Mežā savējais

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku.

-Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir kā mantojums. Pa nedēļu strādājot Rīgā, nevaru pierast pie pilsētas    gaisa. Kā laukos pēc lietus viss smaržo! Tas ir neskartās dabas svaigums, kaut sen jau cilvēks tajā ir iejaucies. Mežā vai pie ūdens varu atpūsties. Ne jau velti pilsētnieki dodas uz dabas takām, ir nepieciešamība pastaigāties, būt svaigā gaisā. Vairāk nekā 20 gadu dzīvoju Drustos. Iesaistījos medību klubā, sākumā  kā dzinējs, jo biju par jaunu medniekiem. Apkārt daudz ezeru, kā var nemakšķerēt! Ne jau katru zivi, kuru izvelk, apēd, tāpat ne katru dzīvnieku, kuru ierauga, nomedī. Ir dienas, kad neko negribas, tikai būt dabā un to vērot.

-Kā tā mainās?

-Jā, mežus izcērt, bet tos arī atjauno. Diemžēl arī lauksaimniecības zemes apstāda. Agrāk noganīja mazās pļavas, vairs to nedara. Mežu pārvērst par lauksaimniecības zemi ir daudz grūtāk,    nekā iekoptā zemē iestādīt mežu. Kad atnācu uz Drustiem, Krogus ezerā varēja braukt ar laivu, tagad krasti vasarā ieaug zālēs. Pirms gadiem Brengūzī, Krogus  un Draudzes ezerā    salaida amūrus. Tie izauguši lieli, jau septiņi desmit kilo­grami. Pašvaldībām ir jādomā par ezeru ekosistēmu. Ezeri taču ir mūsu dabas bagātība.

-Kāda ir dzīvnieku sabiedrība mežā?

-To ir vairāk nekā pirms gadiem, bet ne aļņu. Iespējams, vienu gadu bija pārāk daudz medību atļauju. Staltbriežu, stirnu ir daudz. Arī Drustu centrā var redzēt daudz stirnu. Ir savairojušies plēsēji. Visi vilki, ko šogad bija atļauts nomedīt, nomedīti, kad nebija sniega. Agrāk, ja redzēja pēdas, ka kāds bijis, jau bija izbrīns. Tagad mednieks pagaudo, dzird    atbildi. Staltbrieži, stirnas uz ceļa nav pārsteigums. Zaļie saka, ka dzīvnieku dabā maz, bet, esot mežā, redzams, ka tā nav.

Protams, ne katrs makšķernieks, mednieks ir kārtīgs mednieks, makšķernieks. Cilvēki esam dažādi, pēc viena nevar spriest par visiem. Viens makšķernieks ezermalā aiz sevis atstāj tīru vidi, cits tā nedara. Mēs, “Drustu” mednieki, trešo pavasari izbraucām ceļus pa savām medību platībām un vācām atkritumus. 20, 30 cilvēki talkojām, divatā braucām ar mašīnu un piekabi. Katru reizi visiem tās    bija pilnas. Tas ir tikai no ceļmalām. Medībās dzinēji, ja kaut ko  ierauga, iznes no meža. Pats arī, meklējot ragus, ko varu, savācu. Depozīta sistēma tomēr ne visus attur no alus skārdeņu izmešanas. Vienā vietā ap 40 atradām. Dēlam mācām, ka tas ir palaidnis, kurš nometis zemē papīru. Ieraugot rāda: “Reku, bijis palaidnis!” Viņš saprot.

-Ar meža dzīvniekiem pašam ir īpaša saprašanās. Protat viņu valodu.

-Ir forši aprunāties. Katru skaņu, kuru dzīvnieks rada, var    iemācīties. Vakarā mežs kluss, uzsauc pāris briežu rēcienu un klausies, kā atbild, vispirms viens, divi, tad jau aizvien tālāk. Kad gatavojas riestam, vietas jau ir sadalītas, ja parādās svešais, ir taču jāatbild.

-Kā var iemācīties dzīvnieku skaņas?

-Ir dažādi instrumenti, pats izmantoju parastu caurulīti, kas skaņu pastiprina, padod tālāk, bet skaņu veidoju pats ar balsi. Mežā parasti atdarina jauna buļļa balsi, lai citi nebaidās, ja bauro kā vecs, dzirdams, kā jaunie aizskrien. Ar aļņiem tas pats. Šogad Drustos esmu redzējis deviņus dažāda vecuma. Septembra vidū aizbraucām pamakšķerēt uz Auļukalna ezeru. Izdzirdēju, ka tālumā ir alnis. Otrs makšķernieks    neko nebija dzirdējis, tikai noteica, ka tā nu alnis nāks pie mums. Pēc neilga laika alnis jau bija ūdenī un peldēja pie laivas. Bullim un govij dažādas skaņas, ja bullim nav govs, mednieks bulli var uzaicināt ciemos. Pro­tams, gandarījums, ka esi pareizi pasaucis. Un vari dzīvnieku kārtīgi apskatīt.

-Esat arī Latvijas Staltbrie­žu piebaurotāju kluba biedrs, piedalāties sacensībās.

-Latvijas briežu piebaurošanas čempionātā piedalījos septīto reizi un šovasar kļuvu par čempionu. Nākamgad jābrauc uz Eiropas čempionātu. Esam ap 20, kas pie­­dalās sacensībās. Klubā ir arī mācības, treniņi. Čempionātā žūrija vērtē, kā atveido staltbriežu bulli dažādās situācijās: uzvaras sau­ciens, divu buļļu saruna, pirms sākas kautiņš, un situācija, kad bullis satiekas ar briežu govju harēmu un vēlas pievērst sev uzmanību.    Balss, zilbes jāmaina,    lai būtu pareizais sauciens. Pavisam izšķir deviņas dažādas frāzes ar variācijām. Savukārt pēc brieža auriem,  frāzēm var uzzināt, cik viņš ir pārliecināts, cik nopietns pretinieks citiem un vai viņam jau ir govju harēms.

-Vajag laiku, lai trenētos.

-Tā nav dziedāšana korī. Ir jārūc, jārēc. Jābūt trenētai diafragmai, elpošanai, zilbes noraut nedrīkst. Lietuvieši, igauņi ir par mums labāki, bet viņi arī vairāk trenējas, neimprovizē. Es sacensībās improvizēju.   

-Atdarināt ne tikai staltbriežus.

-Arī aļņus, vilkus, lapsas, pavasarī var piesaukt ūdru, tas tā īpaši svilpo. Bebrus var pievilināt, ja met ūdenī lielus sprunguļus, uz plunkšķi izlien no mītnes apskatīties, kas atnācis. Piesaukt nevar, bet var paaicināt.

-Dzīvniekiem mežu pietiek.

-Jā. Zinot, kā ir citās Eiropas valstīs, mēs esam bagāti. Ne jau lielie koki zālēdājiem der barībai, tai vajag mazos kociņus, krūmus, lai ir aizvējš, var pasargāties no plēsējiem. Vilki, lūši vairāk medī mežmalās. Lūšu gan ir vairāk. Kad drīkstēja medīt, vismaz pa vienam sezonā kolektīvs nomedīja. Tie plēš stirnas, briežu teļus. Šķiet, ko tāds kaķis var izdarīt, bet arī cauna, pārkožot artēriju, var nogalēt stirnu. Galvenais ir prasme. Reiz gribējām izglābt stirnu, kurai bija uzbrukusi cauna, neizdevās, bija paguvusi savu paveikt.
Raunas pusē ir mazāk briežu nekā Drustos,  bet tie ir kvalitatīvāki, jo apkārt lieli zemnieku lauki un pieejama labāka barība.

-Kā sabiedrībai izskaidrot, kas ir daba, to, ka cilvēks palīdz saglabāt līdzsvaru?   

-Ja ne ģimenē, tad tas jāizdara skolā. Krustmeita nāk līdzi medībās, kad viņai stundā skolotāja rādīja bebru dambi un stāstīja, ka tā ir bebru māja, viņa iebilda, ka tas ir bebru dambis. Kādreiz cilvēki bija tuvāk dabai, tagad dzīvojam interneta un tehnoloģiju laikā. Priecājos, ka esmu piedzīvojis laukos, dabā gan bērnību, gan to, kā izmantojam aizvien jaunas tehnoloģijas.    

-Kā Drustu pusi ietekmēs vēja ģeneratori?

-Par to nevaru spriest, laiks rādīs. Dzīvnieki, kamēr pieradīs, baidīsies. Ainava gan mainīsies.

-Mainās arī laikapstākļi, tie ietekmēs ne tikai cilvēkus.

-Ziemas siltākas, vasaras karstākas. Atceros, tēvs veda uz skolu ar “Ņivu” un sitās cauri kupenām, ar kājām bridām pa sniegu. Tagad cilvēki laukos satraucas, ka laikus neiztīra ceļu. Īstu sniegu daudzi nav redzējuši, tāpat nav piedzīvojuši salu. Tumšie vakari īsajās dienās gan nogurdina.

Gabaliņu no mājas top nosiltināts medību tornītis, lai dēls var nākt līdzi paskatīties dzīvniekus. Ričardam jau ir trīsarpus gadu.

-Kāds ir paša lielākais loms? Piedalāties arī sacensībās.

-16,1 kilograma līdaka Alūksnes ezerā. Ceru, tā aizvien peld. Todien treniņā noķērām piecas garākas par metru. Piedalos Latvijas čempionātā spiningošanā no laivas. Komanda pērn bija otrā, šogad uz pjedestāla netikām.    Komandā ir divas laivas, katrā divi makšķernieki, esam draugu kompānija.  Sacensībās ir adrenalīns. Noķer vienu zivi, esi priecīgs, nākamo – vēl priecīgāks. Gadījies, ka četras noraujas, tad deguns ir lejā, ar pārinieku pāris stundu nerunājam. Kad noķeram, atkal esam priecīgi. Ja treniņiem velta vairāk laika, izprot ezeru, kur būs sacensības, ir labāki rezultāti. Nākamgad čempionātā laikam nepiedalīsimies, tas prasa ļoti daudz laika.

-Kur meklēsiet Ziemassvēt­ku eglīti?

-Valsts mežā. Ziemassvētkos ģimene esam kopā, ir dāvanas, svētku galds. Pats gatavoju medījumu, zivis, ar ēst gatavošanu neesmu uz jūs. Ģimene divus gadus piedalījās Mājas kafejnīcu dienās, gatavoju samus, brieža šašliku. Tas  prasa ļoti daudz laika.    

-Nākamais gads pēc ķīniešu tradīcijām ir Čūskas gads.

-Čūskas satieku katru gadu. Lielākoties sēņojot, katrs ejam savu ceļu. Bērnībā ar mammu daudz ogojām, tagad retāk, vasarā biju meža zemenēs. Meži Latvijā visur ir bagāti gan ar dabas veltēm, gan dzīvniekiem. Ikreiz var būt kāds pārsteigums. Bet svaigs gaiss un atpūta vienmēr.