Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Mainīt iepirkšanās paradumus

Jānis Gabrāns
10:41
30.07.2019
24
Betiepakojumaveikals Indarsfoto 1

Pirms nedaudz vairāk kā mēneša Cēsīs durvis vēra pirmais beziepakojumu veikals “ieber.lv”. Šis koncepts gūst arvien lielāku piekrišanu, pirms gada Latvijā nebijaneviena šāda veikala, tagad vairāki ir Rīgā, Jelgavā, nu arī Cēsīs. Tas labi sader ar pašvaldības īstenoto pirmās bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā.

Veikalu izveidojusi Agnese Gaidelione, un šis ir ģimenes bizness. Viņa atzīst, ka pirmais mēnesis bijis ļoti veiksmīgs. Stāstot par ieceri, veikala īpašniece saka, ka paši ģimenē arvien vairāk domā par bez atkritumu dzīvesveidu, tāpēc šis bijis saprotams solis: “Mūs iedvesmoja Rīgā atvērtie beziepakojuma veikali, kuru piemēram sekoja uzņēmēji Jelgavā, ar ko veidojam veiksmīgu sadarbību. Varam dalīties pieredzē, lūgt padomu.”
Jautāta, kā cēsnieki uztvēruši veikala atvēršanos, Agnese saka, ka viņi jau sen bijuši gatavi šādam piedāvājumam: “To vislabāk apliecina apmeklētāji, kuri nāk ar saviem iepakojumiem, mūs visvairāk priecē viņu teiktais – beidzot! Paldies, ka atvērāties! Nebūs vairs jābrauc uz Rīgu. Apmeklētāji ne tikai iepazīstas ar piedāvājumu, pērk, bet arī izsaka savas vēlmes, ko labprāt redzētu plauktos, ko varbūt vajadzētu pamainīt, uzlabot. Tā palēnām tie plaukti pildās.”

Uzņēmēja bilst, ka pirms veikala atvēršanas konsultējušies ar Arnicānu ģimeni, kas ir zero waste ieviešanas profesionāļi. Viņi devuši noderīgus padomus, ieteikuši nianses, kam jāpievērš uzmanība. Agnese norāda, ka svarīgi mācīties no citu kļūdām un nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Salīdzinot ar pirmo atvēršanās dienu, veikala plaukti kļuvuši krietni pilnāki, sortiments paplašinās dienu no dienas. Te palīdzējuši arī pircēji, iesakot mājražotājus, kas piedāvā labu produkciju.

“Tas mums ļoti noderīgi, jo visu zināt nevaram. Piemēram, veicām aptauju, kāda mājražotāju maize iecienīta Cēsīs, tā ieguvām vērtīgus kontaktus. Cenšamies sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem, jo svarīgi vienam otru atbalstīt, vienmēr esam par sadarbību,” atzīst uzņēmēja.
Izstrādājot cenu politiku un domājot par “plaukta” cenu, ņemts vērā, kas notiek tradicionālajos un interneta veikalos, kuri kļūst arvien populārāki.

Beziepakojuma veikali atšķiras ar to, ka konkrēto produktu var nopirkt tieši tik, cik vēlies, piemēram, pagaršošanai, lai saprastu – derēs vai nē. Nav jāņem viss iepakojums, kā tas ir veikalā, jo var gadīties, ka produkts neiet pie sirds un tāpēc tiek izmests. Tā­pat ir ar saimniecības precēm, mazgāšanas līdzekļiem – var paņemt nedaudz, lai saprastu, vai šis aromāts būs īstais.

Šobrīd vēl ikdienā daudzi veikalā iegriežas kā ekskursijā, lai apskatītu sortimentu, kur atrodamas tādas interesantas lietas kā metāla kokteiļu salmiņi, ziepes matu mazgāšanai, dabīgi žāvētas aprikozes un daudz kas cits.

Sarunā ar Agnesi nonākam pie atziņas, ka šāda iepirkšanās saistīta ar domāšanas maiņu. Cilvēki pieraduši, nākot no darba, ieiet veikalā un nopirkt visu jau iepakotu, nevis domāt, kur ko ielikt.

“Jā, bet kā tagad moderni ir teikt, šī ir iespēja izkāpt no komforta zonas, jo šādi iepirkumi tiešām prasa plānošanu, ko pirkt, ko ņemt līdzi, lai pirkumu ieliktu. Plānošana jebkurā gadījumā ir svarīga, jo palīdz izvairīties no impulsīviem pirkumiem, tā ietaupot ģimenes budžetā naudu. Runājot par domāšanas maiņu, cilvēki, visticamāk, iepērkoties tradicionālajos veikalos, nerēķina, cik maksā iepakojums, kur vēl aizdomāties par to, cik maksā tā utilizācija.

Iepirkšanās beziepakojumu veikalā ir dzīvesveids, bet, pie tā pierodot, tas kļūst par normu. Kaut vai tāds sīkums kā sausais buljons. Veikalā tas ietīts papīrā, tad vēl kartona kastītē, bet šeit var nopirkt beramo, savu stikla vai metāla trauciņu uzpildot atkal un atkal.”
Protams, arī uz šo uz veikalu produkcija tiek atvesta iepakojumā, bet tomēr ir atšķirība, vai tas ir viens lielāks iepakojums, kurā desmit kilogrami, vai simtiem nedaudz mazāku iepakojumu pa simts gramiem.

Agnese saka, ka nav sākuši tukšā vietā, jo Cēsīs ir lieliski veikali, piemēram, “Straupes” pienotavas veikaliņš, kur var nopirkt nefasētu produkciju. Ir tirgus, kur nopirkt sezonālos dārzeņus. Šos segmentus Agnese izslēgusi no piedāvājuma, jo mērķis piedāvāt to, kā nav citur.

Mēnesis pagājis, un “ieber.lv” iekarojis cēsnieku atzinību, šo­brīd jau uzņēmēji domā par paplašināšanos, jo interese par šāda koncepta veikaliem arvien palielinās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi