Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Mazas pilsētas lielā koncertzālē

Mairita Kaņepe
11:42
03.06.2015
47
Informē Par Vidzemes Koncertzāles

Kremerata Baltica festivāla vadītāja Ingrīda Zemzare piedalās preses konferencē, kurā informē par Vidzemes koncertzāles "Cēsis" pirmo darbības gadu un gaidāmajiem festivāliem.

Piektdien sāksies divpadsmito reizi rīkotais festivāls Kremerata Baltica, pirmo reizi – Cēsīs. Orķestra, kurā spēlē Baltijas valstu 25 mūziķi, vadītājs ir Gidons Krēmers. Ar izpilddirektori Ingrīdu Zemzari runājam ne tikai par Cēsīm, arī par orķestra starptautisko darbību. Ingrīda Zemzare ar lielu nepacietību gaidījusi 5. jūniju.

– Pastāstiet par festivāla vietas izvēli šai vasarai!

– No sirds esam priecīgi, ka Kremerata Baltica divpadsmitais festivāls varēs notikt Vidzemes koncertzālē. Festivālam esam izraudzījušies arī citu laiku. Parasti Siguldā tas notika pēc Jāņiem, šogad – jau jūnija sākumā. Cēsīs nospēlēsim trīs koncertus no pieciem.

Līdz ar Vidzemes koncertzāles atvēršanu Latvijas kultūras dzīvē ir ienācis jauns spēlētājs, ienācis arī jauns darbības stils – ļoti māksliniecisks un ar radošu pieeju. Koncertzāles “Cēsis” vadība ir partneris, kurš ieklausās, un tāpēc šovasar esam varējuši festivālā dabūt gatavas tādas lietas, kādas citur vienkārši nenotiktu.

– Vai varat minēt kādu piemēru radošu ideju īstenošanā?

– Jā, protams! Piemēram, pagājušajā rudenī Cēsīs pēc vēsturiskā koncerta ar pianistes Martas Argerihas, Gidona Krēmera un Kremerata Baltica piedalīšanos jau klajā varējis nākt šī koncerta ieraksts diskā. Arī pašu koncertu, lai tas notiktu Latvijā, bija jāsarīko ļoti īsā, tikai mēneša laikā. To mēs varējām izdarīt tikai ar tādiem partneriem, kādi mums nu ir Cēsīs, Vidzemes koncertzālē.

Partneri tādā radošā nodarbē kā starptautisku koncertu rīkošana ir ļoti svarīgi, jo šajā darbā daudz atkarīgs no spējām sadarboties, ātri reaģēt. Pie tam Cēsu zāle tiešām ir ārkārtīgi laba. Cēsīs orķestris jau spēlējis, bet tagad spēlēsim, cerot, ka pašu rīkots festivāls iegūs reģionālu vērienu, klausītāji brauks vēl vairāk. – Kas nāk prātā, domājot par Siguldu, kur līdz šim rīkojāt festivālus?

– Katrai pilsētai ir savs šarms, un tāds ir arī Siguldai. Visvairāk iespaidu par katru pilsētu atstāj satiktie cilvēki. Siguldā man vienmēr bijušas jaukas tikšanās. Kremerata Baltica vasaras festivāla projekta vadītāja Inese Zagorska ir siguldiete. Viņas šarms un spēja notikumus skaisti vadīt daudz palīdzējis gan Siguldā, gan tagad Cēsīs. – Kas pirms tam jums saistījās ar Cēsīm?

– Ik vasaru viens no spožākajiem kultūras notikumiem Latvijā – Cēsu Mākslas festivāls. Šogad Cēsis pārspēs pašas sevi, jo pilsētā vasarā viens mākslas festivāls sekos otram.

– Orķestris Kremerata Baltica joprojām iztur ideju – apvienot jaunus, talantīgus mūziķus no trīs Baltijas valstīm? Kādas “frakcijas” orķestrī veidojas?

– Mūziķi katrs nāk no savas valsts, bet, satikušies orķestrī, veido jaunas, nu jau muzikālas grupas – altistu, vijolnieku, čellistu un tā tālāk. Tās ir tās mūsu orķestra tautas. Un uz šī pamata rodas arī anekdotes un pastāsti par katru mūziķu tautu. Katra no tām ir īpaša kopīgajā veselumā. Orķestra koncertdzīve ir starptautiska, un pie tam puse dzīves sastāv no mūzikas atskaņošanas, bet otra – no pārvietošanās lidmašīnās.

Kontrabasisti ir pavisam īpaši, jo pa pasauli ceļo ar savu lielo “govi” – kontrabasu. Uz koncertu vietām viņi mēdz lidot atsevišķi, ja mazajās lidmašīnās savu instrumentu nevar ienest. Čellisti arī ir īpaša “tauta”, jo orķestrī tiem vienmēr ir īpaša biļete, ar to sēžas lidmašīnā, bet blakus sēdeklī novieto čellu.

– Vai ir tādi, kas 18 gadus izturējuši ceļojošā mūziķa dzīvi?

– Ir gan! Orķestri var nosaukt par labi uzturētu mehānismu, kurā šad un tad notiek maiņas, bet vispār tas ir pastāvīgu mūziķu orķestris, bet bez sava koncertnama. Mums visa dzīve ir viesizrādes.

– Tātad orķestrī pieņem tikai mūziķus ar labiem ceļotāja gēniem?

– Sākot darbu orķestrī, ikvienam dalībniekam tieši ar to jārēķinās. Pat pēc uzvaras konkursā uz kādu vakantu vietu mūziķi vēl nepieņem darbā. Tikai pēc vairākām tūrēm kopā ar orķestri top abpusēji skaidrs vai darbs nemitīgā ceļojumā apmierinās. Ir cilvēki, kuriem tas ir par grūtu – būt ceļā, visu laiku kopā ar daudziem citiem.

– Parasti taču koncertējat lielākās pilsētās, nekā Cēsis un Sigulda.

– Visādi mēdz būt! Esam spēlējuši Japānā pavisam mazā, mazā miestā, kur uzbūvēta brīnišķīga koncertzāle un kur ārkārtīgi mīl Baha mūziku. Japānā ieradušies, mēs ilgi braucām gar rīsa laukiem, gan pa asfaltētiem, ļoti labiem ceļiem, bet varēja redzēt, ka apkārt gandrīz nekā nav. Tad pavērās mazs ciematiņš. Mums bija paredzēts koncerts divpadsmitos dienā, un es nodomāju: “Ak kungs, kas tur nāks klausīties?” Miestiņš bija maziņš, bet koncertzāle kā mums Rīgā “Lielā ģilde”. Neticami, bet nams bija absolūti pilns. Japāņu publika mūs uzņēma ārkārtīgi labi. Tātad nav obligāti koncertzālei būt lielā pilsētā, lai uz to saplūstu interesenti. Svarīgi, lai cilvēki gribētu klausīties mūziku un mūzika viņus darītu laimīgus.

– Pastāstiet par Mečislava Veinberga mākslu, jo viņa mūzikai veltīts šī gada festivāls!

-Gidons Krēmers jau trīs gadus koncertos visā pasaulē mēģina izcelt šo nepelnīti maz atskaņoto komponistu. Varbūt sākumā nepiekritīsiet, bet es teikšu, ka Latvijā ļoti daudzi zina Veinberga mūziku. Cilvēkiem šī mūzika vienkārši skan ausīs, bet viņi neaizdomājas, kas ir tās autors. Viņa mūziku esat dzirdējuši arī vairāk nekā 20 padomju laika populārās filmās un multfilmās. Kaut vai tādās: “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, “Bonifācija brīvdienas”, arī filmā “Lido dzērves”. Tikai tad, ja, beidzoties filmai, ieskatās titros, ierauga, ka mūziku sacerējis Veinbergs. Kāpēc tā noticis? Komponista dzīves gājums ir diezgan daudz saistīts ar 20. gadsimta vēstures traģiskajām kolīzijām Eiropā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi