Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Ļaujas rokdarbiem

Druva
12:24
23.02.2011
65
Img 3196 1

“Ziemā vakaros brīvs laiks, tad var darīt to, kas patīk,” saka inesiete Sandra Jermacāne. Var teikt – viņas vaļasprieks ir aizvien iemācīties ko jaunu. “Man patīk rokdarbi. Pagasta sieviešu klubiņā apgūstam jaunas tehnikas. Internetā var daudz uzzināt. Šķiet, Latvijā sākusies rokdarbu atdzimšana. Internetā ir domubiedru kopas, daudzi dalās padomos, ieliek citu apskatei savus darbus. Gribu iemācīties čuņčiņtehnikā izgatavot šalles. Šī tehnika vēl nav populāra, tajā no dzijām, diegiem, mežģīnēm tiek veidots audums,” stāsta Sandra. Adīšana, šūšana, tapošana, dekupāža, papīra pušķu gatavošana, filcēšana, pērļošana, tamborēšana, trijstūra lakata aušana uz kartona – to visu Sandra dara brīvajā laikā. “Parasti cilvēki aizraujas ar kaut ko vienu, man gribas iemācīties to, ko vēl neprotu,” atzīst inesiete un piebilst, ka vēl viņai patīk fotografēt. Īpaši tik skaisto un neatkārtojamo Piebalgas dabu un savus kaķus, kuru bildes krājas albumā. “Labprāt braucu uz tautskolas nodarbībām Jaunpiebalgā. Tur mācījos foto kursos, zīmēt mandalas, pagasta sieviešu klubiņā aicinām cilvēkus, kuri ko prot, mācāmies. Dzīve jau viss noder,” saka Sandra.

Viņas teikto var labi redzēt dzīvoklī, arī frizētavā, kur Sandra strādā. Dekupāžas tehnikā pierasts redzēt atdzīvinātus puķu podus, izskaistinātas sveces, Sandra šo prasmi izmanto, lai veidotu krāsaināku interjeru, vidi, kurā dzīvo un strādā. “Var arī teikt, ka mans hobijs ir remonts. Gribas taču kaut ko pamainīt,” smaidot saka Sandra. Tā virtuves dzeltenajos griestos kādudien salidoja krāsaini tauriņi. Darba vietā frizētavā grīda ir raiba. Uzturoties šajās telpās, kļūst priecīgāks prāts, jo, šķiet, te kāds draiskojies, un par viņa darbošanos gribas pasmaidīt. “Tas, ko māki, vienmēr noder. Man mājās ir filcētas čības. Dēlam noadīju cepuri ar ausīm slēpošanai. Arī draugiem ļoti iepatikās, lūdza, lai noadu arī viņiem.

Jauniešiem šoziem modē garas melnbaltas šalles, lai pasargātos no aukstuma, dēls priecīgs, ka viņam tāda, kā nevienam. Meitenēm ir dažādas rotas, bet arī puikas kaut ko grib. No pērlītēm tamborēju rokas sprādzītes ar interneta smaidīgo sejiņu. Viņiem patīk,” domās dalās Sandra un piebilst, ka viņai vienmēr, kad jāiet ciemos, pie rokas ir kāda neatkārtojama dāvana. Vai gan kā dekors telpā skaisti neizskatās papīra pušķis, vai pērļu kaklarota nav mākslas darbs tāpat kā smalkā šalle? Ja ir vēlēšanās, pacietība, prasme un prieks to darīt, tad var radīt brīnumus. “Brīnumi ir visapkārt. Šī ziema ir pārsteidzoša. Tik skaista. Pēc ilgāka laika atkal slēpoju. Izbaudu ziemu,” bilst Sandra Jermacāne. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
108

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
96

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
56

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
115

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
94

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
123

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
15
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
15
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
32
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
27
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi