Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi

-Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe.

-Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar savu ģimeni atgriezos pie savām saknēm Siguldā.

-Saprotu, ka aizraujaties ar holistisku dzīvesveidu?

-Savulaik studēju tagadējā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē ekonomikas un tiesību zinību novirzienu. Vēlāk pabeidzu Latvijas Universitātes maģistra studijas finanšu analītikā. Ilgus gadus strādāju bankā. Taču ikdienā bija daudz stresa, un tad sākās veselības problēmas. Tā nu arī sakrita, ka mana mamma smagi saslima. Un tad mani sasniedza informācija par dziedniecību un dabas dziedinošo spēku. Līdz ar mammas aiziešanu atgriezos dzimtajā Siguldā. Savas veselības problēmas man izdevās sakārtot, pateicoties Reinholda Folla diagnostikai un dzīvesveida maiņai. Tad arī es sāku mācīties holistisko medicīnu. Sāku ar veselīgu uzturu – vadīju “Figūras Draugu” grupiņas. Vēlāk pabeidzu Starptautisko dziedniecības akadēmiju, iegūstot kvalifikāciju “Eksperts dabas dziedniecības un atveseļošanās metožu jomā”.

Folla diagnostikas un terapijas mācību centrā apguvu R.Folla diagnostiku, Baltijas Renovējošās Medicīnas un Cilvēka ekoloģijas centrā apguvu Parapsiholoģiju un Holistisko medicīnu, kā arī viscerālo* hiropraksi. Ārstes Olgas Butakovas akadēmijā apguvu nutricioloģiju**. Teju vai 20 gados esmu apguvusi arī mazliet no ajūrvēdas zināšanām, paņemot noderīgāko. Apgūtas arī dažāda veida masāžas. Un, palīdzot cilvēkam, noder zināšanas gan numeroloģijā, gan cilvēka dizainā, gan astroloģijā.

Taču visvairāk man patīk darboties ar biorezonanses testu, kas ļauj ielūkoties ļoti dziļi cilvēka ķermenī un saprast, kā ātrāk palīdzēt tam atveseļoties. Daudz mācoties, sapratu, ka fiziskais ķermenis nav atraujams no emocionālā. Manā darbā lieliski noder numeroloģija, kas ļauj ieteikt virzienus, kuros cilvēkam vislabāk darboties. Ja dzīvē vairāk prieka, tad parasti arī materiālā puse uzlabojas un līdz ar to arī veselība. Nevaru apgalvot, ka kādu ārstēju, pareizāk būtu teikt, ka attīru organismu, sakārtoju cilvēku ēšanas paradumus un dienas režīmu, un tā organisms pats dziedinās. Mēs kopīgi uzlabojam to, ko iespējams uzlabot un sakārtot. Un, protams, visam fonā ir liels darbs ar emocionālo pusi. Kas nu kuram jāpieņem, jāpiedod, jāpalaiž – tur nu katram pašam savs darbs.

-Saprotu, ka arī šobrīd darbojaties šajā jomā, esat izveidojusi medicīnas centru “Malus”.

-Siguldā jau 13 gadus darbojas Veselības veicināšanas centrs “Malus”, kuru izveidoju ar mērķi palīdzēt cilvēkiem atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju. Tas pulcē holistiskās pieejas speciālistus, tādus kā homeopātus, dziedniekus, psihologus, naturopātus, nutriciologus, masierus, Baha ziedu terapeitus un citus līdzīgi domājošos.

-Cik liela nozīme cilvēka veselībai, labbūtībai ir tieši uzturam?

-Uzturs, manuprāt, ir viens no puzles gabaliņiem veselības kopumā. Pirmais un vissvarīgākais, protams, ir iemācīties dzert siltu un sārmainu ūdeni. Otrs ir saprast, kas kuram no produktiem vislabāk der. Te es nāku talkā ar individuālajām produktu kartēm, kuras gatavoju, ņemot vērā astoņus kritērijus. Svarīgi arī ir ēst ļoti lēni, kārtīgi sakošļājot pārtiku, un būtiskākais ir nepārēsties, laikus apstāties. Jābeidz ēst, kad sāk garšot! Veselību ietekmē arī vide un cilvēki, kuri mums ir apkārt, kad uzņemam uzturu. Stresa laikā pārtika prakstiski negremojas un nedod labumu ne organismam, ne veselībai.

-Ko domājat par badošanos veselības uzlabošanas nolūkos? Daudzas pasaules kultūras, reliģijas piekopj gavēņa tradīciju.

-Par badošanos man nav viennozīmīga skatījuma. Domāju, tas ir individuāli pielāgojams process. Daudzas ir tādas “modes” lietas, lai tās lietotu, vispirms svarīgāk ieklausīties savās sajūtās. Es, piemēram, ļoti labi jūtos, ja vakariņas ieturu laikā starp pulksten pieciem un sešiem vakarā un intervāls līdz nākamajai ēdienreizei ir 14 stundas. Taču nav divu vienādu cilvēku, un šajā jautājumā katram jāpieiet individuāli. Katrā ziņā esmu novērojusi, ka ļoti daudzi cilvēki uzturā lieto ogļ­hidrātus, kas veicina apetīti, un sanāk, ka dienas laikā apēd daudz par daudz.

-Pēdējos gados ļoti populāras kļūst idejas par veselīgo dzīves­veidu, dažkārt šķiet, ka cilvēki pat krīt galējībās – no viena grāvja otrā.

-Jā, šobrīd ir ārkārtīgi daudz informācijas par to, kas ir veselīgs un kas nav. Tādēļ ir svarīgi uzticēties tiešām pieredzējušiem un zinošiem cilvēkiem, kas pauž viedokli, nevis kādiem reliģiskiem vai interešu grupu vadoņiem. Esmu ievērojusi, ka daudzi neuzņemas atbildību par saviem vārdiem, nesaprotot, ko tie var nodarīt cilvēkam. Taču skaidrs ir viens – visās ēšanas jomās ir kaut kas ļoti labs un pielietojams noteiktās dzīves situācijās. Esmu par to, ka ievērojam mērenību it visā, un ķermenis par to pateiks paldies!

-Kādas ir jūsu domas par cilvēka labklājību kopumā? Vai piekrītat, ka veselība, emocionālā labsajūta, enerģētiskais lauks – visi ir cieši saistīti? Ka nevar būt tā, ka fiziskā veselība aprobežojas tikai ar kustībām, uzturu, miegu.

-Piekrītu, ka viss ir ļoti cieši ­saistīts. Veselība ir kā puzle, tā saliekas no daudziem gabaliņiem. Katram cilvēkam ir sava lietošanas instrukcija, kas jāievēro, lai sistēma strādātu. Ja kādā jomā nav kārtības, līdzsvars tiek izjaukts. Jo jaunāks ķemenis, jo vieglāk un ātrāk līdzvaru atgriezt, bet, jo esam vecāki, jo lēnāk organisms atjaunojas. Dažkārt ķermenis ir tik ļoti piesārņots, ka ir grūti palīdzēt.

Ļoti ietekmē arī informācija, ko ikdienā klausāmies, kādu mūziku dzirdam un ar kādiem cilvēkiem tiekamies. Ir ļoti liela nozīme tam, kas notiek mūsu mentālajā ķermenī. Jo arī tas ietekmē bioķīmiskos procesus un var veicināt vai, gluži pretēji, graut veselību.

-Vai ir kādi īpaši pieredzes stāsti no cilvēkiem, kas vērsušies pie jums?

-Ikdienā regulāri sastopos ar ļoti interesantiem cilvēkiem un situācijām. Pēc ziemas īpaši daudzi jautāja, kā atgūt enerģiju, spēkus. Vairāki sūdzējušies par miega traucējumiem un ādas problēmām. Tad nu ņemu palīgā biorezonanses testu un ķeros pie rūpīgas izpētes. Vienmēr ar klientiem arī sīki un smalki izrunājam par ēšanas paradumiem un dienas ritmu. Tā vieglāk saprast, no kura gala sākt palīdzēt. Pareizi piemeklēti dabas ekstrakti vienmēr dod rezultātu, cilvēks kļūst enerģiskāks, veselāks un priecīgāks.

-Kāds skatījums uz “Covid – 19” laiku? Kā tas mainīja jūsu dzīvi un darba gaitas?

-“Covid-19” laiks brīnišķīgi izgaismoja procesus un parādīja, kas ir kas. Varētu teikt, ka tas ļoti maz ietekmēja manu dzīvi, bet darba apjoms palielinājās. Daudz vairāk cilvēku pievērsās veselīgākai dzīvei, tādējādi pasargājot sevi no saslimšanām. Dar­ba jomā, protams, bija sfēras, kas bija ierobežotas, tādas kā joga un vingrošana, bet visa dzīve ir viens liels process. Viss plūst, un viss mainās.

-Kas, jūsuprāt, vissvarīgākais mūsdienu cilvēkam? Kam būtu jāpievērš uzmanība?

-Manuprāt, svarīgi ir rūpēties par sevi. Pirmkārt, cītīgi dzert siltu, sārmainu un negatīvi lādētu ūdeni. Otrkārt, pārdomāti uzņemt ēdienu, ļoti lēni un kārtīgi sakošļāt pārtiku. Noteikti lasīt pārtikas sastāvu, ierobežot ogļhidrātus un E-vielas. Es ieteiktu arī vakariņas līdz pulksten sešiem vakarā un vakarā noteikti neēst gaļu. Cik vien iespējams, iet ārā saullēktā un uzņemt gaismas enerģiju. Kustības, kustības, kustības! Noteikti neaizmirst, ka reizi sešos mēnešos jā­iziet antiparazitārā programma. Un vairāk prieka un pozitīvu emociju! Un lai izdodas darīt to, kas ir dzīves uzdevums un nes gan prieku, gan materiālo labklājību.

Viscerāls – tāds, kas attiecas uz iekšējiem orgāniem.
**Nutricioloģija- tulkojumā no grieķu valodas – zinātne par uzturu.