Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

“Mājās noteikti atgriezīsimies, bet Latvija vienmēr paliks mūsu sirdīs”

Anna Kola
07:04
02.01.2023
42
Ukraini Copy 2

Kharebinu ģimene no Ukrainas par savu pašreizējo mājvietu izvēlējusies Cēsis. Te ir citādi nekā viņu mājvietā Dienvidukrainā, bet sirsnība, ar kādu ģimene uzņemta pie mums, radījusi patiesu saikni.

Piespieda pilsētā iebraukušie tanki

Olga, viņas vīrs Sergejs un meita Jana, kurai ir astoņi gadi, sevi atzīst par draudzīgu un prieka pilnu ģimeni. Taču Olga kļūst domīga, klusa, stāstot, kā nokļuvuši Latvijā. Pirms astoņiem mēnešiem pieņemtais lēmums pamest Ukrainu nav bijis viegls. “Tā noteikti ir gandrīz visiem ukraiņiem. Kaut piedzīvo reālo kara situāciju savu māju tuvumā, izlemt, ka drošāk ir aizbraukt, pamest mājas, vienalga ir ļoti grūti. Realitāte, kas 21.gadsimtā šķiet teju neiedomājama, ka pilsētā iebrauc tanki un krievu karavīri, tomēr mūs piespieda rīkoties un pieņemt šo smago lēmumu .”

Viņa teic, ka brīdī, kad devušies prom, ģimenei bijis pietiekami daudz laika apdomāt, kurp doties, bet, ņemot vērā apstākļus, galvās valdījis juceklis, haoss, bijis grūti racionāli spriest, kas un kā būs labāk. “Daudz bija neskaidrā. Kurp doties? Kas mūs tajā vai citā vietā sagaidīs? Kāda tur būs nākotne? Izvēļu bija pietiekami, jo faktiski visas Eiropas Savienības valstis mūs, ukraiņus, bija gatavas uzņemt. Bet kurā valstī varēs atgūt sirdsmieru? Tādas tobrīd bija domas,” stāsta Olga.

Taujāta par attiecībām ar krieviem šeit un Krievijā kopumā, Olga atkal kļūst domīga un atklāti teic: “ Ukraina vienmēr, visos laikos, Krieviju ir uzskatījusi par savu brāli. Neviens nekad negaida tādu rīcību no sava tuvākā – brāļa. Mani vecāki man sacīja, lai mēs neesam sarūgtināti par to, ka šeit, Baltijas valstīs, arī dzīvo daudz krievu, bet uz šejieni ir atbraukuši arī ļoti daudz ukraiņu. Tādēļ izlēmām, ka vēlamies doties uz Latviju.”

Te saprot ukraiņu ciešanas

Olgas ģimenei gan tobrīd Latvijā nav bijis paziņu. “Kad ieradāmies Rīgā, Ukrainas atbalsta centrā mums iesacīja doties uz Cēsīm. Kad šeit iebraucām, bijām pārņemti patiesi gaišu, pacilājošu emociju! Cēsis ir ļoti, ļoti maza, bet arī ļoti skaista un mājīga pilsētiņa. Mūs uzņēma ļoti sirsnīgi un silti, līdzpārdzīvojot par mūsu tautas ciešanām, tāpēc par vietējiem iedzīvotājiem ir tikai labas domas,” saka Olga.

Drīz pēc ierašanās Cēsīs Olgas vīrs Sergejs atradis darbu uzņēmumā, kas ražo moduļu mājas. Olga un Sergejs abi pēc profesijas ir frizieri, bet vīrs šajā jomā nestrādā. Savukārt Olgai ļoti patīk viņas profesija. “Esmu friziere jau sešpadsmit gadus. Turpinu arvien apgūt jaunas prasmes strādājot un pilnveidojoties,” saka Olga. “Diemžēl pagaidām neesmu atradusi darbu savā profesijā, bet tas man dod daudz laika, ko pavadīt ar meitu. Viņa mācās skolā attālināti un piedalās dažādos pulciņos.”

Jana mācās pirmajā klasē, radošās un arī ļoti aktīvās, kustīgās meitenes aizraušanās ir vingrošana un dejošana. Olga piebilst, ka meita sapņo kļūt par treneri vingrošanā, īpaši viņu saista gaisa akrobātika.

Ukraiņu Ziemassvētki ar dziesmām

Ziemassvētku gaisotnē jautāta par Kharebinu ģimenes tradīcijām, Olga uzreiz uzsver, ka ukraiņiem šo svētku svinēšanas paradumi ļoti atšķiras no pārējās Eiropas tradīcijām. “Mēs Ziemas­­­­­­­­­­­­­­­svētkus svinam tāpat kā citi pareizticīgie kristieši. Ziemas­­­­­­­svētkos vienmēr dodamies apciemot radus vai arī viņi brauc paviesoties pie mums. Radu tikšanās ir obligāts notikums Ziemas­svētkos.” Olga arī uzsver, ka galvenais ukraiņu Ziemas­svētku ēdiens ir kutja – vārīti kvieši ar magoņu sēklām, medu, valriekstiem un rozīnēm -, bet neiztrūkstoši uz mielasta galda ir divpa­dsmit ēdieni.

“Pēc svētkiem ir paraža apciemot vecvecākus, aiznest daļu mielasta, kuri pret to dalās ar dāvanām mazbērniem. Tāpat, protams, Ziemassvētki nav iedomājami bez dziesmām. Bērni vienmēr dzied Ziemassvētku dziesmas un runā dzejoļus, par to no tuvējiem radiem, kaimiņiem saņemot sīkas dāvaniņas. Pastāv ticējums, jo vairāk dziedātāju mājās uzņemat, jo lielāka bagātība un veiksme mājiniekus piemeklēs jaunajā gadā!”

Ņems līdzi mīļas atmiņas

Kharebinu ģimene dzīvojusi Ukrainas dienvidu daļā, Her­sonas pilsētā. Pēc ukraiņu standartiem tā gan ir samērā ne­liela,tikai 300 tūkstoši iedzīvotāju. Stundas brauciena attālumā ir Melnā jūra, vasarās tur ģimene pavadījusi nedēļas nogales.

Olga saka, ka Cēsis šobrīd ir kļuvušas par mājvietu viņu ģimenei un doma par to, ka kaut kad būs jāatgriežas dzimtenē – lai arī pēc tās visi trīs ilgojas – mazliet skumdina, jo būs jāpamet dzīves­vieta šeit. “Ukraina tomēr ir mūsu mājas, un mēs tur noteikti atgriezīsimies. Par Latviju mūsu sirdīs vienmēr paliks siltas, mīļas atmiņas!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi