Piektdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle

Latvietis vienmēr izvēlējies gaļu

Druva
14:33
09.07.2012
66
12 3

Krodziņa „Glendeloka” šefpavāre Anita Krasnā galdā cēla četru veidu gaļu – liellopa, vistas, jēra un cūkas, tika gatavoti un rādīti dažādi varianti, kā šo gaļu pagatavot. Ciemiņa lomā virtuvē rosījās kultūras biedrības „Harmonija” vadītāja Dzidra Olengoviča. “No cūkgaļas galdā šoreiz celsim vārītas un apceptas ausis, no jēra gaļas gatavosim kotletes, no vistas gaļas izmantosim spārniņus, bet no liellopa gaļas būs liela cepta šķēle,” sacīja šefpavāre un deva pirmos norādījumus. Cūkas ausis tiek liktas vārīties, pievienojot nedaudz piparu, sāli un ķiploka daiviņas. „Es nedaudz pievienošu koriandru un smaržīgo pipariņu,” bilda šefpavāre, sakot, ka gaļai būs jāvārās uz lēnas uguns vismaz pusstundu, lai tā būtu mīksta. Stāstot par dažādajiem gaļas veidiem, šefpavāre norāda, ka visātrāk pagatavojama ir vistas gaļa. „Tās apstrādei nepieciešama arī zemāka termiskā apstrāde. Visilgāk gatavojas liellopa un jēra gaļa. Gatavošanās ilgums atkarīgs no gaļas šķiedras, jo lielāka muskuļu masa, jo gaļas šķiedras ir blīvākas un ēdiens jāgatavo ilgāk. Pērkot liellopa gaļu, svarīgi ir izvēlēties īsto gabalu. Ne visi ir līdzvērtīgi – labākie liellopa un arī cūkgaļas gabali parasti tiek ņemti no kautķermeņa muguras un aizmugurējās daļas, šī gaļa parasti ir maigāka un mīkstāka Tā kā šie labākie gabali proporcionāli aizņem mazāku daudzumu no kautķermeņa kopējās masas, tie parasti ir pieprasītāki un dārgāki. Ja salīdzina šos luksusa gabalus ar citiem, prātā vērts paturēt dažas lietas. Pirmkārt, luksusa gabalus labāk var ātri pagatavot uz lielas uguns. Parastie gabali ir cietāki, tie var būt visai sīksti. Tāpēc gaļu, kas ir mazāk augstvērtīga, gatavo ilgi un uz lēnas uguns. Noregulējiet gāzes deglim mazu liesmu un atstājiet gaļu gatavoties. Ja vēlaties mīkstināt gaļu, pirms gatavošanas ir vērts šos gabalus paturēt marinādē, lai gaļa kļūst maigāka,” stāsta šefpavāre. Runājot par gaļas iegādi, A. Krasnā uzsver, ja vien iespējams, labāk gaļu iegādāties tirgū no zināma pārdevēja. Lai ēdiens iznāktu garšīgs un baudāms, gaļai jābūt svaigai un kvalitatīvai. „Būtiska ir gaļas smarža. Lai arī tas ir pašsaprotami, atgādināšu – ja gaļa nelāgi ož, to nevajag pirkt. Tāpat, izvēloties gaļu, to ieteicams aptaustīt. Labai un svaigai gaļai jābūt tvirtai – ne par mīkstu, ne par cietu. Daudzi cilvēki kļūdās, par galveno gaļas kvalitātes rādītāju izvēloties krāsu. Protams, krāsa ir svarīga, tomēr ne noteicošā. Pērkot liellopa gaļu, vajag izvēlēties gabalu, kas ir tumši sarkans vai ķiršu sarkans – šie toņi liecina, ka gabals ir iepakots un saldēts uzreiz pēc ķermeņa sadalīšanas. Nevajag pirkt liellopa gaļu, kurai ir brūna nokrāsa – tas liecina, ka gabals jau kādu laiku ir stāvējis. Kas attiecas uz vistas un cūkas gaļu, labāk izvēlēties rozā gabalus, bet jāizvairās no pelēcīgiem,” padomus dod krodziņa „Glendeloka” šefpavāre. Runājot par jēra gaļu, kas daudziem šķiet specifiska, A. Krasnā norāda, ka rezultāts atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izdodas jēra gaļu pagatavot.

„Domāju, ka attieksme pret jēra gaļu slēpjas sākotnējā pieredzē. Daudzi no bērnības atceras jēra gaļas zupu, kura garšoja pēc sveces vai vilnas. Nenoliedzami, jēra gaļai ir nedaudz specifiska garša, bet tas nav traucēklis to gardu pagatavot. Ne velti saka, ka restorānos šefpavāru pārbauda pēc prasmes pagatavot jēra gaļu. Svarīgi to pirms gatavošanas paturēt garšvielās. Mēs šodien gatavosim jēra gaļas kotletes. Svarīgi jau iepriekš gaļai pievienot ķiploku, garšvielas. Rozmarīns, kadiķu ogas, arī kumīns (romiešu ķimene) sader ar jēra gaļu. Lielveikalos nopērkams arī speciālais garšvielu maisījums Hmeli suneli, kas nāk no Gruzijas, Armēnijas, tas paredzēts tieši jēra gaļai. Taču, gatavojot kotlešu masu, jēra gaļai vajag pievienot tikai garšvielas un olas, citu neko,” skaidro A. Krasnā. “Izvēloties kotletēm cūkgaļu, to noteikti vajag jaukt kopā ar liellopu gaļu. Vēl jāpievieno svaigas olas, ķiplokus, nedaudz saldā krējuma, jāpieliek rīvētu zaļu kartupeli. Tad kotletes iznāk kā veco laiku sardeles, kad tajās iekodās, tecēja garda sula,” smejot saka pavāre. Ēdiena gatavošanā kopā ar pavāri darbojās „Druvas” viešņa, kura atzina, ka nav ēdusi cūkas ausi, arī jēra gaļas kotletes nav baudītas. Tāpat vistu spārniņu ēdieni Dz.Olengovičai bija kaut kas jauns un interesants. „Ēst es gatavoju, man patīk to darīt. Īpaši, kad sabrauc bērni, mazbērni un mazmazbērni. Turklāt esmu no saimniecēm, kuras neko no ēdiena neaizmet. Eksperimentēju un izdomāju dažādus jauninājumus. Pat no iepriekšējās dienas vistas zupas esmu iemācījusies pagatavot pankūkas, un manējie brīnās, kas man tās par gardām pankūkām. Daudz ko pusdienu galdam izdomāju no tā, kas man mājās. Un dzīve jau nereti piespiež būt virtuvē radošai,” smejot saka literāte. Kamēr runājamies, cūku ausis izvārījušās. Pēc tam tās vēl apcep uz pannas. Šefpavāre atzīst, ka cūku ausis lieliski sader ar dārzeņu sautējumu. „Vēl idejai- vārītas cūku ausis var piegriezt klāt miežu putraimu putrai. Tas ir ļoti gards ēdiens. Domāju, cūku ausis mūsu virtuvē ir nepamatoti aizmirstas, kaut ir nopērkamas. Reti gatavojam arī putraimu jeb asinsdesas, pildītu cūkas šņukuru, Taču tie ir gardi un latviski ēdieni,” teic šefpavāre, bet pastāsta ne tik latviska ēdiena – ātrās aknu pastētes – recepti. To pagatavo no vistas aknām: “Uz pannas sacep vistas akniņas, klāt piecep nedaudz speķa. Atsevišķā traukā saputo stingrās putās saldo krējumu, tam pievieno apceptās aknas, speķi un visu sablenderē. Sanāk garda aknu pastēte. Tiesa gan, tā paredzēta ātrai ēšanai, ne uzglabāšanai.” Garšojot pagatavoto gaļu, „Druvas” viešņa atzina, ka ir pārsteigta par garšīgajiem un dažādajiem ēdieniem. “Man ļoti garšoja jēra gaļas kotletes, turklāt, nezinot pat pateikt nevarētu, ka tās ir no jēra gaļas. Nekādas piegaršas. Arī pagatavotie vistas spārni iznāca brīnišķīgi. Līdz šim domāju, ka no vistas spārniņiem nekas prātīgs nesanāk, jo tur tikai āda un kauls, bet izrādās, ka tā nav. Interesanta arī cūkas auss un liellopa gaļa. Ir ko pamācīties,” saka Dz. Olengoviča. Liene Lote Grizāne Paldies krodziņam “Glendeloka” Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 2b, par sarūpēto pārtikas grozu. Tālr. 64161016. www.glendeloka.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
45

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
47

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
109

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
89

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
120

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Maina gadsimtus un atklāj noslēpumus

06:40
26.10.2025
93

Kuram gan nepatīk atklāt noslēpumus. Īpaši jau tos, kas gadsimtiem glabājas zem zemes. Arheologiem ir tā iespēja rakt, izzināt un stāstīt vēsturi.  Jau desmit gadus SIA “Arheoloģiskā izpēte” veic izrakumus daudzviet Latvijā. Arī Cēsīs. Oskars Ušpelis ir arheologs, uzņēmuma vadītājs. Saruna, protams, par pagātni, šodienu un nākotni. -Zinot vēsturi, ikviena vecā pilsēta atrodas uz kapiem. […]

Tautas balss

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
5
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
22
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Kā indeksēt lielākās, kā mazākās pensijas

08:18
03.11.2025
25
Cēsniece raksta:

“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]

Meitene un meitene … dušā

09:15
28.10.2025
73
1
Māmiņa raksta:

“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Pro­tams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]

Sludinājumi