Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Mūzikas valoda aizstāj ikvienu valodu

Līga Salnite
15:42
22.02.2021
424
Ilmars Vejins 1

Cēsnieks Ilmārs Vējiņš atgriezies pie jaunības aizraušanās – vijoļspēles. Uz to vedinājis meitas draugs, britu ģitārists, aktieris un filmu veidotājs Sems Hārdijs.

Nekad nav par vēlu modināt snaudošo. Vēl jo vairāk, ja tas ir talants un kaislība, kas pragmatisko vajadzību kārtā kā šķietami nelietderīgs iegūlis kādā prāta bēniņu stūrī.

Šis stāsts ir par atgriešanos pie personības saknēm un sapņiem, neļaujoties nožēlai par it kā pazaudētiem gadiem talanta slīpēšanā, bet gan brieduma gados atrotot piedurknes un mērķtiecīgi brienot atpakaļ uz savējo taku. Par to, kā šī izvēle piešķiļ dzirksti jaunam dzīves posmam un būvē tiltu uz citu kultūru.

Ilmāra Vējiņa vijoļspēli pirmo reizi izdzirdēju 2018.gada pavasarī Cēsu Centrālās bibliotēkas pasākumā, kur viņš bija ieradies atbalstīt meitu Jutu (ar starptautisko pseidonīmu – Juta Stīla), bijušo kikboksa čempioni, viņas pirmās bērnu grāmatas publicitātes pasākumā. Toreiz nenojautu stāstu, kas ir aiz šī muzikālā priekšnesuma.

Gandrīz trīs gadus vēlāk uzrunājot Ilmāru, “Druvai” tapa zināms, ka vijole savulaik apgūta nopietni: bērnībā šīs spēles pamati ielikti Cēsu Mūzikas skolā izcilu pedagogu vadībā, pēcāk mācības turpinātas mediņos (toreiz – Rīgas 1.mūzikas skola). Bijuši arī panākumi konkursos, taču astoņdesmito gadu sākumā no vijoļspēles novērsies. “Nemācēju ieraudzīt perspektīvu,” teic Ilmārs, atzīstot, ka tagad būtu vēlējies, lai kāds tobrīd viņu būtu stingrāk piebikstījis. Taču arī ar vijoli atgadījusies tehniska ķeza, tas jau nācis kā zīme. No mūzikas pavisam nav aizgājis, dziedāts ansamblī “Tremolo”, kādu gadu Zigmara Liepiņa radošajā vienībā “Opus”, taču jaunības dullums nedevis miera meklēt vēl ko citu. Gribējies arī gādāt par nodrošinātu dzīvi ģimenei. Dažādās nodarbošanās, kas vairāk nekā 20 gadu laikā iemēģinātas ģimenes budžeta uzturēšanai, nav bijušas saistītas ar mūziku. Nu izaudzinātas trīs meitas, un Juta “Druvai” atklāj – tētim šajā laikā vijoles ļoti pietrūcis, taču nodrošināt stabilitāti savējiem bijis svarīgāk. “Manuprāt, tas ir iemesls, kāpēc viņš vienmēr atbalstīja mūsu mērķus, lai cik traki tie citiem likās. Tētis gribēja, lai mēs dzīvē darām to, kas mūsu sirdij tuvs,” teic Ilmāra meita, piemetinot, ka tieši tēvs uzklausījis viņas vēlmi trenēties cīņās un aizvedis uz pirmo treniņu. Pirms gadiem sešiem Ilmāra audzināšanas ieguldījums atspēlējies. Meita Juta dzīvo Lielbritānijā, Londonā, kur mīla savedusi kopā ar profesionālu ģitāristu, aktieri un filmu veidotāju Semu Hārdiju. Pirmo reizi Ilmārs ar meitas izredzēto saticies Latvijā 2014.gadā. Britu viesis atceras – lai arī abi kungi nav pratuši otra valodu, viņi nejauši atraduši veidu, kā komunicēt – ar mūziku, jo Semam paķērusies līdzi arī ģitāra. “Toreiz viņš man deva vienu no vērtīgākajiem muzikālajiem padomiem, ko jebkad esmu saņēmis – lai spēlējot aizdomājos par emocijām un integrēju tās notīs. Uzreiz pamanīju atšķirību savā spēlē.”

Nākamajā viesošanās reizē Latvijā Sems ar Ilmāru kopā muzicējuši gandrīz katru vakaru, kopā radījuši jaunas melodijas. “Manuprāt, Ilmāram vajadzētu uzstāties kopā ar orķestriem visā pasaulē!” teic meitas draugs un saspēles biedrs. Sems izlēmis, ka vēlas ierakstīt albumu ar Ilmāru. Arī par šo brīdi ir interesantas atmiņas. Meita Juta noslēpumaini gādājusi, lai tēvam būtu vijole, piekodinājusi patrenēties, atjaunot prasmes. Tad norunāts beidzot apciemot meitu Londonā, un kopā ar abām pārējām meitām devušies ceļā. “Pa dienu gājām ekskursijās, iepazināmies ar kultūru, vakarā, protams, esmu saguris, bet te pēkšņi – Sems aicina uz savu studiju, sākām kaut ko improvizēt.” Sems paskaidro: “Es biju ierakstījis ģitāru un palūdzu Ilmāram improvizēt pa virsu.”

Fascinēts par Ilmāra spēju izvēlēties unikālu nošu un harmoniju kombinācijas, Sems aptuveni nedēļas laikā ierakstīto materiālu apstrādājis un publiskojis. Tagad viņu kopīgais albums “Duende” ir atrodams vairākās tīmekļvietnēs un atskaņošanas platformās. Un atkal – ieraksta laikā kungus šķīra ne tikai vecuma un pieredzes, bet arī valodas barjera. “Mums nedaudz palīdzēja tulkošanas aplikācijas, taču to tulkojumi reizēm bija kā komēdija,” atceras Sems. “Mūsu sadarbība ir pierādījums tam, ka mūzika ir valoda pati par sevi, ar kuras palīdzību var komunicēt arī tad, ja katrs runā citā valodā.”

Sadarbība ar Ilmāru turpinājusies arī pēc mājmuzicēšanā tapušā “Duende” krājuma. Cēsnieks komponēja un ierakstīja oriģinālu skaņdarbu Sema filmai “#Seko man” (“#FollowMe”), kas tika uzņemta Holivudā un tagad skatāma visā pasaulē. “Noteikti sadarbosimies vēl, un ļoti drīzā nākotnē man gribētos uzstāties ar Ilmāru jau dzīvajā – skatītāju priekšā,”saka Sems.

Arī Ilmārs “Druvai” apliecina – visi notikumi un tuvāko iedrošinājums devis pārliecību, ka tagad jāmēro šis ceļš. “Vajag darīt dzīvē to, kur sirds un kas vislabāk padodas!” Ilmārs apņēmies atjaunot meistarību, ik dienu trenējoties, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas klausīties dažādus izpildījumus pasaulē, viņš vērtē, ka gribēsies sniegt nelielus koncertus klātienē Latvijā. Ik pa laikam ar spēlēšanu rodas arī peļņas iespējas. “Badā gan jau nenomiršu,” ar humoru attrauc vijolnieks, vēlreiz apliecinot nobriedušo apņēmību dzīvi pilnībā saistīt ar mūzikas valodu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
77

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi