Ceturtdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Mīlēt savu darbu – būt skolotājai

Anna Kola
07:32
20.10.2024
48
Skolotaja

Aicinājums un atbildība. Ketija Černika atzīst, ka uz skolotāja pleciem gulstas liela atbildība par to, kāda būs nākotnes sabiedrība. FOTO: no albuma

Vecpiebalgas vidusskolas pedagogu komandai šajā mācību gadā pievienojusies Ketija Černika. Jaunā skolotāja māca priekšmetus, kas bērniem nereti šķiet grūti – matemātiku un fiziku.

“Jūlijā pārcēlos uz dzīvi Vecpiebalgā. Jau iepriekš domāju, ka meklēšu darbu skolā. Janvārī biju uz pārrunām ar skolas direktori,” pastāsta Ketija. Viņa ir gados jauna, novembrī paliks 25, bet darbs skolā nav svešs, ir pieredze skolotāja profesijā. Taču satraukums tomēr bijis.

“Neslēpšu, sākumā baidījos, kā būs, jo būs jāmāca ceturtās klases skolēni. Tagad mācu 4. un 7. klasi matemātikā un 8. un 9.klasi fizikā. Man bija bažas par darbu ar jaunākās klases skolēniem, par sapratni ar vecāko klašu jauniešiem biju droša, zināju, ka labi tikšu galā. Vienmēr izdevies atrast kopīgu valodu ar lielākajiem skolēniem,” dalās Ketija. “Jau pirmajā dienā, strādājot ar ceturtklasniekiem, sapratu, ka viss izdosies – bērni ir burvīgi, man ļoti patīk strādāt ar viņiem.”

K.Černika atzīst, ka jaunieši novērtē jaunu pedagogu ne vecuma dēļ, bet gan pēc domāšanas veida. “Viņi ļoti novērtē skolotāja pieeju, zināšanas – novērtē to, ka skolotājs iet līdzi laikam, izmanto digitālās tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un citus mūsdienīgus rīkus.” Liela priekšrocība veiksmīgās attiecībās ar skolēniem esot arī sociālajiem tīkliem – skolēni ar lielu interesi uzzina, ka pedagogs izmanto, piemēram, “Fa­cebook” vai “TikTok” vietnes.

Skolotāja uzdevums ir ne tikai iemācīt attiecīgo mācību vielu, priekšmetu, uzskata K.Čer­nika. Skolotājs ikvienam skolēnam ir arī dzīves skolotājs – viņš var iemācīt ētikas normas, morāles vērtības, veidot izpratni par vietu sabiedrībā. “Mūsdienu jauniešu aizraušanās ar tehnoloģijām arī jāprot izmantot lietderīgi. To lietošana nav trūkums, tikai jāsaprot, kur ir robeža. Modernās tehnoloģijas var būt lielisks rīks mācībām. Jautājums arī, kā skolotājs šim procesam pieiet,” viedoklī dalās Ketija. “Svarīgi katram skolotājam būtu mācīt to, kā pareizi izmantot tehnoloģijas.”

Ketija atklāj, ka darbā ar jauniešiem ir prasīga, tomēr vienlaikus cenšas bērnu domas un rīcību nepakļaut stingrai kārtībai. “Ļauju bērniem kļūdīties, viņus par to nebaru. Labāk kļūdīties skolas solā nekā vēlāk reālajā dzīvē. Svarīga ir individuālā pieeja, spēja bērnu sadzirdēt, aprunāties,” turpina skolotāja, piebilstot, ka arī jaunieši, kuru uzvedība skolotāju neapmierina, bieži vien gaida tieši to, lai tiktu ieraudzīti, sadzirdēti un uzklausīti.

Dzimusi un uzaugusi Rīgā, Ketija kādu laiku dzīvoja Saldus novadā. “Pēc pamatskolas domāju, ko darīt tālāk. Tolaik man ļoti interesēja un padevās ķīmija. Skolotāja ieteica Olaini, kur tolaik mācīja jaunos ķīmijas nozares speciālistus. Tur arī ieguvu vidējo izglītību,” pastāsta Ketija.

Pirms pabūts Vecpiebalgā, Olaine bijusi vieta, kuru Ketija uzskatīja par savu īsto sapņu vietu dzīvošanai un ieceru realizēšanai. “Pēc vidusskolas, kur apguvu biotehnologa palīga profesiju, sāku studēt statistikas matemātiku.” Un Ketijai bijis skaidrs, ka ļoti patīk darbs ar skolēniem. Jau mācoties skolā, Ketija bieži palīdzējusi ar vielas apguvi klases biedriem, tas padevies dabiski, viegli. “Skolas laikā domāju, kā var nesaprast ķīmiju, matemātiku, fiziku – viss taču ir tik vienkārši, ņem formulu un rēķini!” teic Ketija. Viņa pastāsta, ka arī ģimenē vienmēr bijusi tāda kā mājskolotāja. Ketijai ir vairāki brāļi, kam arī vienmēr palīdzējusi mācībās.

Ketija Černika piekrīt, ka skolotāja profesija noteikti ir aicinājums. Jautāta, kas ir pedagoga darba lielākais pienesums, viņa saka: “Katru reizi ir milzīgs prieks, kad jauniešiem kaut kas izdodas. Bērnu prieks par atrisināto uzdevumu, kas šķitis sarežģīts. Par katru mirkli, kad kaut kas grūts tapis saprotams un viela apgūta. Ilgtermiņā noteikti liels gandarījums par veiksmīgi nokārtotiem eksāmeniem, pārbaudes darbiem. Sajūta, kad skolēns pienāk pateikties par darbu, ir neaprakstāma. Skola ir vide, kurā bērni pavada lielu daļu sava laika, tāpēc uz mūsu, pedagogu, pleciem gulstas ļoti liela atbildība par to, kāda būs mūsu sabiedrība nākotnē.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Inženiera darba radošums pārtapis dzejā

06:47
07.11.2024
16

Šoruden iznāca zaubēnieša Ojāra Evalda Bīriņa dzejas krājums bērniem “Pasakas no Ota vācelītes”. “Tā izdota uz mana mazmazdēliņa dzimšanas dienu,” stāsta 87 gadus vecais autors. Grāmata nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka mazbērni viņu iesaukuši par Oti, tā aizstājot izplatīto vectētiņa sinonīmu opi. Viņam esot bijusi tā lielā laime izaudzināt ne vien savus bērnus, bet arī visus […]

Ja ir ceļotprieks, iespējas var atrast

10:57
05.11.2024
29

Iepazīt pasauli, izraudzītajā valstī strādājot īstermiņa darbus, lai par iekrāto varētu apceļot šo zemi. Tādu iespēju atradusi Zane Jēkabsone. “Pēdējos piecus sešus gadus esmu pavadījusi ceļojot. Divus gadus dzīvoju Jaunzē­landē, tad kādu laiku padzīvoju Itālijā, šogad atgriezos no gandrīz gada Kanādā, bet šajā vasarā biju Norvēģijā,” stāstu par savu aizraušanos ar pasaules apceļošanu un citu […]

Vieta, kur gūt stiprinājumu

06:52
05.11.2024
78

1.novembrī apritēja četri gadi, kopš Cēsīs, “Gaujaslīčos”,  atvērts dienas centrs cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, bet novembra beigās apritēs gads, kopš te piedāvāja pirmās nodarbības senioriem. Kopienas centru “Gaujas­līči” apsaimnieko nodibinājums “Lat­vijas Evaņģēliski luteriskās Baz­nīcas Diakonijas centrs”. Katru vasaru centrā organizē Veselības dienu, kas vienmēr plaši apmeklēta, rīko nometnes bērniem. “Druva” sarunājās ar kopienas centra “Gaujaslīči” […]

Grozu pīšana kā dzīvesveids un vaļasprieks vienlaikus

07:33
03.11.2024
36

Oktobra izskaņā Straupes Tautas namā norisinājās rokdarbu meistarklases, kur bija iespēja apgūtgrozu pīšanas prasmes. Par to, kā šis arods ienācis viņas dzīvē un cik viegli vai sarežģīti ir pīt skalu grozus, sarunājos ar amatnieci, zemgalieti INTU BENDRUPU. -Grozu pīšana nemaz nav tik izplatīta nodarbošanās. Kā sākāt ar to darboties? -Pēc profesijas esmu agronome. Daudzas prasmes […]

Ūdenspīpes smēķēšana nav nevainīga izklaide

09:58
01.11.2024
25

Ūdenspīpi bieži vien izmēģina Austrumvalstu ceļojumu laikā, un tā nereti ir arī dažādu pasākumu sastāvdaļa. Izklaidējoties draugu lokā, ūdenspīpi bieži vien neuzskata par īstu smēķēšanu, un ballītēs to mēdz lietot pat cilvēki, kas ikdienā nesmēķē. Tomēr uzskats, ka ūdenspīpes dūmi ir mazāk kaitīgi nekā cigarešu dūmi, ir maldīgs. Ūdenspīpes smēķēšanas prakse ir tradicionāls ieradums Indijā, […]

Mākslā apvieno modernās tehnoloģijas un dabas izjūtu

07:11
31.10.2024
134

Nācis no Madonas puses, Rūdolfs Balcers savas jaunās mājas veido Skujenē un sauc šo pagastu par piemērotāko vietu dzīvei un savai radošajai darbībai. “Esmu pārvākšanās procesā. Kādu laiku jau dzīvoju pie draugiem Skujenē, tagad iekārtoju pats savas mājas,” teic Rūdolfs. Viņa profesija saistīta ar programmēšanu – pirmie darbi bijuši mājaslapu un lietotņu izstrāde, vēlāk sācis […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
12
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
8
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
10
5
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
11
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
6
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi