Bez skaļā gadījuma, kad no Līgatnes dabas takām izbēga cilvēku barotā lācene Made un iedzīvotāji tika brīdināti par bīstamību mežā, izrādās, mednieki vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā un tās apkaimē šovasar pamanījuši vairākus lāčus. Mežzinis Jānis Renga stāsta, ka Pārgaujas novadā pie Cēsu – Valmieras robežas apmēram pirms mēneša viņš pie paša aprūpētajāmbarotavām redzējis lāča pēdas. Mednieks pēc tām spriež, ka lācis bijis vidēja lieluma. “Taču arī netālu no Lenčiem šovasar manītas lāča pēdas. Turklāt ne viena, bet lācenes un lācēna. Arī Zaubes pagastā mednieki manījuši lāci. Tas liecina par to, ka šie dzīvnieki parādās mūsu mežos. Nevarētu teikt, ka lāči Cēsu rajona teritorijā dzīvo, bet to caurstaigā gan,” norāda mežzinis. Vaicāts par iemesliem, kādēļ pēdējos gados arvien biežāk runājam par lāčiem, J. Renga bilst: “Rudens ir laiks, kad lāči kļūst aktīvāki, jo to pārtikā liela nozīme ir sēnēm, ogām. Lāči, kas parādās pie mums, ienāk no Igaunijas, kur tos pat medī. Ja nemaldos, gadā kaimiņu valstī nomedī pat 20 līdz 30 ķepaiņus. Savukārt Igaunijā lāči ienāk no Krievijas. Var mēģināt meklēt tam cēloņus un domāt par pagājušā gada meža ugunsgrēkiem Krievijā, kas meža zvērus pamatīgi
iztrenkāja. Iespējams, lāči daudz aktīvāk ienāca Igaunijas teritorijā, līdz ar to atnāk arī līdz Latvijai.” Mednieks vērtē, ka daudzviet Latvijas mežos aktīvā mežizstrāde jau beigusies, iespējams, lāči izvēlas kādu laiku uzturēties jaunaudzēs, kur aug arī avenāji. Vaicāts, kā cilvēkam reaģēt, mežā ieraugot lāci, pieredzējušais mednieks un mežkopis norāda, ka nekādā gadījumā nevajadzētu sākt kliegt vai izdarīt straujas kustības. “Ja lācis nav jūs pamanījis, lēnām vajadzētu atkāpties, bet patiesībā jau normāli būtu, ja dzīvnieks pats no cilvēka bēgtu, kā to dara citi meža zvēri. Citādi varētu būt, ja ziemā lācis tiek iztraucēts no miega, tad tas staigā nervozs pa mežu, meklējot barību, kuru grūti atrast. Taču jācer, ka sēņotājiem un ogotājiem lāci mežā nenāksies sastapt, lai gan patiesi pēdējos gados biežāk redzam pazīmes, kas liecina, ka šie dzīvnieki mūsu pusē parādās, “atzīst J.Ročāns. Jāpiebilst, ka Gulbenes pusē augusta sākumā arī kāds mednieks bija pamanījis lāceni ar diviem lācēniem. Medniekam pat izdevās uzfilmēt video, kurā redzams, kā lāču ģimenīte atnākusi vakariņās pamieloties pie kādas no mednieku iekārtotajām barotavām. Liene Lote Grizāne
IZZIŅAI: •Eirāzijas brūno lāci mēdz saukt arī par parasto brūno lāci. Tas dzīvo visā Eirāzijas ziemeļu daļā,arī Latvijā.
•Tie uzturas Latvijas mežainākajos apvidos, visbiežāk ir novēroti gar Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas robežu, arī – Madonas un Gulbenes, Dundagas un Ances apkārtnē. •Lai arī Eirāzijas brūnais lācis ir viens no mazākajiem brūnajiem lāčiem, tas ir lielākais no Latvijā sastopamajiem plēsīgajiem zvēriem.
•Dzīvnieka svars atkarīgs no vecuma, dzimuma, kā arī gadalaika. Rudenī tie ir smagāki, bet pavasarī pēc ziemas miega vieglāki. Tā svars parasti ir 100-200 kg. •Lācis zemē atstāj ļoti raksturīgus pēdu nospiedumus- priekškājām tie ir tikpat plati (9 līdz 19 centimetri), cik gari vai nedaudz platāki un ar labi saskatāmiem pirkstu un nagu iespiedumiem. Pakaļkāju pēdu nospiedumi pēc formas atgādina cilvēka kailas pēdas nospiedumus, tikai ir nedaudz platāki, ar sašaurinātu papēža daļu.
Komentāri