Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Lieldienu galdā raibas olas un svētku pasha

Druva
12:08
23.03.2016
292
Fotomartamartinsone Skesteri 3 1

Lieldienas ienāk katrā mājā. Citam tās cieši saistās ar kristīgo pasauli, citi svin pavasari. Taču, lai kā arī nebūtu, katrā mājā tiek klāts svētku galds, ko šoreiz darījām arī mēs – laikraksts “Druva” un kafejnīcas “Šķesteri” vadītāja Irīna Šķestere. Pie svētku galda ciemos aicinājām Straupes draudzes evaņģēlisti, mācītāja pienākumu izpildītāju Daigu Ummeri.

Daiga Ummere stāsta, ka arī savās mājās viņa svin Lieldienas un kopā ar bērniem, mazbērniem tiek krāsotas raibas olas un klāts svētku galds. Tāpat Daiga piemin gavēņa laiku, kuru cilvēki izdzīvo dažādi. Citi šajā laikā atsakās no gaļas ēšanas, citi no kāda kaitīga ieraduma vai vienkārši pievēršas sarunām ar Dievu, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem.

“Lieldienu galds jāklāj ar mīlestību, un tieši tā arī jāsagaida ciemiņi. Pat daudz nevajag prātot, ko īpašu likt galdā, bet vairāk domāt tieši par attieksmi, kā mēs cilvēkus uzņemam,” saka D. Ummere un bilst, ka Lieldienās visjaukākā kopā būšana ģimenei ir, krāsojot olas. Arī pirmo zaļumu meklēšana dabā, ko izmantot olu krāsošanā, ir jauks, kopīgs pasākums.

“Ikdienā ģimenei neiznāk bieži būt kopā, ja bērni ir lieli un ir prom savā dzīvē. Tad šādi svētki ir kopā sanākšana. Ja runājam par svētku galdu, arī es gatavoju Lieldienu pashu, un prieks, ka šodien arī “Šķesteru” saimniece dalīsies ar savu recepti,” saka evaņģēliste un atklāj, lai nu kas, bet viņai ģimenē Lieldienas ar zaķiem gan nesaistās. “Ja nu vienīgi tik daudz, ka galdā liekam pūpolu zariņus un pūkainie pūpoliņi patiesi atgādina zaķa ļipiņas,” smaidot saka D. Ummere.

Kafejnīcas “Šķesteri” vadītāja norāda, ka pavasaris nāk ar vieglumu, līdz ar to bieži cilvēki vēlas nomainīt ierasto ziemas ēdienkarti. Savukārt Lieldienās galdā jāceļ olas, tās var būt vistu, paipalu vai strausu.

“Lieldienās krāsojam olas, rīkojam olu kaujas un olas gatavojam arī dažādos ēdienos. Mēdz teikt, ka olās ir sliktais holesterīns. Es gan domāju citādi un uzskatu, ka olas jāēd un tajās nekā slikta nav. Šodien, klājot Lieldienu galdu, domāju arī par to, lai ēdienu varētu pagatavot ātri un lai tas nebūtu dārgi. Nav patīkami, ja svētki sagādā finansiālu traumu ģimenes budžetam vai ja saimniece, gatavojot maltīti, virtuvē pavada neskaitāmas stundas. Šodienas maltīti var pagatavot pusstundas laikā, un viss būs ļoti garšīgi,” saka “Šķesteru” saimniece.

Pagatavotos ēdienus baudīja arī mūsu šīs reizes viešņa Daiga Ummere, kura sacīja, ka viņai interesants šķiet kartupeļu medaljonu un siļķes pasniegšanas veids.

“Man garšo arī dažādi salāti. Ir kāda recepte, ar kuru varu dalīties un kuru arī var izmantot Lieldienu laikā. Bļodiņā sagriež vārītas olas, redīsus, svaigu gurķi un visu sajauc ar majonēzi un krējumu. Var pievienot zaļumus – pirmos, uz palodzes izdiedzētos, lociņus. Vienkārši, bet garšīgi pavasara salāti,” bilst Daiga.

Runājot par svētku galda klāšanu, I.Šķestere bilst, ka svētku galds vienmēr būs svinīgāks nekā ikdienā. Galda klājuma pamats vienmēr ir galdauts. Lieldienās var uz galda klāt krāsainu galdsegu. Tā var būt dzeltena, zaļa. Var izmantot arī divu krāsu galdautus neparastākam galda klājumam. Kā pamatu noklāj, piemēram, baltas krāsas galdautu, bet pa vidu, nedaudz saburzīti, šaurākā strēmelē izklāj citas krāsas galdautu. Izveidotajās krunkās var izkārtot olas un citus dekoratīvos elementus, kas piestāv šiem svētkiem. Galda vidū var izklāt arī šauro galdautu.

“Viens no Lieldienu simboliem ir olas, tāpēc ar to izmantošanu galda klājumā nevajag skopoties. Arī mums šodien uz galda ir krāsotas olas. Esmu izmantojusi mazās paipalu oliņas, kuras bez krāsošanas ir interesantas un noder arī jautrās olu kaujās,” saka I. Šķestere un norāda, ka Lieldienu galdam piestāv zaļumi – plaucēti koku zari vai pirmie pavasara ziedi. Ja nav paspēts laikus zarus izplaucēt, koku zaros var iekārt mazas oliņas, dekorus vai iespraust dekoratīvos knaģus ar Lieldienu motīviem.

Kartupeļu medaljoni ar olu un siļķu rolmopšiem

fotoMartaMartinsone_Skesteri (2)Nepieciešams:
Kartupeļi
Olas
Marinēta siļķe
Majonēze
Smalki sagriezts sīpols
Sāls, pipari
Zaļumi dekorēšanai

Novāra kartupeļus, sagriež medaljonos un nedaudz apbrūnina cepeškrāsnī. Atdzesētus kartupeļu medaljonus kārto traukā. Uz katra kartupeļa medaljona liek cieti novārītas olas šķēli. Tad virsū kārto siļķes rolmopša šķēlīti. Pārlej ar majonēzi, rotā ar sīpolu gredzeniem un zaļajiem lociņiem. Viegli pārkaisa ar sāli un pipariem.

Paipalu olu un rukolas salāti

fotoMartaMartinsone_Skesteri (1)Nepieciešams:
Lapu salāti
Rukola
Ķirštomāti
Gurķi
Kukurūza
Paipalu olas
Olīveļļa
Balzamiko mērce
Baziliks
Sāls
Citrona sula

Salātus, rukolu sagriež. Pievieno uz pusēm sagrieztus ķirštomātus, gabaliņos sagrieztu, svaigu gurķi, sakapātas paipalu olas, kukurūzu un garšvielas. Labākai garšai pievieno nedaudz olīveļļas un balzamiko mērci.

Pavasarī šajos salātos var likt arī kādu pieneņu lapu. Salātiem klāt var pasniegt svaigas bērzu vai kļavas sulas, kurām pievienota citrona vai apelsīna šķēlīte. Tikpat labi var pasniegt ar avota ūdeni, kurā iegremdētas dzērvenes. Salātiem klāt pasniedz maizi un sviestu.

Lieldienu pasha

fotoMartaMartinsone_Skesteri (4)Nepieciešams:
500 g 18% biezpiena
2 olas
100 g sviesta
200 g skāba krējuma
150 g cukura
100 g sasmalcinātu mandeļu
50 g rozīņu
100 g žāvētu aprikožu un plūmju
2 tējk.vanilīncukura

Biezpienā pa vienai iemaisa olas. Pievieno un iemaisa krējumu. Atsevišķā bļodā ieliek sviestu, cukuru un vanilīncukuru, to, uz lēnas uguns sildot, kausē. Izkausētajā masā iemaisa biezpienu, kurā iejauktas olas, un turpina uz lēnas uguns visu maisīt. Pamazām masa kļūst šķidra un karsta, to turpina maisīt, bet neuzvāra.

Masai pievieno sakapātas mandeles, sagrieztas žāvētās plūmes un aprikozes. Masu liek traukā, kas izklāts ar marli (tā var būt ieklāta divās kārtās). Kad trauks piepildīts, pārklāj to ar marli, liek virsū šķīvi un uz tā virsū slogu. Masu liek ledusskapī uz 12 stundām. Jāatceras, ka ledusskapī trauku liek ar augšpusi uz leju, lai biezpiena sūkalas notek uz šķīvja. Kad laiks pagājis, trauku izņem no ledusskapja, izceļ marli ar biezpiena masu no trauka, noņem marli. Pasha gatava. To dekorē ar augļiem, dzērvenēm vai ko citu.


Paldies par sarūpēto pārtikas grozu un viesmīlību kafejnīcai “Šķesteri” Straupes pagastā un personīgi saimniecei Irīnai Šķesterei.

Skesteri_LOGO

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
116

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
54

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1013
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
506
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi