Bijusī liepēniete Laila Brence ar ģimeni, kurā audzina trīs bērnus, dzīvo Karači, Pakistānā. Viņa ir muslima.
– Par islāmu maz zinām un daudz runājam. Kā islāms atnāca pie jums?
– Studēju Amerikā angļu valodu un literatūru. Biju kristiete. Apkārt bija daudz studentu, arī islāmticīgie. Muslimi izceļas starp amerikāņiem, nedzer, nepīpē. Mani ieinteresēja viņu dzīves uztvere. Stāstīju viņiem par kristietību, daudz diskutējām. Sapratu, ka islāms mani saista, tā vērtības arī man ir svarīgas.
– Ietekmēja arī Saifs, nākamais vīrs?
– Sapratām, ka mums dzīvē svarīgākās ir ģimenes vērtības. Apprecējāmies, kad vēl nebiju pieņēmusi ticību, jo neuzskatīju, ka laulības ir pietiekams iemesls, lai mainītu reliģisko pārliecību. Viss notika pamazām. Daudz lasīju par islāmu un sāku saprast, ka abas reliģijas nemaz nav tik atšķirīgas, kā sākotnēji bija licies. Daudz kas mainījās, vispirms jau pati, jo mainījās mana attieksme pret dzīvi. Nebija viegli par to stāstīt radiem, draugiem, kuri nesaprata. Tikai ar laiku pieņēma manu izvēli. Dzīvoju Pakistānā, starp vīra radiem jūtos laimīga. Ģimenē mani ļoti labi uzņēma. Saifs atšķirībā no trim brāļiem neapprecēja vecāku izraudzītu līgavu. Muslimām precoties nav jāmaina uzvārds. Citas to dara, citas ne. Aizvien esmu Laila Brence.
– Islāma tradīcijas mums šķiet pārāk skarbas, daudzās lūgšanas, tik daudz ko sieviete nedrīkst darīt.
– Islāmā nav kristietībā uzsvērtā, ka Ieva kārdināja Ādamu, Dievs viņus sodīja un izraidīja no paradīzes. Viņi saprata, ka pārkāpuši likumu un lūdza piedošanu. Viņi kļuva par pirmajiem cilvēkiem uz Zemes. Katram cilvēkam dzīves laikā jāizjūt kārdināšana un jāpierāda, ka viņš spēj stāties pretī. Kristietība runā par iedzimto grēku, islamā netiek uzskatīts, ka Ievas un Ādama nepaklausība aizliegumam tiek mantota nākamajās paaudzēs. Islāms uzskata, ka katrs cilvēks pats ir atbildīgs Dieva priekšā par savā dzīvē izdarīto.
Islāms ir dzīvesveids – visa sadzīve rit noteiktā ritmā. Dienā ir piecas lūgšanas. Nav tā, kā tiek uzskatīts, ka sievietes tiesības ir ierobežotas. Arī Korānā teikts – patiesi musulmaņiem un musulmanēm, ticīgajiem un ticīgajām, paklausīgajiem un paklausīgajām… Visur sieviete ir līdzvērtīga vīrietim. Viņai ir tās pašas iespējas, kas vīrietim. Sievietēm ir savi peldbaseini, kur iet peldēties. Jā, viņas neiet kopā ar vīriešiem. Nav tā, ka sievietei tiek uzspiests ar kādu precēties, viņa var pateikt – nē. Sievietēm ir tiesības pieprasīt šķiršanos, ja tas kļūst nepieciešams. Sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem arī attiecībā uz atalgojumu, ko viņas saņems aizsaulē. “Bet, ja kāds, ticīgs būdams, izdara kādus labus darbus, vai viņš ir vīrietis vai sieviete, – tad tie ieies paradīzē un viņiem nenodarīs netaisnību pat dateles kauliņa plēves lielumā.” Ar atsegtu galvu sievieti drīkst redzēt tikai citas sievietes, vīrs, tēvs, brālis, brāļa dēli, māsas dēli, tēvoči. Burkas ir praktiskas smilšu vētrās. Sievietes tās neuzskata par apgrūtinājumu, tās valkāt ir pašsaprotami. Kad ar bērniem, kuri jau bija paaugušies, atbraucu uz Latviju, viņi brīnījās, kāpēc sievietes staigā plikas. Sievietes ķermeņa apsegšana ir domāta, lai pasargātu sabiedrību no grēkiem. Tas ir mans kā sievietes pienākums Dieva priekšā. Ķermeņa apklāšana ir arī cieņas izrādīšana sievietei – apkārtējie uztver viņu kā personību, nevis citādi. Varu teikt, ka tik daudz cieņas, cik islāms dod sievietei, nezinu nevienā citā reliģijā. Vīrieša ķermenim arī no ceļgala līdz nabai jābūt apklātam.
-Vai sievietēm šķiet pašsaprotami, ka vīram ir vēl citas sievas?
– Mana vīra rados katram vīrietim ir tikai viena sieva. Sievietes uzskata, ja vīrietim ir vairāk sievu, katrai no viņām ir mazāk rūpju par vīru.
– Kas jūs kaitina ikdienā?
– Tas, ka nekas nenotiek laikā. Nekad neviens iepriekš nepiezvana un nepasaka, ka nāks ciemos, vienkārši ierodas. Gandrīz nekad nevar saplānotos darbus izdarīt. Ja rietumnieki dara neiespējamo, lai nokārtotu savu dzīvi, tad muslimi lielu daļu stresa liek Dieva rokās. Viņi apzinās, ka pašu spējas nav perfektas, jo perfekts ir tikai Dievs. Tīri sadzīviski tas izpaužas aptuveni tā: es, piemēram, apsolu, ka paveikšu kādu konkrētu darbu trīs dienu laikā, un šim solījumam pievienoju – ja Dievs to tā būs nolicis.
– Muhamedu nedrīkst attēlot mākslā?
-Musulmaņi tic, ka Dievs ir transcedentāls un dabā nav sastopams fiziskā formā. Korānā ir neskaitāmi Dieva raksturojumi – visaugstsirdīgākais, visžēlīgākais. Tāds viņš ir, bet nekur nav teikts, kāds viņš izskatās. Viss dzīvais ir atšķirīgs no Dieva. Lai pasargātu no elkdievības, islāma mākslā dzīvas būtnes netiek attēlotas. Mākslinieki glezno ainavas, dabu, ornamentus, tā paužot savas emocijas, domas.
– Jūs arī strādājat, esat tulkotāja.
-Strādāju žurnālā “Hiba”. Tas ir ģimenes žurnāls. Sievām nav finansiāli jāuztur ģimene. Tas ir vīra pienākums. Precētas sievietes var brīvi izvēlēties, vai viņas grib piedalīties mājsaimniecības izmaksu segšanā. Mana latviski tulkotā Naimas B. Robertas grāmata “No manu māsu lūpām” dod atbildes uz daudziem jautājumiem par sievietes dzīvi, vietu sabiedrībā islamā pasaulē.
Ļoti gribētos iztulkot pravieša Muhameda dzīvi, jo šādu tulkojumu nav.
-Kā pavadāt laiku Latvijā?
-Ciemojos pie mammas Liepā, tiekos ar draugiem.
-Ievērojat lūgšanu reizes?
-Cik iespējams.
Komentāri