Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Mazas pilsētas lielā koncertzālē

Mairita Kaņepe
11:42
03.06.2015
95
Informē Par Vidzemes Koncertzāles

Kremerata Baltica festivāla vadītāja Ingrīda Zemzare piedalās preses konferencē, kurā informē par Vidzemes koncertzāles "Cēsis" pirmo darbības gadu un gaidāmajiem festivāliem.

Piektdien sāksies divpadsmito reizi rīkotais festivāls Kremerata Baltica, pirmo reizi – Cēsīs. Orķestra, kurā spēlē Baltijas valstu 25 mūziķi, vadītājs ir Gidons Krēmers. Ar izpilddirektori Ingrīdu Zemzari runājam ne tikai par Cēsīm, arī par orķestra starptautisko darbību. Ingrīda Zemzare ar lielu nepacietību gaidījusi 5. jūniju.

– Pastāstiet par festivāla vietas izvēli šai vasarai!

– No sirds esam priecīgi, ka Kremerata Baltica divpadsmitais festivāls varēs notikt Vidzemes koncertzālē. Festivālam esam izraudzījušies arī citu laiku. Parasti Siguldā tas notika pēc Jāņiem, šogad – jau jūnija sākumā. Cēsīs nospēlēsim trīs koncertus no pieciem.

Līdz ar Vidzemes koncertzāles atvēršanu Latvijas kultūras dzīvē ir ienācis jauns spēlētājs, ienācis arī jauns darbības stils – ļoti māksliniecisks un ar radošu pieeju. Koncertzāles “Cēsis” vadība ir partneris, kurš ieklausās, un tāpēc šovasar esam varējuši festivālā dabūt gatavas tādas lietas, kādas citur vienkārši nenotiktu.

– Vai varat minēt kādu piemēru radošu ideju īstenošanā?

– Jā, protams! Piemēram, pagājušajā rudenī Cēsīs pēc vēsturiskā koncerta ar pianistes Martas Argerihas, Gidona Krēmera un Kremerata Baltica piedalīšanos jau klajā varējis nākt šī koncerta ieraksts diskā. Arī pašu koncertu, lai tas notiktu Latvijā, bija jāsarīko ļoti īsā, tikai mēneša laikā. To mēs varējām izdarīt tikai ar tādiem partneriem, kādi mums nu ir Cēsīs, Vidzemes koncertzālē.

Partneri tādā radošā nodarbē kā starptautisku koncertu rīkošana ir ļoti svarīgi, jo šajā darbā daudz atkarīgs no spējām sadarboties, ātri reaģēt. Pie tam Cēsu zāle tiešām ir ārkārtīgi laba. Cēsīs orķestris jau spēlējis, bet tagad spēlēsim, cerot, ka pašu rīkots festivāls iegūs reģionālu vērienu, klausītāji brauks vēl vairāk. – Kas nāk prātā, domājot par Siguldu, kur līdz šim rīkojāt festivālus?

– Katrai pilsētai ir savs šarms, un tāds ir arī Siguldai. Visvairāk iespaidu par katru pilsētu atstāj satiktie cilvēki. Siguldā man vienmēr bijušas jaukas tikšanās. Kremerata Baltica vasaras festivāla projekta vadītāja Inese Zagorska ir siguldiete. Viņas šarms un spēja notikumus skaisti vadīt daudz palīdzējis gan Siguldā, gan tagad Cēsīs. – Kas pirms tam jums saistījās ar Cēsīm?

– Ik vasaru viens no spožākajiem kultūras notikumiem Latvijā – Cēsu Mākslas festivāls. Šogad Cēsis pārspēs pašas sevi, jo pilsētā vasarā viens mākslas festivāls sekos otram.

– Orķestris Kremerata Baltica joprojām iztur ideju – apvienot jaunus, talantīgus mūziķus no trīs Baltijas valstīm? Kādas “frakcijas” orķestrī veidojas?

– Mūziķi katrs nāk no savas valsts, bet, satikušies orķestrī, veido jaunas, nu jau muzikālas grupas – altistu, vijolnieku, čellistu un tā tālāk. Tās ir tās mūsu orķestra tautas. Un uz šī pamata rodas arī anekdotes un pastāsti par katru mūziķu tautu. Katra no tām ir īpaša kopīgajā veselumā. Orķestra koncertdzīve ir starptautiska, un pie tam puse dzīves sastāv no mūzikas atskaņošanas, bet otra – no pārvietošanās lidmašīnās.

Kontrabasisti ir pavisam īpaši, jo pa pasauli ceļo ar savu lielo “govi” – kontrabasu. Uz koncertu vietām viņi mēdz lidot atsevišķi, ja mazajās lidmašīnās savu instrumentu nevar ienest. Čellisti arī ir īpaša “tauta”, jo orķestrī tiem vienmēr ir īpaša biļete, ar to sēžas lidmašīnā, bet blakus sēdeklī novieto čellu.

– Vai ir tādi, kas 18 gadus izturējuši ceļojošā mūziķa dzīvi?

– Ir gan! Orķestri var nosaukt par labi uzturētu mehānismu, kurā šad un tad notiek maiņas, bet vispār tas ir pastāvīgu mūziķu orķestris, bet bez sava koncertnama. Mums visa dzīve ir viesizrādes.

– Tātad orķestrī pieņem tikai mūziķus ar labiem ceļotāja gēniem?

– Sākot darbu orķestrī, ikvienam dalībniekam tieši ar to jārēķinās. Pat pēc uzvaras konkursā uz kādu vakantu vietu mūziķi vēl nepieņem darbā. Tikai pēc vairākām tūrēm kopā ar orķestri top abpusēji skaidrs vai darbs nemitīgā ceļojumā apmierinās. Ir cilvēki, kuriem tas ir par grūtu – būt ceļā, visu laiku kopā ar daudziem citiem.

– Parasti taču koncertējat lielākās pilsētās, nekā Cēsis un Sigulda.

– Visādi mēdz būt! Esam spēlējuši Japānā pavisam mazā, mazā miestā, kur uzbūvēta brīnišķīga koncertzāle un kur ārkārtīgi mīl Baha mūziku. Japānā ieradušies, mēs ilgi braucām gar rīsa laukiem, gan pa asfaltētiem, ļoti labiem ceļiem, bet varēja redzēt, ka apkārt gandrīz nekā nav. Tad pavērās mazs ciematiņš. Mums bija paredzēts koncerts divpadsmitos dienā, un es nodomāju: “Ak kungs, kas tur nāks klausīties?” Miestiņš bija maziņš, bet koncertzāle kā mums Rīgā “Lielā ģilde”. Neticami, bet nams bija absolūti pilns. Japāņu publika mūs uzņēma ārkārtīgi labi. Tātad nav obligāti koncertzālei būt lielā pilsētā, lai uz to saplūstu interesenti. Svarīgi, lai cilvēki gribētu klausīties mūziku un mūzika viņus darītu laimīgus.

– Pastāstiet par Mečislava Veinberga mākslu, jo viņa mūzikai veltīts šī gada festivāls!

-Gidons Krēmers jau trīs gadus koncertos visā pasaulē mēģina izcelt šo nepelnīti maz atskaņoto komponistu. Varbūt sākumā nepiekritīsiet, bet es teikšu, ka Latvijā ļoti daudzi zina Veinberga mūziku. Cilvēkiem šī mūzika vienkārši skan ausīs, bet viņi neaizdomājas, kas ir tās autors. Viņa mūziku esat dzirdējuši arī vairāk nekā 20 padomju laika populārās filmās un multfilmās. Kaut vai tādās: “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, “Bonifācija brīvdienas”, arī filmā “Lido dzērves”. Tikai tad, ja, beidzoties filmai, ieskatās titros, ierauga, ka mūziku sacerējis Veinbergs. Kāpēc tā noticis? Komponista dzīves gājums ir diezgan daudz saistīts ar 20. gadsimta vēstures traģiskajām kolīzijām Eiropā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi