Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Mazpilsēta Kurzemes pievārtē

Druva
12:49
05.08.2011
43
P1010382

Mazliet savādi, bet tieši šo vietu paši tukumnieki ierādījuši savai dzimtajai pilsētai. Laikam jau tāpēc, ka Tukums reģionāli Kurzemē neierakstās, bet tukumnieki sevi mūždien esot uzskatījuši par kurzemniekiem, jo viņos esot gan kurzemnieku lepnums un turība, gan viņējo spīts un nepiekāpība. Visas minētās rakstura īpašības pamanīt, vien Tukumu apciemojot, nav iespējams. Taču aizbraukt uz Tukumu vajag. Kāpēc? Vecpilsētas dēļ. Pati Tukumā nebiju bijusi un tas, ko ieraudzīju, patīkami pārsteidza. Īpaši tas, ka vecpilsēta ir apdzīvota. Namu apakšējos stāvos pa veikalam, kafejnīcai, bet dažviet arī ne, jo vasaras tveicē atvērtajos logos plīvoja aizkari un namu iekšpagalmos bija dzirdamas bērnu čalas.

Zinu, ka nevajag salīdzināt un visas nelaimes reizēm sākas no salīdzināšanas, bet, staigājot pa Tukumu, nespēju nedomāt par mūsu Cēsīm. Bija jāpaskatās patiesībai acīs un jāatzīst, ka Kurzemes pievārtes mazpilsēta bija ļaužu pilna. Varbūt tāpēc, ka tuvāk Rīgai, nav tālu Engures ezers, jūras mala, bet, ja godīgi, tad piektdienas pēcpusdienā pa bruģētajām ieliņām neskraidīja tūristi. Tur klasītes lēkāja, bumbu spēlēja un ar ūdens pistolēm šaudījās vietējie meitēni un puikas. Viņi sveicināja mūs, vienu tūristu bariņu, kas brīnījās par kāršrozēm un kliņģerītēm seno māju iekšpagalmos, kas pamanīja, ka Tukumā joprojām dzīvo paprāvs skaits romu tautības cilvēku un, ejot pa Harmonijas ielu (šo ielas nosaukumu der atcerēties, ja kādreiz gadās būt Tukumā), lasīja notikumus kā vēstures grāmatā. Tukumnieki, apzinoties, ka cilvēku atmiņa ir īsa, un domājot, lai tūristiem interesantāk, pie Harmonijas un vēl dažu ielu namiem uzlikuši plāksnītes. Tajās rakstītais ļauj iztēloties, kāda dzīve te bijusi pirms simts un vairāk gadiem. Kurā mājā strādājis advokāts, kurā dakteris vai kurpnieks. Interesanti. Un, kas vēl zīmīgi, ja atkal nepiemirst salīdzināšanas niķi, blakus vēsturiskajai informācijai stāv otra šiltīte- privātīpašums. Nams atkal kādam pieder, ir sakārtots un apdzīvots.

Jā, vēl piemirsu, ka Tukumā ir Katrīnas laukums. Un par Tukuma Katrīnu nosaukta arī tā meitene, kas kopā ar sunīti steidz garām pilsētas sporta kompleksam. Bildē un arī dabā bronzā veidotā dāma man un varbūt arī jums vairāk izskatās pēc Parisas Hiltones, bet tā kā tā pirms diviem gadiem pilsētas svētku laikā novietota Katrīnas laukumā, tad paši tukumnieki šī tēla klātbūtni saista ar vēstures notikumu. Proti, pati Krievijas ķeizariene Katrīna 1795. gadā Tukumam piešķīrusi apriņķa pilsētas tiesības. Nenoskaidroju, cik sievietēm un mazām meitenēm pašlaik Tukumā likta Katrīna vārdā, bet ir skaidrs, ka šis vārds kļuvis mazliet par Tukuma zīmolu. Tūristiem ēsma ir vajadzīga. Vēl Tukums sevi dēvē par dārzu pilsētu, par vietu, kurā zied puķes no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tā savukārt radies sauklis: „Uz Tukumu pēc smukuma!” Protams, ka paši tukumnieki noteikti zina pilsētas plusus un mīnusus, bet iebraucēju acīs sliktais tiešām nelec. Ja sanāk kāda brīva diena un nav mērķa, kurp doties, tad Tukumu droši var ierakstīt plānā. Izdosies pārsteigums, jo par Tukumu kā pilsētu ar feinu vecpilsētu, senu apbūvi un sakārtotu vidi, man liekas, Latvijā runā nepelnīti maz. Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
361

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
74

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
1
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi