“Daces mazmeita ar draudzeni laikā no 25.septembra līdz 27.oktobrim no mājas aiznesušas elektroierīces un ieķīlājušas lombardā,” šādu iesniegumu saņēmusi policija, kad vecmāmiņa bija manāmi satraukusies par meiteņu rīcību. Tāpēc „Druva” devās pētīt, kas tad īsti notiek lombardā un vai tiešām ikviens, kas kaut ko atradis, nozadzis vai aizņēmies, ir tiesīgs to nest uz lombardu. Lai noskaidrotu, kādi nosacījumi jāievēro, kādi līgumi jāparaksta un kādi dokumenti jāuzrāda brīdī, kad vēlies ieķīlāt savu mantu, „Druva” uz lombardu devās ar zelta laulības gredzenu un Canon digitālo fotoaparātu. Tika apmeklēti trīs Cēsīs esošie lombardi.
Cenu nosaka, uzmetot aci Pirms iešanas uz lombardu bija nemiers, reizumis dzirdēts, ka tur it kā pat nesot nozagtas lietas. Jutos nedaudz kā noziedzniece, kura kādam it kā nozagto laulības gredzenu vēlas pārdot un iedzīvoties bagātībā. Bija pārliecība, ka arī lombarda darbinieki tā domās. Taču, ieejot Rīgas ielā esošajā lombardā, sajūtas mainījās. Pie letes mani sagaidīja kopta sieviete un laipni pajautāja, ko vēlos. Izskatījās, ka viņa pat man jūt līdzi, jo saprot, ka man nākas pārdot laulības gredzenu. „Cik jūs man dotu par šo preci?” skan ierastais jautājums, ko dzird lombarda darbiniece. Parādīju visu, ko esmu atnesusi, gan gredzenu, gan fotoaparātu, un gaidīju, kāds tad būs lēmums par cenu. Nepagāja ne minūte, kad darbiniece fotoaparātu jau bija novērtējusi. „Došu 25 latus, tikai tad, ja līdzi būs arī lādētājs!” Lādētāja diemžēl nebija līdzi, tāpēc gaidīju, ko vērtētāja teiks par gredzenu. Ar zeltu process ir nedaudz sarežģītāks. Tam cena tiek noteikta pēc svara, kā arī dažādos lombardos grama cenas var būt atšķirīgas. Gredzens tika nosvērts – 2,6 grami, par ko darbiniece man piedāvāja 42 latus un 90 santīmus. Sapratu, ka cenas jāsalīdzina visos lombardos, lai varētu izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu. Devos uz nākamo lombardu, šeit process tāds pats. Fotoaparātam tikai nedaudz uzmeta aci, pārbaudīja, vai var ieslēgt, un teica, ka nepieciešams arī lādētājs. Par fotoaparātu šeit piedāvā 40 latu, par gredzenu 36 latus. Savukārt trešajā lombardā, kas atrodas netālu no vecā tirgus laukuma, par gredzenu tiek piedāvāti 35 lati, bet fotoaparātu lombarda darbiniece nepieņēma, jo uzskatīja, ka tā ekrānā ir bojājums.
Ieķīlāt vai pārdot
Lombardā ar savu preci var rīkoties tā, kā klients uzskata par sev vēlamu. Ir iespēja preci pārdot uzreiz, parakstīt līgumu un saņemt naudu vai arī ieķīlāt preci, kuru pēc tam var izpirkt. Visos lombardos, kurus nācās apmeklēt, ķīlas termiņš ir mēnesis, taču procentu likmes, kas jāmaksā, izpērkot savu preci, ir atšķirīgas. Apmeklētajos lombardos procentu likme svārstās no 10 līdz pat 22 procentiem, to aprēķina no mantas vērtības summas. Piemēram, ja zelta gredzenu lombardā pieņem par 35 latiem un procentu likme ir 15, tad pēc mēneša, nākot tam pakaļ, lombardā būs jāmaksā 40 latu. Lombards ne tikai uzpērk, bet arī pārdod, katrā aiz stikla ir izliktas dažādas preces, sākot no zeltlietām un beidzot ar motorzāģiem un sniega dēļiem. Viens no lombarda darbiniekiem vēl piemin, ka šeit tiek nestas visdažādākās mantas, taču ir arī tādas, kas netiek pieņemtas. „Ja jūs pašlaik novilksiet kurpes un mēģināsiet man tās pārdot, visticamāk, tās tomēr netiks pieņemtas,” jokojot iestarpina lombarda darbinieks. Vitrīnā pārdošanai lietas nonāk gadījumos, ja ieķīlātās mantas netiek izņemtas termiņā vai arī ja īpašnieks nolēmis, ka no mantas vēlas atbrīvoties pavisam.
Jāuzrāda dokumenti Lai ieķīlātu vai pārdotu gredzenu un fotoaparātu, ar vēlmi to darīt vien nepietiek. Obligāti jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti – pase. Nepietiek ne ar autovadītāja apliecību, ne identifikācijas karti. Diemžēl lombardā bija jāatzīstas, ka pases līdzi nav, tāpēc neko neizdevās ieķīlāt. Taču vēlējos noskaidrot, kādi nosacījumi jāievēro, ielaižoties šādos darījumos, kā arī kādi ir parakstītā līguma nosacījumi. Lūdzu, lai man pirms parakstīšanas iedotu izlasīt līgumu. Vienā no lombardiem pārdevējs bija ļoti atsaucīgs, iedeva līgumu pat līdzi, lai varu to izlasīt mājās, mierīgi apsvērt informāciju un pieņemt lēmumu. Taču pārējos divos situācija atšķīrās. Šeit pārdevējas uzsvēra, ka līguma nosacījumus negrasās rādīt, jo „programma neļauj tos tā vienkārši izdrukāt”. Tā vietā priekšā tika nolikts samērā biezs materiāls ar lombarda noteikumiem, kurus var lasīt uz vietas, ja vien tam ir pietiekami daudz laika.
Izvēle paša rokās
Skaidrs ir viens, ja steidzīgi ir nepieciešama nauda un nav nekādu iespēju to dabūt citā veidā, tad, protams, lombards ir risinājums, ja vien ir ko ieķīlāt vai pārdot. Taču, vai labāk nebūtu meklēt risinājumus kur citur, tas ir katra paša ziņā. Zane Ieviņa
Komentāri