Pēdējos gados popularitāti guvis jēdziens izsīkuma jeb izdegšanas sindroms, kuru sauc arī par hronisko nogurumu vai – depresiju. Speciālisti vērtē, ka izdegšanas sindroma cēlonis ir liela darba slodze, atbildīgs darbs, lielas prasības, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums.
Valsts darba inspekcijas Cēsu biroja vecākais valsts darba inspekrors Juris Suseklis atzīst, ka ar šādām sūdzībām inspektori līdz šim nav saskārušies.
“Daba ņēmēji par izdegšanas sindromu nav mums sūdzējušies,” teic J. Suseklis.
Runājot par izdegšanas sindromu, tiek izdalīti vairāku profesiju pārstāvji. Īpaši tie, kuru ikdienas darbs saistīts ar citu cilvēku aprūpi – emocionālu kontaktu ar cilvēkiem – ārsti, medmāsas, sociālie darbinieki, farmaceiti, skolotāji, psihologi un citi. Pie šīs riska grupas pieskaitāmi arī jaunie speciālisti, kuri tikko uzsāk darba gaitas, cilvēki, kuri strādā maiņu darbu. No personības faktoriem, kuri veicina izdegšanas sindromu, ir zema pašcieņa, darbaholisms, iekšēja sacensības nepieciešamība, izteikta agresivitāte, nepacietība, uzmanības trūkums pret pašu vajadzībām un vēlmēm, kā arī fiziska un psihiska izolācija. Tāpat izdegšanu darbā veicina problēmas saskarsmē ar kolēģiem un vadību, neskaidrs pienākumu sadalījums, atbalsta trūkums no darba vietas puses ikdienas darbā, laika trūkums, kā arī neadekvāti zems padarītā darba materiālais un emocionālais novērtējums.
Kā aizsargāties no izdegšanas? •Esiet pret sevi uzmanīgs. Tas palīdzēs pamanīt noguruma pazīmes.
•Sevi jāmīl vai vismaz jāpatīk sev pašam.
•Meklējiet savām interesēm un iespējām piemērotu darbu. Tas ļaus jums atrast sevi un ticēt saviem spēkiem.
•Nemeklējiet savu laimi vai glābiņu darbā. Darbs nav jūsu patvērums, tas ir labs pats par sevi.
•Nedzīvojiet citu cilvēku dzīvi, bet dzīvojiet savējo. Nedzīvojiet citu cilvēku vietā, bet dzīvojiet kopā ar citiem.
•Atrodiet laiku arī savai personīgai dzīvei. Jums ir tiesības ne tikai uz darbu, bet arī uz privāto dzīvi.
Liene Lote Grizāne
Komentāri