Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mežā atrastais atdzīvojas

Sarmīte Feldmane
12:47
09.09.2015
267
Img 2209 1

Līgatnietim Anatolijam Timčenko patīk pavadīt laiku mežā, doties pastaigās. Reti viņš mājās atgriežas tukšām rokām. “Daba veido tik interesantas lietas, tikai jāierauga,” saka Anatolijs un rāda dažāda lieluma māzerus, koku saknes, zarus. Paņemot rokās, pagrozot un ļaujot vaļu fantāzijai, tajos var ieraudzīt gan zvērus, gan mītiskas būtnes, gan dabas objektus.

Dzīvoklī Anatolijam māzeri kalpo kā trauki augļiem un saldumiem, vāzes. Plauktos blakus labi sadzīvo visi meistara darbi. “Lūk, zvirbulis, tā ir auss, šī – iguāna, to citādi nenosaukt kā par pastalām, bet tā – abrakadabra, bet tas – džungļu zilonis. Katrs pats var izdomāt, ko redz. Tie mani dotie vārdi,” pastāsta Anatolijs.

Viņš atrastās koku piepes, zarus un saknes ne tikai nedaudz apstrādā, bet arī papildina ar grezniem kokgriezumiem. “Izgrebšana prasa daudz laika, vajadzīga pacietība. Bet man patīk. Neko daudz jau nedaru, tikai lieko noņemu nost, un iznāk pavisam kas cits,” domās dalās līgatnietis un ar gandarījumu piebilst: “Ja patīk to darīt, vienmēr atradīsies gan laiks, gan iespējas. Arī pensionāram.” Savulaik māzeru veidošanai instrumentus viņš gatavojis pats, jo tādus, kādi bija nepieciešami, nevarēja dabūt.

Par to, ka Anatolijam ir šāds vaļasprieks, zina vien tuvējie kaimiņi. Ilgus gadus strādājis Rīgā, kuģu būvētavā, tad gan viņa māzeri pabijuši vairākās izstādēs. Aizejot pensijā, Anatolijs pārcēlās uz Līgatni, sievas dzimto pilsētu.
“Kuģi un jūra man aizvien tuvi,” nosaka līgatnietis un parāda kuģus, enkurus, kurus izgatavojis no metāla. Tie ir filigrāni, skaisti un atgādina par darba mūžu.

Rīgas ielas svētkos, kad kaimiņi rādīja, ko katrs dara, Anatolijs līgatniešiem parādīja savus māzerus. “Vienam patīk, brīnās, ka ko tādu daru, cits pasmīn, nesaprot, kāpēc kas tāds jādara,” pastāsta Anatolijs un atklāj, ka nevienu savu māzeri nav pārdevis, bet dāvinājis gan daudziem, tie aizceļojuši uz Zviedriju, Vāciju, Ameriku, Austrāliju, Krieviju.

Saimniecības ēkā savāktās piepes gaida, kad arī no tām meistars ko izveidos, lai kļūtu par noderīgām ikdienā. “Vāzēs droši var liet ūdeni. Ir taču interesantāk, ja saldumu trauks nav vienkāršs šķīvis vai bļodiņa, bet koka trauks, kuru apvij čūska vai tur zilonis,” domās dalās Anatolijs un parāda tikko apstrādāto māzeri, kuram dots nosaukums “Pēc gardas maltītes”, protams, te bez čūskas neiztikt. Turpat blakus māzers, kurā redzama viņa kaķene un kaimiņienes suns, abi ir lieli un nešķirami draugi. “Daudz sakņu, piepju savākts, arī zari ir tik interesanti, tikai jāstrādā,” bilst līgatnietis un ar gandarījumu rāda, ka atradis arī vecu Karēlijas bērzu, ilgi šaubījies, vai tas tiešām ir šis koks, pārliecinājies, ka tomēr jā. Tā māzers noteikti būs īpašs.

“Katram cilvēkam kaut kas patīk. Man tuvs koks, arī metāls, patīk strādāt dārzā, tam arī veltu laiku,” saka Anatolijs Timčenko.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi