Apkures sezona vislabāk uzrāda daudzdzīvokļu mājas renovācijas ieguvumus. Tagad par tādiem Cēsīs var priecāties arī Vaives ielas 2a mājas iedzīvotāji.
Šo namu apsaimnieko pašu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Nora”. Valdes priekšsēdētājs Māris Šķēle stāsta, ka, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un ņemot aizdevumu bankā, no 2018.gada jūnija līdz 2019.gada jūlijam veikta mājas ārējās fasādes un pagraba apkures sistēmas renovācija.
Jautāts, vai bija viegli saņemt iedzīvotāju piekrišanu aizdevuma ņemšanai, jo zināms, ka citviet ar to ir problēmas, M. Šķēle stāsta, ka viss ritējis bez aizķeršanās. Tiesa, sākotnēji gan domāts izmantot kādas ESCO kompānijas piedāvājumu, kas mājas pārvaldniekam vieglāk, jo tad visu dara uzņēmējs, meklē finansējumu, piesaista fondu līdzekļus, organizē un uzrauga darbus. Šajā risinājumā iedzīvotājiem nav kredīta saistību, bet ir nosacījums, ka 20 gadus jāturpina maksāt summa par apkuri kā nerenovētā mājā. Tā teikt, maksājumi nesamazinās, bet komforts tiek paaugstināts, tiesa, jāievēro arī zināmi ekspluatācijas noteikumi. Jāatgādina, ka Cēsīs vairākas mājas renovētas, izmantojot šo iespēju.
“Arī mēs uz iedzīvotāju sapulci uzaicinājām vienu no ESCO kompānijām, pārstāvis izklāstīja piedāvājumu, tomēr iedzīvotāji balsojumā izvēlējās par labu pašu spēkiem īstenotam projektam. Ja reiz tāda bija vēlme, nācās ķerties pie projekta īstenošanas. Par projekta vadītāju piesaistīju Andreju Zvirbuli no SIA“CDzP”, kuram liela pieredze renovācijas projektu realizācijā, bet arī pašam nācās daudz kam urbties cauri, nemitīgi būt klāt renovācijas projektā, kas dažkārt arī nemaz tik raiti nevirzījās.”
Kopumā renovācija izmaksāja aptuveni 640 tūkstošus eiro, no tiem pusi sedza “ALTUM”. Par pārējo ņemts kredīts bankā ar nosacījumu, ka iedzīvotāji katrs savu daļu var samaksāt uzreiz, tad vairs nav jāmaksā procenti. Piemēram, par divistabu dzīvokli kredīts apmēram 4300 eiro, un, kā saka M. Šķēle, tā nav liela nauda pret paveikto darbu. Šobrīd desmit dzīvokļu saimnieki samaksājuši visu kredītu, daži seguši pusi, pārējie maksā katru mēnesi, bet kavējumu nav.
Viņš arī norāda, ka iedzīvotāji novērtē renovācijas efektu: “Ja ņemam šo gadu, oktobrī divistabu dzīvoklī par siltumu maksāju četrus eiro, novembrī – deviņus, un dzīvoklī visu laiku ir komfortabla temperatūra 21 – 22 grādi. Turklāt mēs neizvēlējāmies visas apkures sistēmas pārbūvi kā dažās citās mājās Cēsīs, kur ir individuālā uzskaites sistēma. Tur siltums ir vēl lētāks, tiesa, renovācijas izmaksas jūtami lielākas.”
Pēc renovācijas kooperatīvs “Nora” turpināja ēkas uzlabošanu, izmantoja iespēju, ko sniedz pašvaldība. Tās saistošie noteikumi “Par līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām energoefektivitātes pasākumu veikšanai” ļauj pieteikties projektu konkursā, lai saņemtu pašvaldības finansējumu papildu energoefektivitātes pasākumu veikšanai.
“Pieteicāmies, saņēmām atbalstu, izmantojām apmēram 19 000 eiro, sakārtojot elektrosistēmu koplietošanas telpās, saliekot LED lampas, sensorus. Veicām arī kāpņu telpu pārsegumu siltināšanu zem 2.stāva dzīvokļiem un nomainījām vējtvera durvis. Esam gandarīti, ka mūsu centieni un ieguldījums pilsētas vides uzlabošanā ievērots un novērtēts ar šo atbalstu. Manuprāt, atjaunotas ēkas kalpo par labas prakses piemēriem, kas sniedz pārliecību par reālu pasākumu veikšanas iespējamību. Ar mājas renovāciju arī uzlabots kopējais Saules ielas mikrorajona vizuālais tēls,” uzsver M. Šķēle.
Bet, jo labāk ir, jo gribas vēl labāk, tāpēc nākamajā gadā kooperatīvs cer piesaistīt pašvaldības līdzfinansējumu arī iekšpagalma labiekārtošanai.
Komentāri