2023. gadā Latvijā ievērojami samazinājies kopējais cirsmu skaits, platība un likvīdais koksnes apjoms, turpretī pieaudzis Valsts meža dienesta izsniegto sanitāro atzinumu skaits, kas skaidrojams ar ierobežojumiem egļu astoņzobu mizgrauža izplatības jomā.
Aizvadītajā gadā VMD ir izsniedzis apliecinājumus saimnieciskās darbības veikšanai mežā 129 600 hektāru platībā, savukārt meža īpašnieku plānotais izcērtamās koksnes likvīdais apjoms norādīts 15,5 milj. m³ apmērā.
Salīdzinājumam- 2022. gadā kopējā cirsmu platība bija 185 188 hektāri, savukārt izcērtamās koksnes likvīdais apjoms tika norādīts 18, 946 milj. m³.
Kailcirtēm pēc caurmēra apliecinājumi 2023. gadā tika izsniegti 10 321 cirsmām ar kopējo platību 8473 hektāri un krāju 2,191 milj. m³.
Egļu mizgrauža postījumi palielinās
Savukārt ļoti krass pieaugums redzams sanitārajām cirtēm – vienlaidus cirte pēc VMD sanitārā atzinuma 2023. gadā tika izsniegta 7021 cirsmām – ar izcērtamo platību 8473 hektāri un izcērtamo krāju 1,970 milj. m³.
Attiecīgi 2022. gadā šādu cirsmu skaits bija tik 4264 un izcērtamā platība 3345 ha ar krāju 0,663 milj. m³.
Var droši prognozēt, ka šajā gadā sanitāro ciršu apjomi paliks nemainīgi vai pat pieaugs– egļu astoņzobu mizgrauzis nekur nav pazudis, turklāt tikai tagad daudziem mežu īpašniekiem ir raduses izpratne par to, cik tas bīstams. Laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 31. augustam vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās jau ir izsludināti aizsardzības pasākumi un saimnieciskās darbības ierobežojumi, kādi tie bija spēkā pagājušajā gadā.
Atgādinām, ka meža īpašniekiem joprojām ir rūpīgi jāseko savam mežam un ļoti operatīvi jārīkojas, pamanot kaitēkļa bojājumus!
Nozari negaida viegli laiki
Kopumā Latvijas meža nozarei 2024. gads nebūs viegls, to sagaida nopietni izaicinājumi saistībā ar pasaules ekonomikas stagnāciju un situāciju globālajos koksnes tirgos. Ņemot vērā recesiju, kuras aizmetņi redzami Vācijā un Austrijā, un inflācijas ietekmē sarukušo patēriņu pēc rūpnieciski ražotām precēm, pieprasījums pēc koksnes, zāģmateriāliem un industriālajiem produktiem 2023. gadā sarucis par vidēji aptuveni 15%, savukārt koksnes cenas atgriezušās pirmskara līmenī un, salīdzinot ar gada sākumu, kritušās par piektdaļu. Jau ilgāku laiku Skandināvijas celulozes rūpnīcas nestrādā pilnā jaudā, tas jūtams piekrautajos Latvijas ostu kokmateriālu laukumos un attiecīgi papīrmalkas iepirkuma cenās.
Lielas neskaidrība ir ne tikai par eksporta tirgiem, bet arī loģistikas izmaksām, kas it īpaši ietekmē finierkluču iepirkuma cenu, kura jau ir atgriezusies līmenī, kāda bija pirms 2022. gada februāra.
Teroristu uzbrukumi Sarkanās jūras akvatorijā ietekmē pārvadājumu tarifus, tas visvairāk sadārdzina preces ar lielāku masas daudzumu un mazāku pievienoto vērtību, kur transporta izmaksām ir liela nozīme preču gala cenā. Līdz ar to Latvijas finierkluči kļūst mazāk konkurētspējīgi galvenajā Āzijas noieta tirgū – Ķīnā.
Savukārt skuju koku zāģbaļķu cenas ietekmē būvniecības tirgus lejupslīde Eiropā, kuru ietekmēja Eiropas Savienības centieni apkarot augsto inflāciju un Euribor procentu likmju palielinājums, kā rezultātā būtiski samazinājies pieprasījums pēc jauniem mājokļiem un attiecīgi to būvniecības.
Visticamāk, ka cerības uz procentu likmju pazemināšanos un lētākiem kredītiem jāatliek līdz 7.martam, kad Eiropas Centrālās Bankas vadība Frankfurtē lems par procentu likmi.
Valsts mežos cirtīs vairāk
Lai pēc koksnes rekorda cenāu kāpuma 2022. gadā un sekojoša būtiska krituma 2023. gadā neveidotos piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība vietējiem ražotājiem, ar nozares lobiju pūlēm tika panākts kokapstrādes uzņēmumiem izdevīgais valdības lēmums nākamgad palielināt ciršanas apjomus valsts mežos. Tas būtiski ietekmēs arī privātos meža īpašniekus un mežizstrādātājus.
Pēc nekustamo īpašumu kompānija “Latio” aplēsēm, vidējā meža īpašumu cena 2023. gadā samazinājusies par 11%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tiek prognozēts, ka situācija tirgū uzlabosies ne ātrāk par rudeni, kad galvenajos eksporta tirgos Eiropā varētu atgriezties aktīvāka celtniecība un rūpniecība, veicinot pieprasījumu pēc Latvijas koksnes.
Reinholds Pelše,
SIA “Meža Eksperti” valdes priekšsēdētājs
Komentāri