Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Mirklis rīta svaiguma zemē

Sarmīte Feldmane
16:45
04.11.2015
18
74k5405 1

Marina Fiļimonova jau vairākus gadus ir cēsniece. Pirms tam viņa deviņus gadus dzīvojusi Dienvidkorejā. Dzīvesbiedrs aizvien tur strādā. Par šo mums maz zināmo valsti viņa cēsniekiem stāstīja tikšanās reizē “Vienotības” birojā.

Telpu piepildīja dzidra korejiešu tautasdziesma “Arirang”. “To izpilda visos svētkos, bet tā nav valsts himna. Korejieši ir ļoti sentimentāli, viņi tic leģendām, ar tām saista arī šodienas dzīvi. Šī dziesma ir kā otra himna. Tai ir dažādas versijas, to dzied arī pazīstamas operdziedātājas,” stāsta Marina. Ariranga ir pāreja kalnos, kur diviem mīlniekiem vajadzēja satikties, viņiem bija jāpārvar pāreja. To aizvien pieraksta ar trim ķīniešu hieroglifiem – mīlestība, šķiršanās, tīrs un skaidrs, kas nozīmē – skaidrā diena, kad mēs atgūsim pazaudēto mīlestību. Vienmēr, kad šo dziesmu dzied, cilvēki raud.

“Dienvidkoreja – rīta miera zeme, rīta svaiguma zeme. Pamatoti, jo rīta stundās gaiss ir neparastās krāsās. Ja laiks karsts, musonu un taifūnu periods, šīs stundas izmanto ikviens. Agri no rīta iet ārā, jo ir viegli elpot, apkārt skanošs klusums, tīrs gaiss,” stāsta Marina un atzīst, ka pirms došanās uz šo valsti par to zinājusi ļoti maz. Pārsteigumu bijis daudz.

“Ļoti pārsteidza, kā izturas pret veciem cilvēkiem un bērniem. Budismam ir liela ietekme, bērnu audzināšana atšķiras no tā, kā mēs to darām. Nevienam nav privilēģiju, ir grūti pateikt, cik kurš pelna, kāds viņam stāvoklis sabiedrībā. Visi brauc ar vienādām mašīnām, tikai vēlāk saproti, ka viens lej bākā benzīnu, cits brauc ar gāzi, bet tādu nopirkt jaunietis nedrīkst. Visi iepērkas vienos veikalos, ēd vienos restorānos, un tie ir pieejami visiem. Nav slēgtu klubu īpašiem cilvēkiem. Viss ir visiem,” iespaidos dalās Marina.

Pirmie iespaidi par korejiešiem bijuši pretrunīgi. Marina atzīst, ka viņi rada nopietnu cilvēku iespaidu, bet patiesībā viņi ir naivi kā bērni. “Tāpat viņi naivi priecājas par dzīvi. Neko īpašu nevajag, lai priecātos. Mums, lai sportotu, vajag sporta zāli, celiņus, baseinus, apģērbu. Viņi ne ar ko dzīvi nesarežģī. Jāsporto, vecmāmiņa uzvelk kedas un iet staigāt. Par savu veselību viņi ļoti rūpējas. Vakarā pa takām iet ļoti daudz cilvēku. Iet vecas sieviņas, jaunieši. Ārstu pakalpojumi ir dārgi. Korejiešiem ir daudzas nacionālas slimības, kas saistītas ar dzīvesveidu. Neredzējām nevienu cilvēku gados, kuram nebūtu līkas kājas. Dabā ir maz kalcija, kad to saprata, sāka visam pievienot kalciju un veselība uzlabojās. Kaut dzīve mainījusies, viņi nespēj atrauties no zemes. Bērni spēj par vecākiem parūpēties, bet vecvecāki pat ceļa malā kopj dārziņu. Viņus turp aizved ar mašīnu. Bez darba viņi nespēj dzīvot,” stāsta Marina.

Korejieši visur un vienmēr ievēro likumus. Tas ir pašsaprotami. “Peldēšanas sezona sākas noteiktā datumā. Ārā karsts, ūdens silts, neviens nepeldas, tikai ārzemnieki. Ja peldēsies, policija dzīs ārā no ūdens. Tāpat ir ar gaisa kondicionētāju ieslēgšanu, vienā dienā visi valstī ieslēdz un izslēdz kondicionētājus. Nav pat jautājumu – kāpēc, jo tāds ir likums,” pastāsta Marina. Pirms gadiem valsts prezidents izdarīja pašnāvību, jo viņa sievu apvainoja sīkās mahinācijās. Viņa gods bija aizskarts. Tagad prezidenta nāves diena valstī ir sēru diena.

Korejiešiem ļoti svarīga ir sasveicināšanās, ir seši sasveicināšanās veidi. “Kad iepazīstas, pasaka, kā sauc , un nākamais jautājums ir – cik jums gadu? Mums tas nešķiet īpaši pieklājīgi. Vecums nosaka hierarhiju, kā viņu sveicināt, kā paklanīties, kā vērsties pie šī cilvēka. Sasveicinās visi ar visiem. Sarunājoties mute tiek aizsegta, jo tā ir netīra,” korejiešu tradīcijas atklāj Marina. Grīda korejiešiem ir svēta, uz tās cilvēks guļ, ēd un dzīvo. Arī ciemiņš ienākot novelk apavus. Marina atminas, kā vīra kolēģis ieraudzījis, ka viņa istabā ieskrien apavos. Korejieša pārsteigums, pat nicinājums bijis ļoti liels. Korejieši ir māņticīgi. Viņi, piemēram, rūpīgi izraugās mājām nosaukumus. Ja neveiksmīgs ciema nosaukums, sanāk kopā un to maina. Viss tiek saistīts ar Dievu labvēlību.

“Ja strādājat firmā un priekšnieks ir jaunāks par jums, viņš nedrīkst uzdot noteiktus jautājumus, meklē kādu vecāku, kurš to drīkst. Priekšnieks par padotajiem zina visu. Kad stājies darbā, jautā, kā bērni jūtas, vai ir kādas problēmas. Tikko kādas rodas, ir cilvēks, kurš tās risina, jo darbā ir jādomā tikai par darbu. Augstākā priekšniecība vismaz reizi mēnesī tiekas ar kolektīvu restorānā. Ar katru iedzer glāzīti, parunājas, uzzina, kādas problēmas, un sāk tās risināt. Viņi strādā mierīgi, bez stresa. Ja priekšnieks vēl ir darbā, neviens mājās neiet,” stāsta Marina un uzsver, ka arī valsts ļoti domā par cilvēkiem. Iegūt Dienvidkorejas pilsonību ir ļoti grūti.

“Tik daudz svētku kā Dienvidkorejā nezinu nevienai tautai pasaulē. Katru dienu ir svētki. Cilvēki daudz strādā, un ir jāatpūšas. Ir Jāņtārpiņu svētki. Visi brauc kalnos, staigā, dejo, priecājas un vakarā skatās, kā spīd jāņtārpiņi. Ir Sarkanās zivs svētki. Tās speciāli audzē, cilvēki apģērbā metas ūdenī un ķer zivis ar rokām. Līdzīgu svētku ir ļoti daudz. Lielākie ir Hangila svētki. Hangils ir korejiešu alfabēts. Savulaik viņiem nebija sava, izmantoja ķīniešu alfabētu. Hangils ir viegls, tajā 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus un 10 – patskaņus. Alfabēta apstiprināšana tautai bija nozīmīgs notikums – mūsu valoda atšķiras,” pastāsta Marina un atminas, ka iemācīties korejiešu valodu bijis ļoti grūti. Tā ir jājūt. “Ja citās valstīs slikti runāsi viņu valodā, parasti cilvēki ir iecietīgi, mēģina tevi saprast, pamāca, korejieši par to ķiķina,” bilst cēsniece un uzsver, ka korejieši ļoti mīl savu zemi, ļoti vēlas to rādīt citiem, lepoties.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
29

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
29

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
82

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
27

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
325

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Zīmē sprediķī saklausīto

05:20
04.07.2024
52

“Māksliniece Ingūna Briede no 2021. gada Adventa sākuma dievkalpojumos ļaujas, lai sadzirdētais Dieva Vārds top par zīmējumu – meditatīvu, noslēpumainu un reizē uzrunājošu, Vārdu atklājošu. Iepriekš nav zināms, kas taps. Ingūnas roka, paņēmusi tintes pildspalvu, sajūtu vadīta, velk līnijas”, rakstīts mākslinieces zīmējumu izstādes “Vārda piezīmes līnijās” – stāsts par Dieva Vārda (pie)zīmēšanu – pieteikumā. Cēsu […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi