Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Lai ādere iet savu ceļu

Druva
14:56
12.08.2011
889
Rikstnieks1

„Latvijā āderu tīkls ir diezgan biezs, veidojot režģi – apmēram pieci reiz pieci metri. Izņemot Cēsu vecpilsētu, kur režģa „logs” ir 17 līdz 20 metri. Senči zināja, kur būvēt pilsētu,” saka rīkstnieks Mārtiņš Ozols. -Kā sapratāt, ka sajūtat āderes? -Remonta un celtniecības pārvaldē, strādājot par santehniķi, 1975. gadā ierīkojām kādu siltumtrasi. Lai sāktu rakt, gaidījām, kad atbrauks elektriķi ar mēraparātiem, lai noteiktu kabeļu vietas,līdz kāds kolēģis, atcerēdamies vectēva pieredzi – nogriezt koka spīlīti un meklēt ar to, ierosināja pamēģināt. Man tā darbojās!

Pirmās teorētiskās zināšanas atradu vācu valodā vēl vecajā drukā Leipcigā iespiestās rīkstnieku grāmatiņās. Sapazinos ar Laimoni Sedolu, kurš Cēsīs pieprata šo māku un neliedza padomu. Gluži neviļus sāku praktizēt, jo cilvēki paši cits caur citu uzzināja un lūdza palīdzību. 80. gadu sākumā Valmierā apmeklēju rīkstnieku kursus, ko vadīja Latvijā pazīstamas personības J. Dolacis un T. Kalniņš. Viņi kopā ar J. Valdmani izdevuši arī grāmatiņu „Rīkstniecība tuvplānā”. Iemaņu attīstīšanai daudz palīdzējusi intensīva austrumu mācības cigun praktizēšana jau vairāk nekā desmit gadus. – Meklējat āderes ar rīksti vai svārstu? – Pieredze un treniņš man ļauj tās sajust, neizmantojot palīglīdzekļus. Parasti gan cilvēkiem patīk redzēt, ka rīkstnieks meklē ar rīksti, stiepli vai L veida indikatoru, jo tā viņi labāk redz procesu – te rīkste pagriežas, tātad te ir āderes mala.

– Cilvēku interese par āderu noteikšanu ir mainījusies? – Tā ir vienmērīga. Ir cilvēki, kas šīs lietas saprot, un tādi, kam tās neinteresē. Galvenokārt mani aicina noteikt aku vietas. Nākamais pieprasītais pakalpojums ir āderu noteikšana guļvietām, kā arī jaunbūvju iegrozīšana āderu tīklā. Ja cilvēkam ir zemes gabals, būvējamās ēkas plāns, un zināms, kur atradīsies guļamistabas, kur darba telpas, ir iespējams optimāli ievietot māju, lai būtu laba dzīvošana un veselīgs naktsmiers. – Teorijā izšķir uguns un ūdens āderes. – Tās atšķiras ar enerģētisko vērtību. Uguns āderes ir ar plus zīmi, ūdens ar mīnus zīmi. No ūdens āderēm sajūtu aukstumu, no uguns – siltumu. Vairumam ļaužu ūdens āderes ir nelabvēlīgas, taču esmu mēģinājis testēt cilvēkus, kam negatīvs rēzus faktors. Viņi atšķiras, jo enerģija ir ar mīnus zīmi. Kas vairumam labs, tas viņiem slikts.

Ja mājvietā ir uguns ādere, uz tās var novietot rakstāmgaldu, jo būs labi koncentrēties darbam. Taču uz ūdens āderes gultu likt noteikti nevar, jo tiks atņemta enerģija, radīsies nogurums un slimības. Jaunībā, kad gadījās vairāk ballēties, konstatēju faktu, kad pēc lustīgām saviesībām, guļot uz ūdens āderes, no rīta modos gluži mundrs. Visa draņķība bija novilkta nost. – Ko darīt, ja telpas mazas un gulta nav novietojama citādi? – Ja kāds saka, ka var neitralizēt āderi, neticiet viņam. Taču par kādu metru uz vienu vai otru pusi to pabīdīt var. Skolā, mācoties fiziku, katrs redzējis eksperimentu ar magnētu un skaidiņām. Uz lapas uzber skaidiņas, pretējā lapas pusē pieliek magnētu – skaidiņas izkliedējas. No metāla stieples var pagatavot tā dēvētās antenas, kas veic līdzīgu funkciju kā magnēts ar skaidiņām. Ādere nekur nepazūd, bet tā izlokās citādāk. Kā ūdens strautā applūst apkārt akmenim, tā ādere aptek antenas radītajai enerģijai. Ja nav iespējams pārbīdīt gultu citā vietā, es vislabāk iesaku lietot stieples antenas. Internetā var sameklēt, kā tās veidot. – Kā āderu atvairītāji tiek ieteikti arī senie istabaugi. – Esmu dažādi mēģinājis grozīt līdakastes un mājas svētības podus pret āderi – nav izdevies sajust, ka starojums tiktu atvirzīts. -Zem gultas varot likt arī veco laiku spoguli. -Ja klājumā izmantota sudraba amalgama, spogulis var mazliet piesegt starojumu. Šajā pašā nolūkā zem gultas var klāt arī foliju vai parasto polietilēna plēvi. Uzzināju, ka Īrijā, rokot māju pamatus, būvbedrē vairākās kārtās ieklāj plēvi ar mērķi – nosegt āderu iedarbību. Intereses pēc testēju – darbojas diezgan efektīgi.

-Vai āderes var noteikt arī pēc vietas, kur tīk gulēt mājdzīvniekiem? -Kaķi vairāk guļ uz ūdens āderēm un vispār enerģijas vietās, kam ir mīnus zīme, ieskaitot cilvēka slimos orgānus, roku vai kāju. Kaķiem šo enerģiju vajag. Suns galvenokārt guļ āderu brīvās zonās. Ja saimniekam gadās ierīkot suņa būdu uz āderes, viņš var vien brīnīties, kāpēc dzīvnieks nav pierunājams ievākties jaunajā mītnē.

-Ozoli labi aug āderu krustpunktos. -Tiesa, bet šeit ir interesanta kopsakarība, ka putni mēdz ozolzīles noglabāt tieši āderu krustpunktos – tā tie var labāk atcerēties un atrast, kur tās likuši.

– Daudz cēsnieku brauc pēc avota ūdens uz Rūcamavotu pie Gaujas. Tam ir divas iztekas. Saka – viena esot ar mīnus, otra ar plus zīmi. -Nē, ūdens savu vērtību maina vairākas reizes dienā. Avotiņa iztekā pa labi, kas ir mazākā, nez kāpēc tā mainās biežāk. Arī pats braucu uz šo avotu un cenšos doties tajos dienas laikos, kad tas ir man labs. Dabā tā iekārtots, ka ūdens ņēmējs pie avota galvenokārt nonāk tad, kad tas ir viņam labvēlīgs. Dārta Laiviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
242

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi