Ar cēsnieces Lailas Grīnbergas uzvaru beidzies Latvijas čempionāts zemledus makšķerēšanā. Cēsu komanda “BB Cope”, kurā līdz ar čempioni startēja arī Kristīne Radziševska, Edgars Bresis, Mārtiņš Ozoliņš un Gatis Šterns, ierindojās ceturtajā vietā.
Pirms pēdējā posma, kas risinājās Baltezerā, L. Grīnberga bija otrā, par vienu punktu atpaliekot no Raimonda Knerta (“Rapala”). Pirmajā dienā abi savās zonās uzvarēja, tāpēc viss izšķīrās pēdējā posma pēdējā dienā. Var teikt, ka šis bija tāds kā čempionāta saldais ēdiens, jo pēdējā dienā abi titula pretendenti tika ielozēti vienā zonā un čempiona nosaukumu varēja izcīnīt aci pret aci.
“Piedevām mūsu zonā bija arī trīs Latvijas izlases dalībnieki, tāpēc sēnes lasīt nebija laika. Jāmačojas ne tikai savā starpā, bet nedrīkstējām zaudēt lielus punktus arī viņiem. Reizēm gadās, ka, savā starpā cīnoties, tiek palaists garām kaut kas svarīgs, kas nelabvēlīgi ietekmē rezultātu,” saka L. Grīnberga. Pēdējā dienā viņa konkurentu pilnajā zonā izcīnīja otro vietu, bet galvenais sāncensis – trešo. Tādējādi čempionāta beigās abiem bija vienāds punktu skaits, tāpēc izšķirošais bija kopējais loma svars. Šajā rādītājā pārāka bija L. Grīnberga, kura čempionātā kopumā izvilka 10, 994 kg zivju, kas arī bija vislabākais rezultāts visu 66 dalībnieku vērtējumā. Tāpēc arī viņai pelnīti tika čempiones tituls, kas deva vietu arī Latvijas izlasē nākamā gada pasaules čempionātā. Trešajā vietā bijusī cēsniece Rita Verza – Grabovska (“Salmo”). Laila Grīnberga ir daudzkārtēja čempione sieviešu konkurencē, bet šādā formātā, kad dāmas startē kopā ar vīriem (tas notiek kopš 2002.gada), viņai šis ir pirmais čempiones tituls. Bijusi piektā, ceturtā, bet uz goda pjedestāla kāpa pirmo reizi un uzreiz uz augstākā pakāpiena.
Vēl var atzīmēt, ka kopvērtējumā lomu virs 10 kilogramiem trijos posmos izvilka tikai trīs dāmas: L. Grīnberga, R. Verza – Grabovska, kuras lomā 10, 875 kg zivju, un K. Radziševska, kuras guvums 10, 018 kg. Neviens no vīriem desmitnieka klubiņā neiekļuva.
Atceroties izšķirošo cīņu pēdējā dienā, čempione teica, ka, viņasprāt, sāncensis bijis vairāk satraucies un nobijies: “Viņš savus āliņģus izvietoja samērā tuvu manējiem, cerot atvilināt manas zivis. Viņš centās vērot mani, es viņu, bet katru pretinieka zivi jau nevar uzskaitīt. Kaut kādas informācijas druskas jau varēja salasīt, nebiju ierakusies tikai savā āliņģī, turklāt pieredzējis makšķernieks ar muguras smadzenēm jūt, kas notiek apkārt.” Lai arī viss izšķīrās pēdējā dienā, īpaša stresa, tā, ka rokas sāk trīcēt neritmā un neko nevar padarīt, neesot bijis. Vien veselīgs pirmsstarta satraukums. “Bija pārliecība, ka viss būs labi, jo labi pastrādājām treniņos. Izvēlējāmies pareizo taktiku. Treniņos nevar iebarot āliņģus, kuros sacensību laikā makšķerēsim, bet var izpētīt konkrētās ūdenskrātuves kopējās tendences – dziļummaiņas, kuros līmeņos zivis intensīvāk uzturas, kur tās ir – baros vai vienmērīgi izkliedētas. Baltezerā veicām trīs treniņus, iegūto informāciju rūpīgi izanalizējām, nonākot pie kopīga slēdziena, kā strādāt sacensībās. Nolēmām uzsvaru likt uz brekšiem, nevis ķīšiem. Atklājām knifiņus, kā brekšus pierunāt, un tas arī deva rezultātu. Treniņos mūsu izmantotā barība deva rezultātu, zivis bija visos āliņģos, un tas deva pārliecību, ka sacensībās, sabarojot āliņģus, zivs agri vai vēlu pienāks un dabūsim to ārā.
Ja ķīsīši bija dažu gramu vērtībā, breksēnus vilkām ap 100 – 150 gramus smagus. Tas bija pareizs lēmums, labāk noķert vienu šādu breksīti, nevis vilkt kādus 20 ķīsīšus, lai dabūtu simts gramus,” stāsta L. Grīnberga.
Kopumā šajā čempionātā viņa startēja ļoti veiksmīgi. Tikai pirmajā posmā pirmajā dienā savā zonā Laila palika piektā, bet nākamajās piecās sacensību dienās izcīnīja trīs pirmās vietas un divas – otrās.
“Prieks, ka ieliktais milzīgais darbs deva rezultātu. Jau pirmajā sacensību kārtā radās pārliecība, ka varu nostartēt labi. Lai uzvarētu, jāieliek visa sirds un dvēsele. Dažus iepriekšējos gadus biju iegājusi tādā kā rutīnā, negāju uz ledus mirdzošām acīm, tāpēc arī rezultāta nebija. Šogad noskaņojos psiholoģiski, piestrādāju pie inventāra. Vislielākais paldies jāsaka Kristīnes vīram Stasim, kurš norādīja uz mūsu kļūdām, šī palīdzība ļāva uzlabot rezultātu.
Konkurence šogad bija liela, tāpēc visu izšķir meistarība. Vai vari to zivi dabūt, cik ātri vari izvilkt, vai vari tai piedāvāt kaut ko garšīgāku, izskatīgāku vai varbūt atrast piedāvāšanas veidu, lai rosinātu tās apetīti. Liela nozīme ir mormiškas spēlei. Šogad īpaši piestrādājām pie inventāra, lai mormiška ar motili tur lejā dejotu baletu, nevis kratītos. Tāpēc breksīši mums ķērās. Tikai no malas tā liekas, ka atliek iemest āķi ūdenī un zivs pienāks, patiesībā tā ir vesela māksla,” saka L. Grīnberga.
Komandu vērtējumā “BB Cope” tomēr nespēja iekļūt labāko trijniekā, paliekot tūlīt aiz goda pjedestāla. Lai arī loma lielums (36,838 kg) bija otrs labākais čempionātā, punktu pietrūka, lai aizsniegtos līdz godalgām. Pēdējā posmā cēsnieki izcīnīja otro vietu, tomēr galvenie sāncenši, komanda “Pansija”, ar kuriem bija cīņa par trešo vietu, nostartēja vēl labāk, un otro gadu pēc kārtas “BB Cope” palika tūlīt aiz goda pjedestāla. Kā mazs mierinājums, ka piektā vieta palika ļoti tālu. Individuālajā vērtējumā “BB Cope” makšķernieki ierindojās šādi: K. Radziševska – 8., G. Šterns – 16., M. Ozoliņš – 41, E. Bresis – 22. Komandu vērtējumā uzvarēja “Salmo”, kurā startē arī līgatnietis Pēteris Lideris, otrajā vietā “Rapala”, trešajā – “Pansija”. Jānis Gabrāns
Komentāri