāciju atbalsta aģentūra “Vinnova”) kopš centra dibināšanas 2007.gadā. Viņš nesen saņēmis profesora titulu Stokholmas universitātes Datorzinātņu un sistēmu fakultātē, ir arī pasniedzējs Gēteborgas Informācijas tehnoloģiju (IT) universitātē. Julīns mācījies Luleo Tehniskajā universitātē Zviedrijas ziemeļos, kur ieguvis maģistra grādu inženierzinātnē, bet doktora grādu tehnoloģiju socioloģijā saņēmis Linčepingas universitātē. “Mobile Life Center” dibināts 2007.gadā sadarbībā ar Stokholmas universitāti, IT pētniecības centru “Swedish Institute of Computer Science” (SICS) un “Interactive Institute”. Centru arī finansē, atbalsta un izmanto pētījumu veikšanai tādas kompānijas kā “Ericsson”, “Nokia”, “Microsoft Research”, “Telia Sonera” un citi. Centra gada budžets ir 21 miljons zviedru kronu (1,62 miljoni latu) gadā, un tam finansējums ir nodrošināts līdz 2017.gadam. Centra speciālisti ik gadus publicējuši desmitiem zinātnisku pētījumu par mobilo sakaru pielietojuma jautājumiem, kā arī vairākas grāmatas. “Mobile Life Center” un tā sadarbības partneri pastāvīgi rīko ar nozares jautājumiem saistītus seminārus, lekcijas un konferences. NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi