Trešdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Mārtiņam gaili kāvu…

Druva
10:58
10.11.2011
31
Pirags

Šomēnes cafe „Karstais suns” šefpavārs Gatis Pētersons un „Druva” uz Mārtiņdienas pusdienu gatavošanu aicināja stilisti Inetu Zariņu, kura atklāja, ka, kopš meita izdota pie vīra, ģimenē ir arī Mārtiņš, Inetas znots, hokejists Mārtiņš Raitums.

“Mārtiņš gan pašlaik hokeju spēlē Kazahstānā, tādēļ Mārtiņdienas pusdienas šodien nāksies gatavot bez viņa klātbūtnes,” sagaidot savās mājās pavāru, sacīja I. Zariņa.

Jāteic, ka šīs pusdienas bija īpašas arī ar to, ka namamāte bija pacentusies un pagatavojusi savu firmas putna gaļas cepeti. Pavārs Gatis Pētersons pievienojās ar iepirkumu grozu no veikala “Solo”, lai pagatavotu uzkodas un saldo ēdienu.

“Šoreiz gatavošu gan kaut ko Mārtiņdienas galdam tradicionālu, gan neraksturīgi, taču tās būs ēdienu receptes, kuras Ineta nākotnē varēs izmantot, lai iepriecinātu savus mīļos,” bilda pavārs.

Kamēr cepeškrāsnī cepās ar dārzeņiem pildītais cālis, namamāte pastāstīja, kā to gatavo: “Pirms cepšanas cāli apstrādāju ar medu, iierīvēju ar sāli, pipariem un savu iemīļotāko “Vidusjūras garšvielu maisījumu”. Pēc tam putnu uz neilgu laiku ievietoju ledusskapī, lai garšvielas ievelkas gaļā. Pirms cepšanas iemarinēto cāli pildu ar saldētiem zaļajiem zirnīšiem, tad nosēju ar auklu. Pēc tam putnu ievietoju īpaši cepšanai paredzētā masiņā, apkārt lieku gana lielos gabalos sagrieztus dārzeņus. Šoreiz izmantošu kartupeļus, burkānus, cukīnī. Var likt ziedkāpostus, baklažānus un citus dārzeņus, kas nu kuram garšo.”

I.Zariņa bilst, ka pēdējā laikā viņa novērtējusi īpaši cepšanai paredzētos maisiņus.

“Tajos pagatavot cepti ir elementāri un ātri. Turklāt tādai steidzīgai un aizņemtai būtnei kā man atkrīt pietaukotās pannas mazgāšana. Turklāt cepot šādā maisā gaļu kopā ar dārzeņiem, garšas samaisās un iznākums patiesi ir pārsteidzoši gards. Jāatminas vien, ka pēc gaļas un dārzeņu ievietošanas maisiņā jāielej arī nedaudz ūdens un ēdamkarote eļļas, lai negadās, ka cepetis pie pannas piedeg. Būtiski pēc tam, kad viss cepšanai paredzētais ievietots maisiņā un abi gali aizsieti, ar nazīti uzmanīgi maisiņa augšpusē izdurt vairākus caurumiņus. Tas tādēļ, lai gaiss cirkulētu. Un nevajag raizēties, ka cepeškrāsnī maisiņš visu laiku būs uzpūties. Tā tam jābūt,” pamāca I. Zariņa.

Panēti dārzeņi un garneles Nepieciešams: paprika cukīnī baklažāns tīģergarneles eļļa laims

Vispirms sagatavo mīklu panēšanai – sajauc kviešu miltus ar gāzētu minerālūdeni. Nedaudz pievieno sāli un laima sula. Šādā diezgan šķidrā mīklas konsistencē iemērc sagrieztos dārzeņus un garneles, pēc tam fritē eļļā zeltaini brūnus. Gatavus novieto uz salvetes, lai notek liekā eļļa. Var pasniegt ar sojas vai jebkādu citu mērci.

Pildīti kārtainās mīklas groziņi Nepieciešams: saldēta Tešla kārtainā mīkla olas džems vai kāds ievārījums saldējums

Mīklu nedaudz var atlaidināt, apsmērē ar sakultu olu, sagriež nepieciešamās daļās un veido groziņu. Liek cepeškrāsnī cept. Kad groziņi gatavi, tos izņem no cepeškrāsns un pilda ar džemu, pa virsu ieliek saldējumu. Šoreiz groziņos pildījām apelsīnu un smilšērķšķu džemu. Ļoti vienkārši un ātri. Gatavojot šo ēdienu, ir lielas iespējas variēšanai.

Paldies veikalam “Solo”, Cēsīs J. Poruka ielā 23, par sarūpēto pārtikas grozu.

P.S. Visu rakstu var lasīt 11. novembra “Druvā”. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
22

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
75

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

06:34
18.03.2025
146

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” . “Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa. Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl […]

Izdarīt labu – dot mājas patversmes sunim

07:32
17.03.2025
132

Jaunpiebalgas vidusskolas direktora Arņa Ratiņa kaķenīte Džīna un sunene Džera ir ļoti līdzīgas “Straumē” redzamajiem tēliem, tik Džīnai vēl ir balta apkaklīte. A. Ratiņam dzīvnieki ir mīļi jau no mazām dienām, kad viņš dzīvoja lauku mājās. Pārnākot dzīvot uz dzīvokli Jaunpiebalgā, kaķis un suns ņemti līdzi. Par filmu runāts arī skolā. “Gan skolēni, gan skolotāji sekoja […]

Veselība. Vienmēr svarīga

13:26
11.03.2025
29

“Veselības jomai finansējuma nekad nevar būt par daudz,” tā aģentūras LETA žurnālistēm Gaļinai Kudrjavcevai Ancei Zirnītei intervijā atzinusi Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, taču uzsvērusi, ka papildu līdzekļi nozare šī gada budžetā piešķirti, tajā skaitā medikamentiem onkoloģijā. Saruna ar A. Vaļulieni par to, kāpēc medicīnai vienmēr vajadzēs palielināt līdzekļus, kā zāļu cenas mainījusi reforma, […]

Racionāls mākslinieks ar romantisku skatījumu

07:16
06.03.2025
71

Mūziķis, dziesmu autors un radio balss Mārtiņš Kanters ir dzimis Cēsīs un arvien cenšas izbrīvēt laiku, lai Straupē apciemotu mammu. Mūzikā ir jau 15 gadus, pirms desmit gadiem izdevis pirmo solo albumu, tagad ir jau četri, divi no tiem kopā ar Maestro Raimondu Paulu. Šogad Mārtiņš saņēmis Zelta mikrofona balvu nominācijā “Labākais tradicionālā pop vai […]

Tautas balss

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
7
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
7
1
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Ne suņi vainīgi

17:24
17.03.2025
19
Cēsniece raksta:

“Labi, ka pavasara lietus noskalo, citādi ir nepatīkami iziet no mājas. Saimnieki savus četrkājainos mīluļus izlaiž ārā, un tie izskrienas turpat pa pagalmu. Vai saimnieki paskatās, ko suņi atstājuši, vai savāc? Protams, nē. Esam runājuši gan ar mājas vecāko, gan informējuši pašvaldības policiju, nekas nemainās. Izskatās, ka ir tā: viens suņa saimnieks ierauga, ka pagalmā […]

Kāpēc pusnaktī kopj ietves?

17:23
16.03.2025
34
Lasītājs raksta:

“Pusnaktī mani pamodināja traks troksnis, šķita, brauc traktors vai pat tanks. Vienu mirkli iedomājos, ka varbūt man atvesta malka, to izgāž, bet aptvēru, ka naktī jau nu to diezin vai vestu. Gāju skatīties pa logu, kas notiek. Ielas zaļajā zonā starp ietvi un brauktuvi strādāja neliels traktors. Ko tur zālājam darīja, nesapratu, tikai nākamajā dienā […]

Mazajam velosipēdistam nepieciešama ķivere

17:15
16.03.2025
15
Lasītāja P. raksta:

“Nu jau Cēsu ielās aizvien vairāk velosipēdistu. Tas priecē, kā teikt, pavasara vēstnesis. Taču apbēdina, kā nepilngadīgajiem riteņbraucējiem galvā nav ķiveres. Daudz taču nevajag, lai paslīdētu kādā slīpumā vai peļķē, kristu. Tas nu būtu vecāku pienākums – mācīt, ka ķivere jāvalkā,” sacīja lasītāja P.

Sludinājumi