Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Mērķis – būt šlāgermūzikas virsotnē

Jānis Gabrāns
08:43
03.06.2019
83
Rikardions 1

Pērn šlāgermūzikas aptaujā “Latvijas sirdsdziesma” skatītāji par labāko atzina Rikardiona dziesmu “Vilciens”. Rikardions, īstajā vārdā Rihards Millers, dzīvo Priekuļu novadā, Liepā, viņš neslēpj, ka ir ceļā uz lielu mērķi -būt Latvijas šlāgermūzikas līderim.

Lai to sasniegtu, viņa dienas rit muzikāli piepildītas.

– Atpazīstamību ieguvi pirms vairākiem gadiem, startējot televīzijas šovā “Okartes skatuve”, un joprojām izdevies to noturēt. Vai tas izdodas viegli?

– Grūti pateikt, viegli vai grūti, varu teikt vien to, ka visu laiku pie tā jāstrādā. Nemitīgs darbs ir tas veiksmes ceļš, kas ļauj noturēties uz popularitātes viļņa. Lai gan nu jau vairs nedomāju par noturēšanos, bet par nonākšanu virsotnē. Noturēšanās nav mans mērķis.

– Kāds tad ir mērķis?

– Būt pirmajam! Jā, ļoti skaļi, bet ļoti precīzi! Šādu mērķi izvirzīju sev pirms pusotra gada, un esmu turp apņēmīgi gājis, gūstot panākumus. Pirmais panākums bija uzvara “Latvijas sirdsdziesmā”, kas laikam bija kā novērtējums manai centībai, virzībai uz mērķi.

Savu koncertdarbību pats plānoju, producēju, menedžēju, te lieti noder gūtās zināšanas “Turībā”, kur apgūstu mārketingu, tirdzniecību. Varu to likt lietā, veidojot savu muzikālo darbību. Cenšos saprast, kuros virzienos varu savu potenciālu veiksmīgi ieguldīt. Daudz tiek darīts sociālajos tīklos, arī pats kā mūziķis esmu latviešu publikā novērtēts, un tas ir viens no veiksmes faktoriem.

– Vai šlāgermūzika joprojām ir populāra?

– Manuprāt, Latvijā tā ir vispie­prasītākā. Nerunāšu par tādām popmūzikas zvaigznēm kā “Prāta vētra”, Intars Busulis, Dons, bet šlāgermūzika ir latviešiem raksturīga un mūziķiem peļņu nesoša.

– Kad rakstīji dziesmu “Vilciens”, domāji, ka tā kļūs par “Latvijas sirdsdziesmu”?

– Tas man bija zināms pārsteigums, bet laikam jau kaut kad tā veiksme nostrādā.

– Atradu informāciju, ka tev ir apmēram simts pasākumu gadā. Vai šo slodzi viegli izturēt?

– Darbadienās pārsvarā notiek menedžēšana, plānošana, bet nedēļas nogalēs ir koncerti, balles, un tas ir smags darbs. Viegli nav, balsij slodze liela. Protams, var būt situācijas, kad tā neklausa, nākas atteikt kādu uzstāšanos, bet cilvēki ir saprotoši. Jo balsi pārslogot nedrīkst, tad sekas var būt vēl bēdīgākas.

– Pirms kāda laika tevi varēja redzēt pie stūres “CATA” autobusos. Vai joprojām esi šoferītis?

– Nē, jau pērnruden pārtraucu šo darbu. Bija periods, kad radās problēmas ar balsi, jo koncertēju, neskatoties uz veselības stāvokli. Tā nodarīju sev sliktu, nācās paņemt garāku pauzi. Stājos darbā “CATĀ”, kur braucu pie autobusa stūres, bet arī tas bija vajadzīgs brīdis, jo ļāva iepazīt reālo dzīvi. Paldies uzņēmumam, ka mani pieņēma, šis laiks man ir labā atmiņā. Teikšu, ka šofera darbs ir grūtāks, nekā būt mūziķim, lai gan arī tas nav viegli. Bet šis laiks pie stūres iedeva jaunas emocijas, jaunu vielu dziesmām, tad arī tika sarakstīta dziesma “Vilciens”. Jā, varbūt skan jocīgi, ka, braucot pie autobusa stūres, sarakstīju dziesmu par vilcienu, bet tās domas par mīlestību, kas izskan dziesmā, jau valda visur, neatkarīgi no atrašanās vietas.

– Vari nosaukt trīs savas dziesmas, kas pašam vistuvākās? Kāds ir tavs top3?

– Te gan jāteic, ka tops no mana skatupunkta nedaudz atšķiras no skatītāju, klausītāju vērtējuma. Mans tas ir šāds – “Vilciens”, “Rudens”, kas man ļoti mīļa, jo ir mana pirmā sarakstītā dziesma, un kā trešā – dziesma “Mīlas tuksnesis”.

Ja raugāmies no skatītāju/ klausītāju skatupunkta, trijnieks šāds: “Mīlas tuksnesis”, “Odiņš” un “Vilciens”. Koncertos šīs dziesmas vienmēr tiek ļoti jūsmīgi uzņemtas, sajūtu enerģiju, kas plūst no cilvēkiem.

– Acīmredzot šīm dziesmām koncertos, ballēs jāizskan obligāti. Var jau dziedāt jaunas, nezināmākas, bet ir “zelta fonds”, kam noteikti jāskan.

– Tieši tā. Tagad, kad gatavoju repertuāru gaidāmajai koncerttūrei “Starp vasaru un ziemu.” Mūziķis Anatolijs Livča, kurš arī tajā piedalīsies, deva padomu – tu vari sastādīt pilnīgi jaunu repertuāru, bet ņem vērā, ka būs jādzied arī zelta hiti! Un tie būs jādzied, kamēr vien uzstāsies, jo tos prasīs, un publikas vēlmes nedrīkst ignorēt, klausītājiem katrs mūziķis saistās ar kādu konkrētu, populāru dziesmu.

-Koncerttūre, kas būs rudenī, nu ir izsludināta. Vai šlāgermūziķiem svarīgi tādas rīkot?

– Tas ir ļoti svarīgi, tas ir pavisam kas cits nekā ballītes vai privāti pasākumi. Šajos koncertos nāk tieši mana publika, tas ļauj izpausties citādi. Svarīgi, ka šādas tūres vairo popularitāti, pēc tām parasti nāk jauni pieprasījumi tieši pēc koncertiem, kas man ļoti ­saistoši.

-Vai koncertēšana uz lielākām skatuvēm uzliek arī lielāku atbildību?

– Nenoliedzami, tas nav nodziedāt ballīti, lai gan arī tur atlaides nevar būt. Nopietnā koncerttūrē jādomā par daudzām niansēm, lielākām un mazākām. Par skatuves noformējumu, piedāvājumu, repertuāru, viesmāksliniekiem un daudz ko citu. Bet, kad šie koncerti pienāk, kad esi uz skatuves, tās ir neaprakstāmas un neaizmirstamas sajūtas!

– Kopā ar tevi koncertos būs Anna Dribas un Ainars Bumbieris. Kāpēc tieši šāds risinājums?

– Tas nebija mirkļa lēmums, es papētīju, pavērtēju. Mums ir līdzīgas mērķauditorijas, arī viņi šo­brīd ir populāri, veiksmīgi uzstājas. Kā mums veiksies kopā, to varēšu pateikt, tūrei noslēdzoties.

– Kādas sajūtas pārņem, kad uz afišas lasi, ka tādā vai citā lielkoncertā uzstāsies šlāgermūzikas zvaigznes, un tur arī tavs vārds?

– Protams, vienmēr pagodinoši kāpt uz vienas skatuves kopā ar Latvijas šlāgermūzikā pazīstamākajiem dziedātājiem un grupām. Tā ir tikšanās ar kolēģiem, nodibinām kontaktus, veidojas attiecības. To, ko iegūstu šādos pasākumos, nevar nopirkt ne par kādu naudu.

– Esat konkurenti vai sadarbības partneri?

– Gan vieni, gan otri. Ir taču patīkami, ja tevi novērtē, ja tava dziesma uzvar aptaujā, to grib visi, pat ja kāds skaļi varbūt nepasaka. Taču attiecības ir draudzīgas, un tas apliecinās šādos kopīgos koncertos. Tuvākais būs tepat Valmierā jau nākamnedēļ, kad uz vienas skatuves pulcēsies Latvijas pazīstamākie šlāgermuzikanti. Jūnijā man ir seši septiņi lielāki pasākumi.

– Minēji “Prāta vētru”, Busuli, kuri koncertus rīko stadionos, “Arēnā Rīga”. Vai arī sevi redzi tik lielas auditorijas priekšā?

– Jā, tas ir viens no nākotnes mērķiem, proti 35 gadu jubilejas koncertu sarīkot “Arēnā Rīga”. Protams, vēl jāsaprot, vai tas iespējams, bet tas ir mans sapnis, uz ko iešu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
270

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
26
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
10
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi