Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Viktorija, Balva

Laika dokumentētājs

Druva
15:28
23.02.2012
36
Mg 6441

Cēsnieka Alvja Jansona vaļasprieks ir tik ietilpīgs, ka diennakts 24 stundas reizēm ir par maz. Alvis filmās un fotoattēlos dokumentē notikumus un atmiņu stāstus, vārdu sakot, apstādina laiku. Viņa videotēku veido ap 300 ierakstu diskos un nesaskaitīti daudzās videokasetēs. “Tās man glabājas piecās kastēs,” apjomu novērtē autors. Tincinot videotēkas īpašnieku, kādus vēsturiskus notikumus divu gadu desmitu laikā viņam izdevies iemūžināt savai privātkolekcijai, atklājas vesela vēstures aina. Tajā skaitā Cēsīs fiksētas 800 gades svinību norises trīs dienu garumā, Latvijas Tautas frontes 20. gadskārta, Barikāžu laika atceres 20.gadskārta, kā arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa inaugurācijas diena Nītaurē.Filmētais materiāls ir apstrādāts, veidojot

sižetiem režiju, montējot materiālu,vārdu sakot, radot autorfilmu.

Alvis Jansons lielu darbu ieguldījis represijas piedzīvojušo ļaužu atmiņu saglabāšanai. Dzīvesstāstu dokumentēšana notiek sadarbībā ar represēto biedrībām un rakstnieces Melānijas Vanagas muzeju, kurā jau sakrāti 40 cilvēku ierunāti stāsti.Turklāt dokumentēti ne tikai Latvijas ļaužu, bet arī latviešu, kuri visu mūžu, sākot no izsūtījuma brīža, pavadījuši Sibīrijā. Lai iegūtu šādus ierakstus, M.Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce kā intervētāja un Alvis Jansons kā filmētājs darbojušies tandēmā Sibīrijā. Vēsturei saglabāti vērtīgi ieraksti.

“Tā kā pats esmu dzimis represēto ģimenē aiz Polārā loka, tad ekspedīcijas laikā uz Sibīriju devos ceļojumā arī uz vietu, kur tagad viss pamests un neviens vairs nedzīvo. No manas dzimtās vietas līdz Ziemeļu Ledus okeāna dienvidu krastam ir tikai kādi 600 kilometri,” stāsta Alvis Jansons, kura uzņemto dokumentālo filmu ar īpašu interesi Latvijā

noskatījušies 16 cilvēki, laikabiedri izsūtījuma gados Tālajos Ziemeļos.

Divi gadu desmiti ar videokameru rokās Alvi Jansonu padarījuši par profesionāli, kurš dzīvi tver caur objektīva aci. Cilvēks ar milzīgu videokameru pār plecu – tādu viņu atceras tie, kuri filmēti 90. gadu sākumā. Tehnikas attīstība notikusi lielā tempā. Kameras tagad ir kļuvušas mazākas un vieglākas,bet tehniski jaudīgākas, ierakstu veikšanai kvalitatīvākas. Dokumentētājs Alvis ar aizrautību sekojis tehnikas progresam, jaunumus tehnikas izmantošanā apgūstot pašmācības ceļā. Pašreiz viņa rīcībā ir trīs dažādas ierakstu montēšanas programmas.

“Man patīk pie filmu montēšanas strādāt naktīs, kad valda miers, neviens nezvana un visas domas vērstas tikai uz sižetu. Kad aizraujos, varu darbā pavadīt no desmitiem vakarā līdz pieciem rītā,” ar vaļasprieku saistīto skrupulozo darbu pie datora raksturo dokumentālists. Pēdējā laika lielākais darbs ieguldīts, radot filmas par tautsaimnieka Edvīna Kides un mākslinieka Daiņa Rožkalna dzīvesstāstiem. Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas vadītājam Rožkalnam veltītajā filmā “Mans ceļš” atmiņu stāstījums papildināts ar 289 fotogrāfijām. “Ļoti interesants darbs bija Carnikavā dzīvojošai simtgadniecei veltītas filmas veidošana,” stāsta Alvis Jansons. Viņa uz filmētāju ar savu vitalitāti un gadsimtu garo dzīvi atstājusi lielu iespaidu. “Simtgadē viņa izskatījās un izturējās, nudien, kā Anglijas karaliene. Caur kameras aci tas vēl jo vairāk bija jūtams.” Alvis Jansons pašlaik neanalizē, cik būtisku lomu viņa veiktie ieraksti un veidotās filmas atstās nākotnē. Filmu veidošana ir vaļasprieks, kas piepilda domas un laiku,sniedz gandarījumu.Tomēr šķiet, ka videotēkai vērtība ar gadiem tikai pieaugs. Un ne tikai Jansonu ģimenes vidū. Alvis teic, ka vēl nav zināms, kad viņam atradīšoties tik daudz brīva laika, lai ierakstus lentēs pārrakstītu diskos, bet gan jau. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
359

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
74

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi