Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Lai ādere iet savu ceļu

Druva
14:56
12.08.2011
358
Rikstnieks1

„Latvijā āderu tīkls ir diezgan biezs, veidojot režģi – apmēram pieci reiz pieci metri. Izņemot Cēsu vecpilsētu, kur režģa „logs” ir 17 līdz 20 metri. Senči zināja, kur būvēt pilsētu,” saka rīkstnieks Mārtiņš Ozols. -Kā sapratāt, ka sajūtat āderes? -Remonta un celtniecības pārvaldē, strādājot par santehniķi, 1975. gadā ierīkojām kādu siltumtrasi. Lai sāktu rakt, gaidījām, kad atbrauks elektriķi ar mēraparātiem, lai noteiktu kabeļu vietas,līdz kāds kolēģis, atcerēdamies vectēva pieredzi – nogriezt koka spīlīti un meklēt ar to, ierosināja pamēģināt. Man tā darbojās!

Pirmās teorētiskās zināšanas atradu vācu valodā vēl vecajā drukā Leipcigā iespiestās rīkstnieku grāmatiņās. Sapazinos ar Laimoni Sedolu, kurš Cēsīs pieprata šo māku un neliedza padomu. Gluži neviļus sāku praktizēt, jo cilvēki paši cits caur citu uzzināja un lūdza palīdzību. 80. gadu sākumā Valmierā apmeklēju rīkstnieku kursus, ko vadīja Latvijā pazīstamas personības J. Dolacis un T. Kalniņš. Viņi kopā ar J. Valdmani izdevuši arī grāmatiņu „Rīkstniecība tuvplānā”. Iemaņu attīstīšanai daudz palīdzējusi intensīva austrumu mācības cigun praktizēšana jau vairāk nekā desmit gadus. – Meklējat āderes ar rīksti vai svārstu? – Pieredze un treniņš man ļauj tās sajust, neizmantojot palīglīdzekļus. Parasti gan cilvēkiem patīk redzēt, ka rīkstnieks meklē ar rīksti, stiepli vai L veida indikatoru, jo tā viņi labāk redz procesu – te rīkste pagriežas, tātad te ir āderes mala.

– Cilvēku interese par āderu noteikšanu ir mainījusies? – Tā ir vienmērīga. Ir cilvēki, kas šīs lietas saprot, un tādi, kam tās neinteresē. Galvenokārt mani aicina noteikt aku vietas. Nākamais pieprasītais pakalpojums ir āderu noteikšana guļvietām, kā arī jaunbūvju iegrozīšana āderu tīklā. Ja cilvēkam ir zemes gabals, būvējamās ēkas plāns, un zināms, kur atradīsies guļamistabas, kur darba telpas, ir iespējams optimāli ievietot māju, lai būtu laba dzīvošana un veselīgs naktsmiers. – Teorijā izšķir uguns un ūdens āderes. – Tās atšķiras ar enerģētisko vērtību. Uguns āderes ir ar plus zīmi, ūdens ar mīnus zīmi. No ūdens āderēm sajūtu aukstumu, no uguns – siltumu. Vairumam ļaužu ūdens āderes ir nelabvēlīgas, taču esmu mēģinājis testēt cilvēkus, kam negatīvs rēzus faktors. Viņi atšķiras, jo enerģija ir ar mīnus zīmi. Kas vairumam labs, tas viņiem slikts.

Ja mājvietā ir uguns ādere, uz tās var novietot rakstāmgaldu, jo būs labi koncentrēties darbam. Taču uz ūdens āderes gultu likt noteikti nevar, jo tiks atņemta enerģija, radīsies nogurums un slimības. Jaunībā, kad gadījās vairāk ballēties, konstatēju faktu, kad pēc lustīgām saviesībām, guļot uz ūdens āderes, no rīta modos gluži mundrs. Visa draņķība bija novilkta nost. – Ko darīt, ja telpas mazas un gulta nav novietojama citādi? – Ja kāds saka, ka var neitralizēt āderi, neticiet viņam. Taču par kādu metru uz vienu vai otru pusi to pabīdīt var. Skolā, mācoties fiziku, katrs redzējis eksperimentu ar magnētu un skaidiņām. Uz lapas uzber skaidiņas, pretējā lapas pusē pieliek magnētu – skaidiņas izkliedējas. No metāla stieples var pagatavot tā dēvētās antenas, kas veic līdzīgu funkciju kā magnēts ar skaidiņām. Ādere nekur nepazūd, bet tā izlokās citādāk. Kā ūdens strautā applūst apkārt akmenim, tā ādere aptek antenas radītajai enerģijai. Ja nav iespējams pārbīdīt gultu citā vietā, es vislabāk iesaku lietot stieples antenas. Internetā var sameklēt, kā tās veidot. – Kā āderu atvairītāji tiek ieteikti arī senie istabaugi. – Esmu dažādi mēģinājis grozīt līdakastes un mājas svētības podus pret āderi – nav izdevies sajust, ka starojums tiktu atvirzīts. -Zem gultas varot likt arī veco laiku spoguli. -Ja klājumā izmantota sudraba amalgama, spogulis var mazliet piesegt starojumu. Šajā pašā nolūkā zem gultas var klāt arī foliju vai parasto polietilēna plēvi. Uzzināju, ka Īrijā, rokot māju pamatus, būvbedrē vairākās kārtās ieklāj plēvi ar mērķi – nosegt āderu iedarbību. Intereses pēc testēju – darbojas diezgan efektīgi.

-Vai āderes var noteikt arī pēc vietas, kur tīk gulēt mājdzīvniekiem? -Kaķi vairāk guļ uz ūdens āderēm un vispār enerģijas vietās, kam ir mīnus zīme, ieskaitot cilvēka slimos orgānus, roku vai kāju. Kaķiem šo enerģiju vajag. Suns galvenokārt guļ āderu brīvās zonās. Ja saimniekam gadās ierīkot suņa būdu uz āderes, viņš var vien brīnīties, kāpēc dzīvnieks nav pierunājams ievākties jaunajā mītnē.

-Ozoli labi aug āderu krustpunktos. -Tiesa, bet šeit ir interesanta kopsakarība, ka putni mēdz ozolzīles noglabāt tieši āderu krustpunktos – tā tie var labāk atcerēties un atrast, kur tās likuši.

– Daudz cēsnieku brauc pēc avota ūdens uz Rūcamavotu pie Gaujas. Tam ir divas iztekas. Saka – viena esot ar mīnus, otra ar plus zīmi. -Nē, ūdens savu vērtību maina vairākas reizes dienā. Avotiņa iztekā pa labi, kas ir mazākā, nez kāpēc tā mainās biežāk. Arī pats braucu uz šo avotu un cenšos doties tajos dienas laikos, kad tas ir man labs. Dabā tā iekārtots, ka ūdens ņēmējs pie avota galvenokārt nonāk tad, kad tas ir viņam labvēlīgs. Dārta Laiviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi