Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mazs un mīlīgs, bet ar raksturu

Kitija Ločmele
13:53
07.12.2016
385
Adele 1 1

Ieraugot punduršpicu jeb Pomenārijas špicu, neviens nepaliek vienaldzīgs, jo krāšņais, biezais apmatojums un mīlīgais purniņš liek katram pasmaidīt. Tomēr aiz ārēji jaukā suņuka tēla slēpjas modrs, temperamentīgs un nepakļāvīgs raksturs, kas nozīmē, ka suņuka īpašniekam ir jābūt neizsīkstošai pacietībai. Par to ir pārliecinājusies arī cēsniece Sabīne Miezīte, kura punduršpica meitenīti Adeli iegādājās aizpagājušā vasarā. “Adele atzīst tikai savus saimniekus, tāpēc lielākās problēmas sagādā pastaigas pa pilsētu. Suņukam nepatīk sveši cilvēki, jo domā, ka tie nodarīs pāri. Gadījies, ka pieaugušie vai mazi bērni bez jautāšanas, vai suņuku drīkst aiztikt, mēģina to paijāt. Adelei tas nepatīk, tāpēc ir bijušas pat reizes, kad kucīte iekož. Tādā veidā viņa aizstāvas, jo nezina, kāds ir cilvēka nolūks. Savukārt, ja ģimenē kāds viesojas, tad Adele ir mierīga, jo atrodas savā teritorijā, turklāt blakus ir saimnieki. Tāpat tuvākie draugi zina, ka, nākot ciemos, Adelei jāpakasa vēders, tad tā neries,” smejoties teic punduršpica saimniece.

adeleCilvēkiem šķiet, ka ir nepieciešamas lielas rūpes, lai saglabātu skaistu suņuka apmatojumu, bet tā nemaz neesot. “Adeli mazgāju divas reizes mēnesī, kažoku apgriežu pati, tāpēc nevarētu teikt, ka tas būtu sarežģīti. Tā kā sunītim patīk mazgāties un žāvēties, tad process ir gana patīkams. Ja runājam par ēdienu, tad Adelei negaršo speciālā suņu barība, bet gan tas, ko ēdu es. Piemēram, saldumi. Mums ir viens kopīgs gardums – sieriņš “Kārums”,” atklāj Sabīne. Lielākas rūpes Adeles apmatojuma kopšanā sagādā suņa raksturs, ar kura sadzīvošanu ir grūti.

Sabīne skaidro, ka punduršpici mēdz būt arī atriebīgi un izstrādāt dažādas blēņas. “Viens no Adeles lielākajiem niķiem ir rakņāšanās pa somiņām. Viņa parasti kaut ko izvelk no somiņas un sagrauž. Lielākoties tie ir lūpu spīdumi, kuri pēc tam nav lietojami. Tāpat viņai nepatīk, ka drēbes stāv veļas kastē, tās Adele izvelk ārā,” par punduršpica nedarbiem stāsta saimniece un piebilst, ka pirms neilga laika dzīvokļa gaitenī nomainītas tapetes, bet Adelei tās nav gājušas pie sirds, tāpēc tās sabojājusi.

adele-2Tomēr, neskatoties uz nedarbiem, Sabīne atzīst, ka neesot jau tikai sliktās lietas, jo vienmēr ir kāds, kurš sagaida mājās un dāvā neviltotu mīlestību. Adelei patīk ielēkt saimniecei klēpī, lai atgādinātu, ka sunītis jāsamīļo. “Viņa ir gluži kā mazs bērns, jo nepārtraukti jāvelta uzmanība. Lai cik dīvaini izklausītos, bet Adelei patīk, ka ar viņu daudz runā. Tāpat sunīte neiebilst, ja tiek uzvilkts kāds apģērba gabals vai rota. Iespējams, nepakļāvīgais raksturs saistīts ar to, ka suņu meitene vēl ir jauna. Vasarā paliks tikai divi gadi. Varbūt ar gadiem blēņu būs mazāk,” spriež S. Miezīte.

Būt par punduršpica saimnieku nav viegli, tāpēc Sabīne uzskata, ka šīs šķirnes suņus jāiegādājas tiem, kuriem ikdienā ir gana daudz brīvā laika, lai pievērstos sunim, ietu garās pastaigās un to audzinātu. Iespējams, šīs šķirnes dzīvnieks būtu labs draugs un kompanjons vecāka gada gājuma cilvēkiem, jo punduršpiciem, spriežot pēc Adeles, ne visai patīk mazi bērni un citi mājdzīvnieki, tai skaitā arī suņi. “Ir cilvēki, kuri punduršpicus iegādājās tikai tāpēc, lai piedalītos izstādēs, bet, manuprāt, tā savā ziņā ir suņu mocīšana,” tā punduršpica Adeles saimniece Sabīne Miezīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
141

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
637
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
249

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi