Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Mazāk zināmu slimību risks, ko var izraisīt smēķēšana

Druva
11:37
21.12.2023
31
Shutterstock 295184639 1

Visi zina, ka cigarešu smēķēšana izraisa plaušu vēzi, kā arī sirds un asinsvadu saslimšanas. Tomēr tā var būt cēlonis arī daudzām citām slimībām un kaitēm, tostarp veicināt redzes problēmas un aklumu, cukura diabētu un kaulu trauslumu, jo cigarešu dūmi satur ķīmiskas vielas, kas ir kaitīgas gan smēķētājiem, gan nesmēķētājiem, kuri spiesti uzturēties piesmēķētās telpās, automašīnās vai arī elpo ar cigarešu dūmiem piesārņotu gaisu. Veselībai kaitīga ir pat neliela saskare ar cigarešu dūmiem. No vairāk nekā 7000 tabakas dūmos esošajām ķīmiskajām vielām aptuveni simts ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi, sirds un asinsvadu slimības, kā arī citas mazāk zināmas saslimšanas.

Aklums

Cigarešu lietošana palielina ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas risku, kas ir galvenais akluma cēlonis pieaugušajiem, kas vecāki par 65 gadiem, norāda ASV Plaušu asociācija. Tīklene ir acābola iekšējais apvalks, uz kura nonākot gaismai, smadzenēm tiek sūtīti nervu impulsi, kas liek uztvert attēlu. Tīklenes centrā atrodas makula – neliels apgabals, kurš atbildīgs par centrālo redzi, tas ir, redzes asumu, krāsu redzi un sarežģītu formu atpazīšanu. Makulas deģenerācijas rezultātā cilvēkam kļūst grūti saskatīt smalkas detaļas un objektus, kas atrodas redzeslauka centrā.

Cukura diabēts

Cigarešu smēķēšana veicina 2. tipa cukura diabētu un palielina slimības komplikāciju risku, tostarp pasliktina asins plūsmu kājās un pēdās. Tas var izraisīt infekciju un būt par cēloni ekstremitātes amputācijai.

Lūzumi un artrīts

Cigarešu smēķētājiem straujāk nekā nesmēķētājiem kauli zaudē blīvumu, tāpēc viņiem ir salīdzinoši lielāks dažādu lūzumu, piemēram, gūžas kaula lūzuma, risks. Cigaretes ir arī viens no reimatoīdā artrīta cēloņiem. Tā ir hroniska iekaisuma slimība, kas biežāk sastopama sievietēm un skar roku un kāju locītavas.

Lūpu un aukslēju šķeltnes

Lūpu un aukslēju šķeltnes ir jau embrija periodā radušos audu attīstības traucējumu rezultāts. Sievietēm, kuras grūtniecības laikā smēķē, ir lielāka iespējamība, ka bērniem var rasties estētiski un funkcionāli traucējumi.

Erekcijas traucējumi un ārpusdzemdes grūtniecība

Smēķēšana var būtiski ietekmēt gan seksualitāti, gan reproduktīvās funkcijas. Tabaka izraisa asinsvadu sašaurināšanos visā ķermenī, tostarp arī bremzējot asins piegādi dzimumorgāniem. Līdz ar to vīrieši var iedzīvoties erektīlā disfunkcijā. Savukārt smēķētājas salīdzinoši biežāk var saskarties ar ārpusdzemdes grūtniecību, kas rodas, kad apaugļotā olšūna ieligzdojas un aug ārpus dzemdes galvenā dobuma – visbiežāk olvados, arī citās ķermeņa vietās, piemēram, olnīcā, vēdera dobumā vai dzemdes kaklā. Ārpusdzemdes grūtniecība nevar noritēt normāli, jo apaugļotā olšūna nevar izdzīvot: var sākties iekšēja asiņošana, kas ir bīstama sievietes veselībai un dzīvībai.

Kaitē katra izsmēķētā cigarete

Cilvēki, kuri smēķē cigaretes tikai dažas dienas nedēļā vai saviesīgos pasākumos, dažkārt ir pārliecināti, ka cigarešu dūmi viņiem lielu ļaunumu nenodara. Tā tomēr nav taisnība, jo katra izsmēķētā cigarete rada kaitējumu veselībai. Pat salīdzinoši neliela saskare ar cigarešu dūmiem bojā asinsvadus, plaušas un kaitē imunitātei, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no saskares ar cigarešu dūmiem. Tā, piemēram, tādās valstīs kā Zviedrija un Lielbritānija cigarešu lietošana ir samazinājusies, jo smēķētāji cigaretes ir aizstājuši ar bezdūmu alternatīvām. Tas savukārt ir veicinājis to, ka Zviedrijā vēža slimnieku skaits ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
656

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi