Mācās noadīt savu sapņu džemperi

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada.

“Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana.

Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. Kad ar straupieti Ilutu Balodi vienojās, ka viņa varētu vadīt džemperu adīšanas meistarklasi un aicināja interesentus, desmit dalībnieces ātri pieteicās. Visvairāk no Straupes, bet arī Raiskuma, Stalbes pagasta,  arī Priekuļiem, Cēsīm.

“Adīšana vairs nav vecmāmiņu vaļasprieks, daudzas jaunas sievietes ada,” uzsver I.Balode un atklāj, ka pati adījusi cimdus un ausaines,  šķitis, ka džemperi labāk nesākt, jo nebūs laika to pabeigt.

“Bija vēlēšanās, pieķēros. Sapratu, ka jāada pēc pamācībām, bet tās šķita sveša ābece,  man patīk process, kur nav daudz jādomā, kā un ko daru, ka varu adīt, justies brīva. Tagad jau pamazām apgūstu adījumu aprakstus,  izrādās, nav nemaz tik sarežģīti,” pastāsta džemperu adīšanas meistarklases vadītāja.   

Kāpēc būtu jāiemācās noadīt džemperi, katrai  adītājai savs stāsts.  Elīna Ikera atklāj, ka sākusi adīt, rūpējot pūriņu atvasei, bet mamma iesākto pabeigusi, tagad laiks sākt un pabeigt adījumu pašai. Līga Kārkliņa no Straupes atzīst, ka ar apbrīnu skatās, ko prot citas adītājas, viņai vēl daudz jāmācās. “Sākšu ar džemperīti mazdēlam,” bilst Līga.

Inga Kalniņa savukārt ir pieredzējusi adītāja. Viņai ir domubiedres visā Latvijā. “Ar adītājām brauksim uz izstādi Tallinā. Visas adām džemperi pēc viena apraksta, krāsu izvēle katras pašas ziņā.  Man patīk adīt, kur vien ir iespēja iemācīties to, ko vēl nezinu, mācos, jo katrai adītājai ir savi knifi. Kopā adot, arī dalāmies pieredzē,” pastāsta Inga. Meistarklases dalībnieces arī apvienojušās savā vacapa grupā, kur sarunas tikai par adīšanu.

Protams, katrai ir kāds adījums, ko gribētos paveikt savām rokām. “Esam ar dažādu pieredzi. Daža nav adījusi kopš skolas laikiem, citai liela pieredze un var ļauties adīšanas priekam,” teic nodarbību vadītāja Iluta un atklāj, ka skolā par džemperi nopelnījusi astoņas balles, bet to adīja vecmāmiņa un ielaida kļūdas, lai izskatītos pēc mazmeitas veikuma.

Adītājas uzsver, ka atliek vien ieiet dziju veikalā, un tad jau rokās ir adatas. Ja apnīk adīt zeķes, šalles, cepures vai cimdus, ir vērts pamēģināt ko citu. “Ir taču tik patīkami uzvilkt mugurā pašas adītu džemperi,” pārliecināta Ilu­ta, un adītājas viņai piekrīt.