Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Lai darbi izstarotu gaismu un prieku

Anna Kola
06:09
24.05.2024
482
Dina Baltiýna

Dina Baltiņa. FOTO: no albuma

Par ceļu mākslā, radoša cilvēka ikdienu un brīvo laiku saruna pie nesteidzīgas kafijas tases ar mākslinieci DINU BALTIŅU.

-Kā dzīves ceļš aizvedis līdz mākslai? Vai tā dzīvē vienmēr bijusi klātesoša?

-Pēc profesionālās vidusskolas beigšanas uz laiku jutos ielikta rāmjos, noteikumos, nejutos brīva radīt. Visu laiku mēģināju kaut ko atdarināt un nevarēju atrast pati savu rokrakstu. Viss mainījās, kad pārcēlos dzīvot uz Šveici. Istabas logs bija uz Alpu kalniem. Jau nākamajā nedēļā tiku pie vajadzīgajiem materiāliem un tā nu pēc dažu gadu pārtraukuma atsāku atkal gleznot. Spilgtākās atmiņas un skatus esmu uzgleznojusi sev un iemūžinājusi ar akrila krāsām uz audekla. Tagad esmu pārgājusi uz akvareļu tehniku, bet, kas zina, – varbūt vēl atgriezīšos pie akrila.

-Šveicei bija liela ietekme.

-Jā. Jau kā pusaudze ļoti vēlējos ilgāku laiku padzīvot kādā citā valstī. Tad pienāca brīdis, kad jau nopietnāk apsvēru šo ideju. Uzzināju par iespēju jauniešiem dzīvot ģimenē, palīdzēt audzināt bērnus un mājas darbos. Sāku internetā meklēt ģimenes Šveicē. Tā nu sanāca, ka aizbraucu un ar nelielu pārtraukumu nodzīvoju pusotru gadu nīderlandiešu ģimenē Cīrihē. Darba dienās palīdzēju ģimenei mājas uzkopšanā, trīs reizes dienā klāju ēdamgaldu un katru dienu gatavoju vakariņas. Savukārt brīvdienās devos ārpus mājas un pilsētas baudīt skaisto Šveices dabu. Nebija īpaša iemesla, kāpēc es izvēlējos Šveici, vienkārši tā bija sirdī. Bet… pienāca brīdis, kad jutu spēcīgu pamudinājumu atgriezties mājās, kaut gan sāku apsvērt domu pat palikt uz vēl ilgāku laiku un meklēt pamatdarbu. Mēnesi pēc tam, kad saņēmu piecu gadu uzturēšanās atļauju, es tomēr atbraucu uz Latviju. Varu droši teikt, ka tas bija ļoti labs lēmums. Man sākās pilnīgi jauna dzīve, un tas nebūtu noticis, ja es būtu palikusi tur. Šveice mani sāka vilināt gluži finansiāli, bet esmu ļoti priecīga, ka neizvēlējos to kā savu pašmērķi. Nauda ir tikai norēķinu veids, bet īstā vērtība ir darīt to, kam esi radīts.

-Kur pagājusi bērnība?

-Nāku no Gulbenes novada. Mana bērnība pagāja ļoti skaistā un ainaviskā vietā Lejasciemā, kuru ieskauj un kur satiekas divas upes – Gauja un Tirza. Paralēli sākumskolai un pamatskolai gāju mākslas skolā. Pēc 9.klases devos mācīties uz Valmieras Mākslas vidusskolu. Izvēlējos vidusskolas mācības apvienot ar interjera dizainera specialitāti. Tas bija ļoti radošs laiks, daudz mācījos un praktiski darbojos. Šo pašu mācību programmu pabeidzu Rīgā, kur vēlāk arī iekārtojās mana dzīve.

-Kas iedvesmo? Kas ir tas, ko vēlaties ar saviem darbiem paust?

-Interjers ar dabīgiem materi­āliem, lauku ainava aiz loga, ziedi vāzē un pie sienas glezna ar zivīm. Man vienmēr gribētos, lai manas gleznas sader ar vidi, kur tās atrodas, un atgādina par īsto un patieso.

-Vai Rīgā varat atrast iedvesmu radošajai darbībai, jo minat, ka iedvesmo dabiskais, lauku ainava aiz loga…

-Tikko noslēdzās posms, kad dzīvoju ļoti tuvu Rīgai, meža vidū. Tas bija ļoti skaisti un iedvesmojoši. Šobrīd esmu dzīvesvietas meklējumos. Esmu gatava uz laiku padzīvot arī pilsētā, bet vispār ļoti vēlos dzīvot ārpus tās. Mani tiešām iedvesmo ainavas, miers un klusums. Ceru, ka kādu dienu tā būs realitāte manā dzīvē.

-Saprotu, ka vadāt arī akvareļu gleznošanas mācības.

-Šobrīd Latvijā ir meistarklašu “bums”. Vadu akvareļu tehnikas meistarklases dažādās pilsētās. Visbiežāk uz meistarklasēm nāk sievietes. Viņas grib gan atpūsties, gan jēgpilni pavadīt laiku un kaut ko iemācīties. Nodarbība ilgst divas trīs stundas. Jūnijā būs pirmā reize, kad vadīšu vairāku nodarbību kursus. Vēlos cilvēkiem iedot vairāk zināšanu un praktiskas pieredzes, jo vienā nodarbībā var paspēt tikai ieskatīties akvareļu krāsu pasaulē, bet vairāku nodarbību kurss ļaus uzsākt gleznot arī patstāvīgi. 

-Māksla kā izpausmes veids – savām emocijām un pieredzei. Vai piekritīsiet apgalvojumam?

-Diemžēl, bet tā tas notiek, jo mākslinieki visbiežāk ir emocionāli cilvēki un kaut kā viņiem ir jāatbrīvojas no saviem pārdzīvojumiem. Es nespēju paņemt otu rokās un radīt darbus, ja izjūtu kādus pārdzīvojumus. Manā dzīvē ir Jēzus Kristus, kuram atdodu visas savas sāpes, tāpēc man, par laimi, nav jācīnās ar negatīvām emocijām. Godīgi sakot, es negribētu, lai manas sliktās emocijas tiek “pakarinātas” citu cilvēku mājās pie sienas. Manuprāt, šo­brīd pasaulē ir ļoti daudz tumsas, es gribu, lai mani darbi izstaro gaismu, vienkāršību un patiesumu.

-Runājot par mākslu un radošiem cilvēkiem, kas jums ir favorītu lokā?

-Man patīk Šveices mākslinieka Ferdinanda Hodlera ainavas. Mani uzrunā, cik izteiksmīgas krāsas kombinācijas viņš ir izmantojis savos darbos. Ceļojot vienmēr priecājos muzejos redzēt arī Marka Rotko darbus. Ap­meklējot jebkuru izstādi, visvairāk uzmanības pievēršu krāsu saspēlei un kombinācijām. Par mūziku – pati rakstu dziesmas un dziedu, tā ir mana aizraušanās no pusaudžu gadiem. Man ļoti patīk pavadīt laiku pie klavierēm, bet, ja izvēlos klausīties mūziku, tad visbiežāk klausos dziesmas ar vārdiem, kas man ir nepieciešami konkrētā brīdī un iedrošina. Pusaudžu vecumā klausījos dziedātāju Pink, dziesmās smēlos drosmi, tagad visbiežāk klausos kristīgu mūziku, kas atgādina par Dieva mīlestību.

-Reliğija un māksla. Vai nav tā, ka viens otru drusku ierobežo?

-Reliģija tiešām var ierobežot, bet manā dzīvē Dievs ir dzīvs, un ticība tikai bagātina manus radošos procesus. 

-Vai varbūt tāda universāla māksla – kas patīk visiem? Kā jums šķiet?

-Domāju, ka dabīgais vienmēr būs modē. Ainavas, marīnas, ziedi – viss, ko redzam un vērojam dabā. Ar to nevar “aizšaut” greizi. 

-Kā pavadāt brīvo laiku?

-Laikam jau beidzot esmu sasniegusi to skaisto punktu dzīvē, kad varu teikt, ka mans darbs ir vienlaikus mana aizraušanās. Vienmēr esmu gribējusi, lai tā ir, un beidzot esmu to ieguvusi. Protams, jau pieminētā dziesmu rakstīšana un dziedāšana ir viens no maniem hobijiem, kā arī ceļošana. 

-Kā top dziesmas? Vai kaut kur tās var arī dzirdēt?

-Dziesmas top, kad ir miers un piepildījums. Kad tas ir sasniegts, tad gribas to dot cilvēkiem tālāk. Kamēr dziesma tā pa īstam ir gatava un esmu gatava to nodziedāt saviem draugiem, dažkārt paiet pat vairāki mēneši. Mūzika atnāk ātri, bet reizēm vārdi noformējas ilgākā laikā. Drīzumā varēs manas dziesmas paklausīties vietnē “YouTube”. Tas vēl ir procesā, bet nav vairs ilgi jāgaida, līdz viss būs kārtībā. Vienmēr esmu gribējusi dziesmas ierakstīt, drīz sākšu ar dzīvajiem ierakstiem, un tas būs pieejams ikvienam.

-Daudziem cilvēkiem vasara ir gada mīļākais laiks. Vai arī jums?

-Esmu tipiska ziemeļniece, man patīk ziema, sniegs, vēsums. Vasarā ātri nogurstu no karstuma, bet, protams, ir patīkami, ja ir silts. Pirms Ziemassvētkiem man ir dzimšanas diena, iespējams, arī tas padara ziemu man tik īpašu.

-Kāds novēlējums, iedvesmas vārdi lasītājiem?

-Šī dzīve nav tikai par darbu, nemitīgu skriešanu un pienākumiem, es tiešām novēlu katram apstāties un saskatīt īstās dzīves vērtības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
114

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
54

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1013
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
506
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi