Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Mazas pilsētas lielā koncertzālē

Mairita Kaņepe
11:42
03.06.2015
57
Informē Par Vidzemes Koncertzāles

Kremerata Baltica festivāla vadītāja Ingrīda Zemzare piedalās preses konferencē, kurā informē par Vidzemes koncertzāles "Cēsis" pirmo darbības gadu un gaidāmajiem festivāliem.

Piektdien sāksies divpadsmito reizi rīkotais festivāls Kremerata Baltica, pirmo reizi – Cēsīs. Orķestra, kurā spēlē Baltijas valstu 25 mūziķi, vadītājs ir Gidons Krēmers. Ar izpilddirektori Ingrīdu Zemzari runājam ne tikai par Cēsīm, arī par orķestra starptautisko darbību. Ingrīda Zemzare ar lielu nepacietību gaidījusi 5. jūniju.

– Pastāstiet par festivāla vietas izvēli šai vasarai!

– No sirds esam priecīgi, ka Kremerata Baltica divpadsmitais festivāls varēs notikt Vidzemes koncertzālē. Festivālam esam izraudzījušies arī citu laiku. Parasti Siguldā tas notika pēc Jāņiem, šogad – jau jūnija sākumā. Cēsīs nospēlēsim trīs koncertus no pieciem.

Līdz ar Vidzemes koncertzāles atvēršanu Latvijas kultūras dzīvē ir ienācis jauns spēlētājs, ienācis arī jauns darbības stils – ļoti māksliniecisks un ar radošu pieeju. Koncertzāles “Cēsis” vadība ir partneris, kurš ieklausās, un tāpēc šovasar esam varējuši festivālā dabūt gatavas tādas lietas, kādas citur vienkārši nenotiktu.

– Vai varat minēt kādu piemēru radošu ideju īstenošanā?

– Jā, protams! Piemēram, pagājušajā rudenī Cēsīs pēc vēsturiskā koncerta ar pianistes Martas Argerihas, Gidona Krēmera un Kremerata Baltica piedalīšanos jau klajā varējis nākt šī koncerta ieraksts diskā. Arī pašu koncertu, lai tas notiktu Latvijā, bija jāsarīko ļoti īsā, tikai mēneša laikā. To mēs varējām izdarīt tikai ar tādiem partneriem, kādi mums nu ir Cēsīs, Vidzemes koncertzālē.

Partneri tādā radošā nodarbē kā starptautisku koncertu rīkošana ir ļoti svarīgi, jo šajā darbā daudz atkarīgs no spējām sadarboties, ātri reaģēt. Pie tam Cēsu zāle tiešām ir ārkārtīgi laba. Cēsīs orķestris jau spēlējis, bet tagad spēlēsim, cerot, ka pašu rīkots festivāls iegūs reģionālu vērienu, klausītāji brauks vēl vairāk. – Kas nāk prātā, domājot par Siguldu, kur līdz šim rīkojāt festivālus?

– Katrai pilsētai ir savs šarms, un tāds ir arī Siguldai. Visvairāk iespaidu par katru pilsētu atstāj satiktie cilvēki. Siguldā man vienmēr bijušas jaukas tikšanās. Kremerata Baltica vasaras festivāla projekta vadītāja Inese Zagorska ir siguldiete. Viņas šarms un spēja notikumus skaisti vadīt daudz palīdzējis gan Siguldā, gan tagad Cēsīs. – Kas pirms tam jums saistījās ar Cēsīm?

– Ik vasaru viens no spožākajiem kultūras notikumiem Latvijā – Cēsu Mākslas festivāls. Šogad Cēsis pārspēs pašas sevi, jo pilsētā vasarā viens mākslas festivāls sekos otram.

– Orķestris Kremerata Baltica joprojām iztur ideju – apvienot jaunus, talantīgus mūziķus no trīs Baltijas valstīm? Kādas “frakcijas” orķestrī veidojas?

– Mūziķi katrs nāk no savas valsts, bet, satikušies orķestrī, veido jaunas, nu jau muzikālas grupas – altistu, vijolnieku, čellistu un tā tālāk. Tās ir tās mūsu orķestra tautas. Un uz šī pamata rodas arī anekdotes un pastāsti par katru mūziķu tautu. Katra no tām ir īpaša kopīgajā veselumā. Orķestra koncertdzīve ir starptautiska, un pie tam puse dzīves sastāv no mūzikas atskaņošanas, bet otra – no pārvietošanās lidmašīnās.

Kontrabasisti ir pavisam īpaši, jo pa pasauli ceļo ar savu lielo “govi” – kontrabasu. Uz koncertu vietām viņi mēdz lidot atsevišķi, ja mazajās lidmašīnās savu instrumentu nevar ienest. Čellisti arī ir īpaša “tauta”, jo orķestrī tiem vienmēr ir īpaša biļete, ar to sēžas lidmašīnā, bet blakus sēdeklī novieto čellu.

– Vai ir tādi, kas 18 gadus izturējuši ceļojošā mūziķa dzīvi?

– Ir gan! Orķestri var nosaukt par labi uzturētu mehānismu, kurā šad un tad notiek maiņas, bet vispār tas ir pastāvīgu mūziķu orķestris, bet bez sava koncertnama. Mums visa dzīve ir viesizrādes.

– Tātad orķestrī pieņem tikai mūziķus ar labiem ceļotāja gēniem?

– Sākot darbu orķestrī, ikvienam dalībniekam tieši ar to jārēķinās. Pat pēc uzvaras konkursā uz kādu vakantu vietu mūziķi vēl nepieņem darbā. Tikai pēc vairākām tūrēm kopā ar orķestri top abpusēji skaidrs vai darbs nemitīgā ceļojumā apmierinās. Ir cilvēki, kuriem tas ir par grūtu – būt ceļā, visu laiku kopā ar daudziem citiem.

– Parasti taču koncertējat lielākās pilsētās, nekā Cēsis un Sigulda.

– Visādi mēdz būt! Esam spēlējuši Japānā pavisam mazā, mazā miestā, kur uzbūvēta brīnišķīga koncertzāle un kur ārkārtīgi mīl Baha mūziku. Japānā ieradušies, mēs ilgi braucām gar rīsa laukiem, gan pa asfaltētiem, ļoti labiem ceļiem, bet varēja redzēt, ka apkārt gandrīz nekā nav. Tad pavērās mazs ciematiņš. Mums bija paredzēts koncerts divpadsmitos dienā, un es nodomāju: “Ak kungs, kas tur nāks klausīties?” Miestiņš bija maziņš, bet koncertzāle kā mums Rīgā “Lielā ģilde”. Neticami, bet nams bija absolūti pilns. Japāņu publika mūs uzņēma ārkārtīgi labi. Tātad nav obligāti koncertzālei būt lielā pilsētā, lai uz to saplūstu interesenti. Svarīgi, lai cilvēki gribētu klausīties mūziku un mūzika viņus darītu laimīgus.

– Pastāstiet par Mečislava Veinberga mākslu, jo viņa mūzikai veltīts šī gada festivāls!

-Gidons Krēmers jau trīs gadus koncertos visā pasaulē mēģina izcelt šo nepelnīti maz atskaņoto komponistu. Varbūt sākumā nepiekritīsiet, bet es teikšu, ka Latvijā ļoti daudzi zina Veinberga mūziku. Cilvēkiem šī mūzika vienkārši skan ausīs, bet viņi neaizdomājas, kas ir tās autors. Viņa mūziku esat dzirdējuši arī vairāk nekā 20 padomju laika populārās filmās un multfilmās. Kaut vai tādās: “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, “Bonifācija brīvdienas”, arī filmā “Lido dzērves”. Tikai tad, ja, beidzoties filmai, ieskatās titros, ierauga, ka mūziku sacerējis Veinbergs. Kāpēc tā noticis? Komponista dzīves gājums ir diezgan daudz saistīts ar 20. gadsimta vēstures traģiskajām kolīzijām Eiropā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
315

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi