Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Mīlestība pāri visam

Liene Lote Grizāne
15:46
17.02.2016
22
Img 0203 1

Valentīndiena, kas aizvadīta aizgājušajā nedēļas nogalē, ir saldās mīlas diena, tādēļ šoreiz galdā tiek celti tikai saldie ēdieni. Laikraksts “Druva” viesojās kafejnīcā “Šķesteri” Straupes pagastā, kur mūs mīļi sagaidīja saimniece Irīna Šķestere, lai dalītos savās saldo ēdienu receptēs. Savukārt ciemos aicinājām Pārgaujas novada sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciālisti Elīnu Eleksi.

Irīna Šķestere norāda, ka viņa atbalsta visus svētkus un to svinēšanu, tādēļ bilst, ka arī Valentīna dienu nevajagot aizmirst. Īpaši, ja sievietei ir vīrs vai draugs, ar kuru kopā baudīt romantiku.

“Jāsvin arī latviešu Meteņi. Jāpavada ziema un jāsagaida pavasaris, taču, ja latvieši nav izdomājuši mīlestības svētkus, kādēļ tos neaizņemties no īriem? Noteikti svētkus vajag svinēt, un šajā dienā jāapdāvina vienam otru. Tā ir svētku diena pāriem un abpusēja mīlestības izrādīšanas diena,” bilst Irīna un teic, ka par godu īriem un viņu zemē radītajiem svētkiem arī pagatavos un dalīsies īru kafijas receptē, ko var pasniegt klāt kādam desertam.

Īpašos svētkos noteikti par skādi nenāk galdā celt kaut ko ļoti saldu.

“Gatavojot Valentīndienas vakariņas, ieteiktu sievietei neeksperimentēt ar kaut ko jaunu, jo tas var beigties ar nevajadzīgu nogurumu. Ieteiktu sievietēm vīriešus Valentīndienā pārsteigt ar sevi. Pašām ir jāsapošas, jāizveido jauna frizūra, jāuzvelk skaistākā kleita ar dziļāko dekoltē, taču desertu gan var pasniegt ne ļoti sarežģītu,” bilst lieliskā kafejnīcas vadītāja un norāda, ka šo svētku maltīte tomēr atkarīga no tā, cik ilgi pāris ir pazīstams.

“Ja tas cilvēkiem ir pirmais randiņš, tad laikam jau vajadzētu tikties neitrālā gaisotnē kādā restorānā, kafejnīcā un nedomāt par ēst gatavošanu, bet tikai par pirmo satikšanās mirkli. Ja pāris jau ir pazīstams ilgāk, tad gan sieviete var lutināt otru pusīti, pagatavojot lieliskas vakariņas,” norāda saimniece. Viņa bilst, ka deserti ir dažādi, bet viens no viņas iecienītākajiem ir franču virtuves saldētais deserts – parfē. To pagatavot var vienkārši, bet ēdiens ir smalks.

Baudot Irīnas Šķesteres piedāvātos desertus, mūsu viešņa Elīna Elekse atzina, ka viņu pārsteidza vienkāršās un ātri pagatavojamās receptes. Turklāt viss ir tik garšīgi, ka noteikti šo ēdienu vajadzētu mēģināt pagatavot arī mājās.

“Pēc diviem mēnešiem mums ar draugu Andri būs kāzas. Šī ir pēdējā Valentīndiena, kuru pavadīsim kā neprecēts pāris. Esmu laimīga, jo esmu sastapusi savu otro pusīti. Uzskatu, ka tieši no sievietes ir atkarīgs, kādas attiecības būs ģimenē. Ja sieviete būs mīļa, gādīga un saprotoša, arī vīrietis tāds būs. Sievai ir jāiemācās samīļot vīru,” saka Elīna. Viņa norāda, ka attiecības prasa laiku, darbu, uzmanību, un svarīgi ir nepazaudēt īpašo dzirkstelīti.

Elīna stāsta, ka Valentīna dienā ierasti ar draugu ir mājās un paši parūpējas par jauku vakaru, taču Mīlestības svētkus svinot dienu pirms vai pēc 14. februāra.

“Mums abiem ļoti nepatīk, ka šī diena ir tik ļoti komercializēta. Mēs neraujamies 14. februārī uz restorānu, kur sēž neskaitāmi pārīši. Tāpat uzskatām, ka vienam otru palutināt un laiku vajag veltīt arī ārpus šādas dienas,” bilst Elīna un norāda – īsti nepiekrīt teicienam, ka mīlestība vīrietim iet caur vēderu, taču neslēpj, ka pašiem tomēr ir kāda jauka tradīcija. “Esam iesākuši abi kopā cept siera kūku. To esmu nosaukusi topošā vīra vārdā. Tā mums ir tāda maģiska darbošanās virtuvē, un līdz šim kūka patiešām iznākusi ļoti garda,” saka Elīna.

Baudot “Šķesteru” saimnieces piedāvātos desertus un atzīstot, ka visi ir vienlīdz garšīgi, runājam par mīlestību un attiecībām.

Irīna Šķestere bilst, ka mīlestība un attiecības ir jākopj un viņai ir daudzi padomi, kā veidot laimīgu un harmonisku ģimenes dzīvi.

“Sievietei nekad bērns nedrīkst būt svarīgāks par vīrieti. Ir labs vīrs, laba sieva un bērns, kas viņus vieno. Un sievietei jāatceras, ka primārais ir vīrs. Tad bērnam būs abi vecāki un viņam būs labi. Ja sievietei primārais būs bērns, tad ātri vien ģimenē sāksies problēmas. Vīrs paliek otrajā plānā, viņš aiziet pa kreisi, sieviete pārdzīvo, paņem vēl otro darbu, un rezultātā viss izjūk. Tāpat veselīgās attiecībās nevajag iejaukt darba problēmas vai nogurumu. Patiesībā tas liecina tikai par to, ka nepareizi dzīvojam. Kā māte daba ir sakārtojusi? Sieviete strādā uz iekšējo pasauli, vīrietim jāstrādā uz ārējo. Vīrietis iet ārpusē, medī mamutu un nes uz alu. Sieviete alu ( māju) ir sakārtojusi, sakopusi un gaida vīru pārnākam. Šodien diemžēl dzīves apstākļi ir tādi, ka pēc “mamuta” jāiet abiem. Bet sievietei vienmēr jāpatur prātā, ka ir jāatstāj rezerve vīram. Pirmkārt, vīram ir jāstrādā vairāk nekā sievai. Otrkārt, sieviete uz darbu drīkst iet un strādāt tikai viena iemesla dēļ – lai realizētu sevi, lai piepildītu savu talantu un justos laimīga. Sievietei nav jāpelna nauda un jānomoka sevi. Ja viņa pelna naudu, tas nozīmē, ka viņa to dara ar asinīm, tur nekas labs ģimenes dzīvē nav sagaidāms. Naudu pelna vīrs, bet sieviete strādā ar smaidu, smiekliem, laimes sajūtu un mājās nāk ar spārniem. Tad arī mājās nebūs kašķu, būs pasniegtas vakariņas un samīļots vīrs un bērni,” domās dalās Irīna.

Sagaidot Valentīna dienu, abas vēl visiem mīlestību, kas dzīvē ir pats galvenais.

Rupjo rudzu miltu pankūka, pildīta ar biezpienu un medu

IMG_0121Nepieciešams (2 personām):
200 g rupjo rudzu miltu
2 olas
Šķipsna jūras sāls
Pusglāze piena
Olīveļļa

Pildījumam:
Biezpiens
Tējkarote medus
Skābais krējums

Miltus, olas un pienu sajauc līdz krējuma konsistences masai. Mīklu lej uz uzkarsētas pannas un olīveļļā cep lielās, plānās pankūkas. Kad tās gatavas, pilda ar biezpiena masu. To sagatavo iepriekš. Biezpienam pievieno tējkaroti medus un nedaudz skābā krējuma, lai masa kļūst vijīgāka.

Piepildītās pankūkas liek uz šķīvīša un dekorē ar augļiem un šķidro šokolādi.

Parfē ar zemeņu mērci

IMG_0131Nepieciešams:
200 g saldā krējuma
2 olu baltumi
3 tējkarotes cukura
Šķipsniņa vanilīna
Indijas rieksti
Rozīnes
Žāvētas melnās plūmes
Zemenes mērcei

Saldo krējumu, olu baltumus, cukuru un vanilīnu puto līdz viendabīgai, stingrai masai. Tad pievieno sagrauzdētus, sasmalcinātus Indijas riekstus, kā arī sasmalcinātas rozīnes un melnās plūmes.

Kad masa gatava, to uz stundu ievieto saldētavā. Parfē masai nevajadzētu būt sasalušai, bet viegli sastingušai.

Pa to laiku sablenderē zemenes, ko izmanto kā mērci. Pasniedzot desertu, glītā traukā ielej zemeņu mērci, liek parfē, ko dekorē ar šķēlītēs sagrieztām zemenēm (vai mūsu gadījumā dzērveņu ogām un šķēlīti karambola).

Saldais groziņš ar odziņu

IMG_0126Groziņa pagatavošanai:
200 g sviesta
200 g cukura
2 olas
2 glāzes miltu

Pildījumam:
Biezpiens
Svaigas vai saldētas avenes
Saldais krējums

Vispirms saputo olas un pievieno šķipsniņu sodas, kas dzēsta etiķī. (Tas iedos groziņam gan mīkstumu, gan kraukšķīgumu). To dara tā – uz karotes gala paņem sodu un tējkaroti etiķa uzlej virsū, pagaida, kamēr norimstas putošana.

Uz lēnas uguns izkausē sviestu, pievieno cukuru. Visu samaisa. Klāt pievieno saputotās olas, miltus, visu rūpīgi samaisa. Groziņu mīklas masa būs bieza, un to rūpīgi ieklājam formiņās. Liek cepeškrāsnī, cep 180 grādu temperatūrā vidēji deviņas minūtes.

Groziņa pildījumu gatavo no biezpiena, kas sajaukts ar aveņu mērci, nedaudz pievieno sadrupinātu groziņa biskvītu. Masu pilda groziņā un virsū uzspiež putukrējumu. Rotā ar dzērveni.

Īru kafija

IMG_0150Nepieciešams (1 personai):
100 ml kafijas
2 ēdamkarotes viegli uzputota saldā krājuma
Tējkarote cukura vai medus
25 g īru viskija

Uzsilda glāzi, izskalo to ar karstu ūdeni. Ieber cukuru un pielej viskiju, pēc tam sagatavoto kafiju un visu samaisa. Pa virsu dzērienam uzliek saputoto krējumu, kuru var pārkaisīt ar sarīvētu šokolādi.


Liels paldies par kopā darbošanos, sarūpēto pārtikas grozu un lieliskajām receptēm kafejnīcas “Šķesteri” vadītājai Irīnai Šķesterei.

skesteri

Kafejnīcā “Šķesteri”:
gardas maltītes,
labākā biezpienmaize,
svētku galdi, izbraukumi.
t. 29409182

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
95

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi