Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Lai darbi izstarotu gaismu un prieku

Anna Kola
06:09
24.05.2024
163
Dina Baltiýna

Dina Baltiņa. FOTO: no albuma

Par ceļu mākslā, radoša cilvēka ikdienu un brīvo laiku saruna pie nesteidzīgas kafijas tases ar mākslinieci DINU BALTIŅU.

-Kā dzīves ceļš aizvedis līdz mākslai? Vai tā dzīvē vienmēr bijusi klātesoša?

-Pēc profesionālās vidusskolas beigšanas uz laiku jutos ielikta rāmjos, noteikumos, nejutos brīva radīt. Visu laiku mēģināju kaut ko atdarināt un nevarēju atrast pati savu rokrakstu. Viss mainījās, kad pārcēlos dzīvot uz Šveici. Istabas logs bija uz Alpu kalniem. Jau nākamajā nedēļā tiku pie vajadzīgajiem materiāliem un tā nu pēc dažu gadu pārtraukuma atsāku atkal gleznot. Spilgtākās atmiņas un skatus esmu uzgleznojusi sev un iemūžinājusi ar akrila krāsām uz audekla. Tagad esmu pārgājusi uz akvareļu tehniku, bet, kas zina, – varbūt vēl atgriezīšos pie akrila.

-Šveicei bija liela ietekme.

-Jā. Jau kā pusaudze ļoti vēlējos ilgāku laiku padzīvot kādā citā valstī. Tad pienāca brīdis, kad jau nopietnāk apsvēru šo ideju. Uzzināju par iespēju jauniešiem dzīvot ģimenē, palīdzēt audzināt bērnus un mājas darbos. Sāku internetā meklēt ģimenes Šveicē. Tā nu sanāca, ka aizbraucu un ar nelielu pārtraukumu nodzīvoju pusotru gadu nīderlandiešu ģimenē Cīrihē. Darba dienās palīdzēju ģimenei mājas uzkopšanā, trīs reizes dienā klāju ēdamgaldu un katru dienu gatavoju vakariņas. Savukārt brīvdienās devos ārpus mājas un pilsētas baudīt skaisto Šveices dabu. Nebija īpaša iemesla, kāpēc es izvēlējos Šveici, vienkārši tā bija sirdī. Bet… pienāca brīdis, kad jutu spēcīgu pamudinājumu atgriezties mājās, kaut gan sāku apsvērt domu pat palikt uz vēl ilgāku laiku un meklēt pamatdarbu. Mēnesi pēc tam, kad saņēmu piecu gadu uzturēšanās atļauju, es tomēr atbraucu uz Latviju. Varu droši teikt, ka tas bija ļoti labs lēmums. Man sākās pilnīgi jauna dzīve, un tas nebūtu noticis, ja es būtu palikusi tur. Šveice mani sāka vilināt gluži finansiāli, bet esmu ļoti priecīga, ka neizvēlējos to kā savu pašmērķi. Nauda ir tikai norēķinu veids, bet īstā vērtība ir darīt to, kam esi radīts.

-Kur pagājusi bērnība?

-Nāku no Gulbenes novada. Mana bērnība pagāja ļoti skaistā un ainaviskā vietā Lejasciemā, kuru ieskauj un kur satiekas divas upes – Gauja un Tirza. Paralēli sākumskolai un pamatskolai gāju mākslas skolā. Pēc 9.klases devos mācīties uz Valmieras Mākslas vidusskolu. Izvēlējos vidusskolas mācības apvienot ar interjera dizainera specialitāti. Tas bija ļoti radošs laiks, daudz mācījos un praktiski darbojos. Šo pašu mācību programmu pabeidzu Rīgā, kur vēlāk arī iekārtojās mana dzīve.

-Kas iedvesmo? Kas ir tas, ko vēlaties ar saviem darbiem paust?

-Interjers ar dabīgiem materi­āliem, lauku ainava aiz loga, ziedi vāzē un pie sienas glezna ar zivīm. Man vienmēr gribētos, lai manas gleznas sader ar vidi, kur tās atrodas, un atgādina par īsto un patieso.

-Vai Rīgā varat atrast iedvesmu radošajai darbībai, jo minat, ka iedvesmo dabiskais, lauku ainava aiz loga…

-Tikko noslēdzās posms, kad dzīvoju ļoti tuvu Rīgai, meža vidū. Tas bija ļoti skaisti un iedvesmojoši. Šobrīd esmu dzīvesvietas meklējumos. Esmu gatava uz laiku padzīvot arī pilsētā, bet vispār ļoti vēlos dzīvot ārpus tās. Mani tiešām iedvesmo ainavas, miers un klusums. Ceru, ka kādu dienu tā būs realitāte manā dzīvē.

-Saprotu, ka vadāt arī akvareļu gleznošanas mācības.

-Šobrīd Latvijā ir meistarklašu “bums”. Vadu akvareļu tehnikas meistarklases dažādās pilsētās. Visbiežāk uz meistarklasēm nāk sievietes. Viņas grib gan atpūsties, gan jēgpilni pavadīt laiku un kaut ko iemācīties. Nodarbība ilgst divas trīs stundas. Jūnijā būs pirmā reize, kad vadīšu vairāku nodarbību kursus. Vēlos cilvēkiem iedot vairāk zināšanu un praktiskas pieredzes, jo vienā nodarbībā var paspēt tikai ieskatīties akvareļu krāsu pasaulē, bet vairāku nodarbību kurss ļaus uzsākt gleznot arī patstāvīgi. 

-Māksla kā izpausmes veids – savām emocijām un pieredzei. Vai piekritīsiet apgalvojumam?

-Diemžēl, bet tā tas notiek, jo mākslinieki visbiežāk ir emocionāli cilvēki un kaut kā viņiem ir jāatbrīvojas no saviem pārdzīvojumiem. Es nespēju paņemt otu rokās un radīt darbus, ja izjūtu kādus pārdzīvojumus. Manā dzīvē ir Jēzus Kristus, kuram atdodu visas savas sāpes, tāpēc man, par laimi, nav jācīnās ar negatīvām emocijām. Godīgi sakot, es negribētu, lai manas sliktās emocijas tiek “pakarinātas” citu cilvēku mājās pie sienas. Manuprāt, šo­brīd pasaulē ir ļoti daudz tumsas, es gribu, lai mani darbi izstaro gaismu, vienkāršību un patiesumu.

-Runājot par mākslu un radošiem cilvēkiem, kas jums ir favorītu lokā?

-Man patīk Šveices mākslinieka Ferdinanda Hodlera ainavas. Mani uzrunā, cik izteiksmīgas krāsas kombinācijas viņš ir izmantojis savos darbos. Ceļojot vienmēr priecājos muzejos redzēt arī Marka Rotko darbus. Ap­meklējot jebkuru izstādi, visvairāk uzmanības pievēršu krāsu saspēlei un kombinācijām. Par mūziku – pati rakstu dziesmas un dziedu, tā ir mana aizraušanās no pusaudžu gadiem. Man ļoti patīk pavadīt laiku pie klavierēm, bet, ja izvēlos klausīties mūziku, tad visbiežāk klausos dziesmas ar vārdiem, kas man ir nepieciešami konkrētā brīdī un iedrošina. Pusaudžu vecumā klausījos dziedātāju Pink, dziesmās smēlos drosmi, tagad visbiežāk klausos kristīgu mūziku, kas atgādina par Dieva mīlestību.

-Reliğija un māksla. Vai nav tā, ka viens otru drusku ierobežo?

-Reliģija tiešām var ierobežot, bet manā dzīvē Dievs ir dzīvs, un ticība tikai bagātina manus radošos procesus. 

-Vai varbūt tāda universāla māksla – kas patīk visiem? Kā jums šķiet?

-Domāju, ka dabīgais vienmēr būs modē. Ainavas, marīnas, ziedi – viss, ko redzam un vērojam dabā. Ar to nevar “aizšaut” greizi. 

-Kā pavadāt brīvo laiku?

-Laikam jau beidzot esmu sasniegusi to skaisto punktu dzīvē, kad varu teikt, ka mans darbs ir vienlaikus mana aizraušanās. Vienmēr esmu gribējusi, lai tā ir, un beidzot esmu to ieguvusi. Protams, jau pieminētā dziesmu rakstīšana un dziedāšana ir viens no maniem hobijiem, kā arī ceļošana. 

-Kā top dziesmas? Vai kaut kur tās var arī dzirdēt?

-Dziesmas top, kad ir miers un piepildījums. Kad tas ir sasniegts, tad gribas to dot cilvēkiem tālāk. Kamēr dziesma tā pa īstam ir gatava un esmu gatava to nodziedāt saviem draugiem, dažkārt paiet pat vairāki mēneši. Mūzika atnāk ātri, bet reizēm vārdi noformējas ilgākā laikā. Drīzumā varēs manas dziesmas paklausīties vietnē “YouTube”. Tas vēl ir procesā, bet nav vairs ilgi jāgaida, līdz viss būs kārtībā. Vienmēr esmu gribējusi dziesmas ierakstīt, drīz sākšu ar dzīvajiem ierakstiem, un tas būs pieejams ikvienam.

-Daudziem cilvēkiem vasara ir gada mīļākais laiks. Vai arī jums?

-Esmu tipiska ziemeļniece, man patīk ziema, sniegs, vēsums. Vasarā ātri nogurstu no karstuma, bet, protams, ir patīkami, ja ir silts. Pirms Ziemassvētkiem man ir dzimšanas diena, iespējams, arī tas padara ziemu man tik īpašu.

-Kāds novēlējums, iedvesmas vārdi lasītājiem?

-Šī dzīve nav tikai par darbu, nemitīgu skriešanu un pienākumiem, es tiešām novēlu katram apstāties un saskatīt īstās dzīves vērtības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
102

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
17

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
18

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
96
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
10
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
4
1
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
19
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
20
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi