FOTO: Sarmīte Feldmane
“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka.
“Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, jaukus koncertus. Tika spriests par kopienu veidošanu un kopradi, nekas nesanāca. Prieks, ka Ineši atdzīvojas, skolas ēka piepildīsies. Centrs mazs, viss sakopts, citi atbrauc, priecājas. Žēl, ka vairs nav galdniecības, tur vīriešiem bija darbs. Cerams, kāds kaut ko turpinās,” stāsta Sandra.
Sandra ir dzimusi inesiete, un ne tikai pagastā viņu pazīst kā friziermeistari. Klienti brauc no kaimiņiem. Ne visi var izbrīvēt laiku darbdienās, bieži vien sestdienas ir noslogotas no rīta līdz vakaram. “Atbrauc ciemoties pie vecākiem, tad ir laiks atnākt pie friziera. Inesieši strādā ārpus pagasta, darba dienās netiek. Strādāju, kad klientiem ērti,” stāsta Sandra un uzsver, ka par apmeklētāju trūkumu nudien nevar sūdzēties.
Inesiete atzīst, ka ikvienam cilvēkam ir tik iespēju, cik viņš ņem pretī. Sandra smej, ka viņai ir tik daudz vaļasprieku, ka visiem nepietiek laika. Vairākus gadus viņa filcē, tāpēc “dāvanas ir vienmēr”! Kopā ar domubiedriem viņa aizrāvusies ar slēpņošanu. “Bija iespēja pamācīties, un iepatikās. Pērku abonementu, tad katrā vietā var vairāk redzēt. Ziemā, piemēram, pabijām visās septiņās Ineša salās un atradām slēpņus. Vecpiebalgā tie ir daudzviet,” pastāsta Sandra un piebilst, ka garām netiks laista arī interaktīvā spēlē “Krāsām pa pēdām” Vecpiebalgā. Biļetes sagādātas koncertiem Inešos, Cēsīs, teātra izrādēm Valmierā, bet vasarā ir iecere aizbraukt uz Zaubi, apmeklēt Vilhelma Purvīša muzeju.
“Dēli izauguši, abi Rīgā, kad var, atbrauc. Vīram darbs visā Latvijā. Kad vecākais dēls mācījās Inešu pamatskolā, klasē bija 22 skolēni. Viss mainās,” saka Sandra Jermacāne.
Komentāri