Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Lieldienu galdā raibas olas un svētku pasha

Druva
12:08
23.03.2016
70
Fotomartamartinsone Skesteri 3 1

Lieldienas ienāk katrā mājā. Citam tās cieši saistās ar kristīgo pasauli, citi svin pavasari. Taču, lai kā arī nebūtu, katrā mājā tiek klāts svētku galds, ko šoreiz darījām arī mēs – laikraksts “Druva” un kafejnīcas “Šķesteri” vadītāja Irīna Šķestere. Pie svētku galda ciemos aicinājām Straupes draudzes evaņģēlisti, mācītāja pienākumu izpildītāju Daigu Ummeri.

Daiga Ummere stāsta, ka arī savās mājās viņa svin Lieldienas un kopā ar bērniem, mazbērniem tiek krāsotas raibas olas un klāts svētku galds. Tāpat Daiga piemin gavēņa laiku, kuru cilvēki izdzīvo dažādi. Citi šajā laikā atsakās no gaļas ēšanas, citi no kāda kaitīga ieraduma vai vienkārši pievēršas sarunām ar Dievu, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem.

“Lieldienu galds jāklāj ar mīlestību, un tieši tā arī jāsagaida ciemiņi. Pat daudz nevajag prātot, ko īpašu likt galdā, bet vairāk domāt tieši par attieksmi, kā mēs cilvēkus uzņemam,” saka D. Ummere un bilst, ka Lieldienās visjaukākā kopā būšana ģimenei ir, krāsojot olas. Arī pirmo zaļumu meklēšana dabā, ko izmantot olu krāsošanā, ir jauks, kopīgs pasākums.

“Ikdienā ģimenei neiznāk bieži būt kopā, ja bērni ir lieli un ir prom savā dzīvē. Tad šādi svētki ir kopā sanākšana. Ja runājam par svētku galdu, arī es gatavoju Lieldienu pashu, un prieks, ka šodien arī “Šķesteru” saimniece dalīsies ar savu recepti,” saka evaņģēliste un atklāj, lai nu kas, bet viņai ģimenē Lieldienas ar zaķiem gan nesaistās. “Ja nu vienīgi tik daudz, ka galdā liekam pūpolu zariņus un pūkainie pūpoliņi patiesi atgādina zaķa ļipiņas,” smaidot saka D. Ummere.

Kafejnīcas “Šķesteri” vadītāja norāda, ka pavasaris nāk ar vieglumu, līdz ar to bieži cilvēki vēlas nomainīt ierasto ziemas ēdienkarti. Savukārt Lieldienās galdā jāceļ olas, tās var būt vistu, paipalu vai strausu.

“Lieldienās krāsojam olas, rīkojam olu kaujas un olas gatavojam arī dažādos ēdienos. Mēdz teikt, ka olās ir sliktais holesterīns. Es gan domāju citādi un uzskatu, ka olas jāēd un tajās nekā slikta nav. Šodien, klājot Lieldienu galdu, domāju arī par to, lai ēdienu varētu pagatavot ātri un lai tas nebūtu dārgi. Nav patīkami, ja svētki sagādā finansiālu traumu ģimenes budžetam vai ja saimniece, gatavojot maltīti, virtuvē pavada neskaitāmas stundas. Šodienas maltīti var pagatavot pusstundas laikā, un viss būs ļoti garšīgi,” saka “Šķesteru” saimniece.

Pagatavotos ēdienus baudīja arī mūsu šīs reizes viešņa Daiga Ummere, kura sacīja, ka viņai interesants šķiet kartupeļu medaljonu un siļķes pasniegšanas veids.

“Man garšo arī dažādi salāti. Ir kāda recepte, ar kuru varu dalīties un kuru arī var izmantot Lieldienu laikā. Bļodiņā sagriež vārītas olas, redīsus, svaigu gurķi un visu sajauc ar majonēzi un krējumu. Var pievienot zaļumus – pirmos, uz palodzes izdiedzētos, lociņus. Vienkārši, bet garšīgi pavasara salāti,” bilst Daiga.

Runājot par svētku galda klāšanu, I.Šķestere bilst, ka svētku galds vienmēr būs svinīgāks nekā ikdienā. Galda klājuma pamats vienmēr ir galdauts. Lieldienās var uz galda klāt krāsainu galdsegu. Tā var būt dzeltena, zaļa. Var izmantot arī divu krāsu galdautus neparastākam galda klājumam. Kā pamatu noklāj, piemēram, baltas krāsas galdautu, bet pa vidu, nedaudz saburzīti, šaurākā strēmelē izklāj citas krāsas galdautu. Izveidotajās krunkās var izkārtot olas un citus dekoratīvos elementus, kas piestāv šiem svētkiem. Galda vidū var izklāt arī šauro galdautu.

“Viens no Lieldienu simboliem ir olas, tāpēc ar to izmantošanu galda klājumā nevajag skopoties. Arī mums šodien uz galda ir krāsotas olas. Esmu izmantojusi mazās paipalu oliņas, kuras bez krāsošanas ir interesantas un noder arī jautrās olu kaujās,” saka I. Šķestere un norāda, ka Lieldienu galdam piestāv zaļumi – plaucēti koku zari vai pirmie pavasara ziedi. Ja nav paspēts laikus zarus izplaucēt, koku zaros var iekārt mazas oliņas, dekorus vai iespraust dekoratīvos knaģus ar Lieldienu motīviem.

Kartupeļu medaljoni ar olu un siļķu rolmopšiem

fotoMartaMartinsone_Skesteri (2)Nepieciešams:
Kartupeļi
Olas
Marinēta siļķe
Majonēze
Smalki sagriezts sīpols
Sāls, pipari
Zaļumi dekorēšanai

Novāra kartupeļus, sagriež medaljonos un nedaudz apbrūnina cepeškrāsnī. Atdzesētus kartupeļu medaljonus kārto traukā. Uz katra kartupeļa medaljona liek cieti novārītas olas šķēli. Tad virsū kārto siļķes rolmopša šķēlīti. Pārlej ar majonēzi, rotā ar sīpolu gredzeniem un zaļajiem lociņiem. Viegli pārkaisa ar sāli un pipariem.

Paipalu olu un rukolas salāti

fotoMartaMartinsone_Skesteri (1)Nepieciešams:
Lapu salāti
Rukola
Ķirštomāti
Gurķi
Kukurūza
Paipalu olas
Olīveļļa
Balzamiko mērce
Baziliks
Sāls
Citrona sula

Salātus, rukolu sagriež. Pievieno uz pusēm sagrieztus ķirštomātus, gabaliņos sagrieztu, svaigu gurķi, sakapātas paipalu olas, kukurūzu un garšvielas. Labākai garšai pievieno nedaudz olīveļļas un balzamiko mērci.

Pavasarī šajos salātos var likt arī kādu pieneņu lapu. Salātiem klāt var pasniegt svaigas bērzu vai kļavas sulas, kurām pievienota citrona vai apelsīna šķēlīte. Tikpat labi var pasniegt ar avota ūdeni, kurā iegremdētas dzērvenes. Salātiem klāt pasniedz maizi un sviestu.

Lieldienu pasha

fotoMartaMartinsone_Skesteri (4)Nepieciešams:
500 g 18% biezpiena
2 olas
100 g sviesta
200 g skāba krējuma
150 g cukura
100 g sasmalcinātu mandeļu
50 g rozīņu
100 g žāvētu aprikožu un plūmju
2 tējk.vanilīncukura

Biezpienā pa vienai iemaisa olas. Pievieno un iemaisa krējumu. Atsevišķā bļodā ieliek sviestu, cukuru un vanilīncukuru, to, uz lēnas uguns sildot, kausē. Izkausētajā masā iemaisa biezpienu, kurā iejauktas olas, un turpina uz lēnas uguns visu maisīt. Pamazām masa kļūst šķidra un karsta, to turpina maisīt, bet neuzvāra.

Masai pievieno sakapātas mandeles, sagrieztas žāvētās plūmes un aprikozes. Masu liek traukā, kas izklāts ar marli (tā var būt ieklāta divās kārtās). Kad trauks piepildīts, pārklāj to ar marli, liek virsū šķīvi un uz tā virsū slogu. Masu liek ledusskapī uz 12 stundām. Jāatceras, ka ledusskapī trauku liek ar augšpusi uz leju, lai biezpiena sūkalas notek uz šķīvja. Kad laiks pagājis, trauku izņem no ledusskapja, izceļ marli ar biezpiena masu no trauka, noņem marli. Pasha gatava. To dekorē ar augļiem, dzērvenēm vai ko citu.


Paldies par sarūpēto pārtikas grozu un viesmīlību kafejnīcai “Šķesteri” Straupes pagastā un personīgi saimniecei Irīnai Šķesterei.

Skesteri_LOGO

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi