Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Lai ādere iet savu ceļu

Druva
14:56
12.08.2011
901
Rikstnieks1

„Latvijā āderu tīkls ir diezgan biezs, veidojot režģi – apmēram pieci reiz pieci metri. Izņemot Cēsu vecpilsētu, kur režģa „logs” ir 17 līdz 20 metri. Senči zināja, kur būvēt pilsētu,” saka rīkstnieks Mārtiņš Ozols. -Kā sapratāt, ka sajūtat āderes? -Remonta un celtniecības pārvaldē, strādājot par santehniķi, 1975. gadā ierīkojām kādu siltumtrasi. Lai sāktu rakt, gaidījām, kad atbrauks elektriķi ar mēraparātiem, lai noteiktu kabeļu vietas,līdz kāds kolēģis, atcerēdamies vectēva pieredzi – nogriezt koka spīlīti un meklēt ar to, ierosināja pamēģināt. Man tā darbojās!

Pirmās teorētiskās zināšanas atradu vācu valodā vēl vecajā drukā Leipcigā iespiestās rīkstnieku grāmatiņās. Sapazinos ar Laimoni Sedolu, kurš Cēsīs pieprata šo māku un neliedza padomu. Gluži neviļus sāku praktizēt, jo cilvēki paši cits caur citu uzzināja un lūdza palīdzību. 80. gadu sākumā Valmierā apmeklēju rīkstnieku kursus, ko vadīja Latvijā pazīstamas personības J. Dolacis un T. Kalniņš. Viņi kopā ar J. Valdmani izdevuši arī grāmatiņu „Rīkstniecība tuvplānā”. Iemaņu attīstīšanai daudz palīdzējusi intensīva austrumu mācības cigun praktizēšana jau vairāk nekā desmit gadus. – Meklējat āderes ar rīksti vai svārstu? – Pieredze un treniņš man ļauj tās sajust, neizmantojot palīglīdzekļus. Parasti gan cilvēkiem patīk redzēt, ka rīkstnieks meklē ar rīksti, stiepli vai L veida indikatoru, jo tā viņi labāk redz procesu – te rīkste pagriežas, tātad te ir āderes mala.

– Cilvēku interese par āderu noteikšanu ir mainījusies? – Tā ir vienmērīga. Ir cilvēki, kas šīs lietas saprot, un tādi, kam tās neinteresē. Galvenokārt mani aicina noteikt aku vietas. Nākamais pieprasītais pakalpojums ir āderu noteikšana guļvietām, kā arī jaunbūvju iegrozīšana āderu tīklā. Ja cilvēkam ir zemes gabals, būvējamās ēkas plāns, un zināms, kur atradīsies guļamistabas, kur darba telpas, ir iespējams optimāli ievietot māju, lai būtu laba dzīvošana un veselīgs naktsmiers. – Teorijā izšķir uguns un ūdens āderes. – Tās atšķiras ar enerģētisko vērtību. Uguns āderes ir ar plus zīmi, ūdens ar mīnus zīmi. No ūdens āderēm sajūtu aukstumu, no uguns – siltumu. Vairumam ļaužu ūdens āderes ir nelabvēlīgas, taču esmu mēģinājis testēt cilvēkus, kam negatīvs rēzus faktors. Viņi atšķiras, jo enerģija ir ar mīnus zīmi. Kas vairumam labs, tas viņiem slikts.

Ja mājvietā ir uguns ādere, uz tās var novietot rakstāmgaldu, jo būs labi koncentrēties darbam. Taču uz ūdens āderes gultu likt noteikti nevar, jo tiks atņemta enerģija, radīsies nogurums un slimības. Jaunībā, kad gadījās vairāk ballēties, konstatēju faktu, kad pēc lustīgām saviesībām, guļot uz ūdens āderes, no rīta modos gluži mundrs. Visa draņķība bija novilkta nost. – Ko darīt, ja telpas mazas un gulta nav novietojama citādi? – Ja kāds saka, ka var neitralizēt āderi, neticiet viņam. Taču par kādu metru uz vienu vai otru pusi to pabīdīt var. Skolā, mācoties fiziku, katrs redzējis eksperimentu ar magnētu un skaidiņām. Uz lapas uzber skaidiņas, pretējā lapas pusē pieliek magnētu – skaidiņas izkliedējas. No metāla stieples var pagatavot tā dēvētās antenas, kas veic līdzīgu funkciju kā magnēts ar skaidiņām. Ādere nekur nepazūd, bet tā izlokās citādāk. Kā ūdens strautā applūst apkārt akmenim, tā ādere aptek antenas radītajai enerģijai. Ja nav iespējams pārbīdīt gultu citā vietā, es vislabāk iesaku lietot stieples antenas. Internetā var sameklēt, kā tās veidot. – Kā āderu atvairītāji tiek ieteikti arī senie istabaugi. – Esmu dažādi mēģinājis grozīt līdakastes un mājas svētības podus pret āderi – nav izdevies sajust, ka starojums tiktu atvirzīts. -Zem gultas varot likt arī veco laiku spoguli. -Ja klājumā izmantota sudraba amalgama, spogulis var mazliet piesegt starojumu. Šajā pašā nolūkā zem gultas var klāt arī foliju vai parasto polietilēna plēvi. Uzzināju, ka Īrijā, rokot māju pamatus, būvbedrē vairākās kārtās ieklāj plēvi ar mērķi – nosegt āderu iedarbību. Intereses pēc testēju – darbojas diezgan efektīgi.

-Vai āderes var noteikt arī pēc vietas, kur tīk gulēt mājdzīvniekiem? -Kaķi vairāk guļ uz ūdens āderēm un vispār enerģijas vietās, kam ir mīnus zīme, ieskaitot cilvēka slimos orgānus, roku vai kāju. Kaķiem šo enerģiju vajag. Suns galvenokārt guļ āderu brīvās zonās. Ja saimniekam gadās ierīkot suņa būdu uz āderes, viņš var vien brīnīties, kāpēc dzīvnieks nav pierunājams ievākties jaunajā mītnē.

-Ozoli labi aug āderu krustpunktos. -Tiesa, bet šeit ir interesanta kopsakarība, ka putni mēdz ozolzīles noglabāt tieši āderu krustpunktos – tā tie var labāk atcerēties un atrast, kur tās likuši.

– Daudz cēsnieku brauc pēc avota ūdens uz Rūcamavotu pie Gaujas. Tam ir divas iztekas. Saka – viena esot ar mīnus, otra ar plus zīmi. -Nē, ūdens savu vērtību maina vairākas reizes dienā. Avotiņa iztekā pa labi, kas ir mazākā, nez kāpēc tā mainās biežāk. Arī pats braucu uz šo avotu un cenšos doties tajos dienas laikos, kad tas ir man labs. Dabā tā iekārtots, ka ūdens ņēmējs pie avota galvenokārt nonāk tad, kad tas ir viņam labvēlīgs. Dārta Laiviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
16

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
62

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1040
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
59

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi