Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Labākais karš –bez manis

Druva
10:19
03.02.2011
18
Reit

Konsultē bioenerģētikas eksperts, izaugsmes treneris Andžejs Reiters.

Neviļus veicina sliktos darbus Ik reizi, kad dzīves ceļā pakrītam, rodas neapmierinātība. Ja to jūtam ilgi, sākas agresija.

Agresija ir domu radīti viļņi, kas nes iznīcību. Tā atver ceļu zemiskākajiem instinktiem: naidam, atriebībai, visatļautībai, paštaisnumam, neiecietībai, kā arī atļaujai bezatbildīgi nogalināt (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē).

Brīdī, kad cilvēks inficējas ar agresijas domu formu, viņš burtiski uzsēžas uz destruktīvas vibrāciju frekvences. Uz zemes tam ir konkrētas iemiesošanās vietas – karadarbības zonas, cietumi un citas brīvības atņemšanas iestādes, reliģiskā dogmatisma un fanātisma izpausmes vietas. Katru reizi, kad kāds uzskata, ka viņam ir tiesības, piemēram, atriebties, viņš piedalās terora aktā, par kura notikšanu pat nenojauš. Citiem vārdiem – lai varētu notikt riebeklība, vajadzīgs liels agresijas lādiņš, to nevar radīt viens cilvēks. Atliek stipri dusmoties par sadzīvisku nodarījumu, kad kāda melna organizācija saņem pēdējo pilienu nodoma īstenošanai. Agresija ir kā sniega lavīna. Ar to pārņemts cilvēks reti var kontrolēt savu piedalīšanās dziļumu. Pati negatīvākā agresijas iezīme ir nevis ļaunā enerģija, ko izstaro tās kultivētāji, bet gan fakts, ka pilnīgi visi notikuma dalībnieki gūst ievainojumus. Atrodoties tādā stāvoklī, cilvēks sen jau ir aizmirsis, kāds bija tā izcelsmes iemesls, bet haotiski cenšas nodot to tālāk. Viens no cēloņiem varētu līdzināties vēlmei ieņemt debesis straujā triecienā, nevis ar pacietīgu sevis pilnveidošanu. Ja cilvēks nevar iegūt lietu, ko kāro, viņš dusmojas. Dusmu galējā izpausme ir situācijas

kontroles iegūšana, apejot visus likumus. Nākamais agresijas cēlonis – katru reizi, kad cilvēks dara to, kas viņam nepatīk, viņā rodas neapmierinātības iedīgļi. Kad tie sakrājas, notiek sprādziens.

Agresijas veidi Teātris. Televīzijā skatās- cik viss ir briesmīgi un ar iegūto informāciju dodas pie drauga. Tur ne tikai izstāsta redzēto, bet izspēlē etīdi, cik traki būs. Pats nenojaušot, cilvēks sāk iejusties tēlā un aizrauties ar dramatismu. Ja viņš jūt, ka izdodas, tad cenšas savākt vairāk klausītāju. Šādus „aktierus” ikdienā var redzēt , viņi staigā un sēj savus atkritumus. Kurjers. Nonākot viena vai vairāku spēcīgu, bet naidīgi noskaņotu indivīdu tuvumā, netrenēts cilvēks var ātri pievilkties

ar magnētiskā lauka palīdzību. Fiksēt šo pievilkšanos ir grūti. Uzdodot

jautājumu – pret ko tieši tu esi, viņš nevar skaidri atbildēt. Tātad ir iegūts diezgan pamatīgs ievainojums. Melnie profesionāļi. Ir dažāda līmeņa speciālisti, kuri prot izveidot aritmiju organizācijas iekšienē, un profesionāli agresijas veidotāji, kuri var vadīt pūli, uzturot tajā destruktīvu vibrāciju. Piedevām nevis tikai uzturēt to, bet raidīt konkrētā virzienā. Pirmais piemērs. Spēcīgs speciālists ieiet pūlī demonstrācijas laikā un sāk ģenerēt sevī dusmas. Kad sasniedz kulmināciju, viņš saslēdzas ar visu pūļa egregoru (līdzīgi domājošo enerģiju lauku), kura vibrāciju līmeni pirms tam jau ir noskenējis. Turpmākais atkarīgs no tā, ko viņš vēlas, lai šis pūlis paveic. Baltie profesionāļi. Kad noteikts skaits cilvēku ir dusmojušies, pat negribot viņi pabarojuši kādu egregoru, piemēram, karstajos punktos pasaulē. Ja šajā reģionā bijis saspīlēts stāvoklis, papildinājums konfliktu var atraisīt kara darbībā. Uz šādām vietām vienmēr steidzas Sarkanais Krusts,

humānās un reliģiskās organizācijas. Tā ir redzamā daļa, ko izpilda šīs misijas. Būtiskais viņu atrašanās iemesls ir radīt emocionālo atsvaru, ģenerējot pozitīvu enerģiju. Dažreiz organizāciju bioenerģētikas speciālisti prot izveidot tik spēcīgu balto biolauku, ka tas noslāpē konfliktu.

Dusmas trāpa sirds apvidū. Tēvs – veiksmīgs uzņēmējs, ar pietiekami spēcīgu enerģētiku. Viņam jādodas liecināt pret kādu, kurš viņu pievīlis. Uzņēmējs stingri nolēmis startēt pret pāri darītāju. Tieši no šī „ģeniālā” lēmuma pieņemšanas dienas viņam masveidā sāk nemaksāt darījumu partneri, viņš dusmojas biznesā un ģimenē. Šajā laikā

dēls nopērk automašīnu. Tagad dusmām ir skaidrs objekts – dēls, kurš grūtos laikos atļaujas pirkumu! Kāds tam rezultāts? Uzņēmējs, taisnā ceļā no slimnīcas, sēž manā kabinetā ar jautājumu – kāpēc? Dēls cietis avārijā, lauzts krūšu kurvis, automašīna nav remontējama. Sieviete ir dusmīga uz bērna tēvu. Abi jau dzīvo šķirti. Vīrietis ir sportisks un veselīgs, bet bieži slimo. Kulmināciju paveic sievietes draudzeņu piegādātā dezinformācija par drauga attiecībām ar citu. Atriebības plāns ir liegums tikties ar bērnu, kuru tēvs ļoti mīl. Viņu apciemoju slimnīcā pēc neliela infarkta un piecu nedēļu ilga plaušu karsoņa, kas beidzās dienā, kad varēja redzēt meitiņu. Abi cilvēki saņēma dusmu sitienu krūšu apvidū – tieši tur, kur atrodas emocionālais centrs, sirds čakra. Enerģijas nezūdamības likums pastāv. Šiem gadījumiem

ir labas beigas – vienam tēvam nācās nopirkt jaunu automašīnu, jo tieši viņa sitiens to iznīcināja un tomēr atteicās startēt tiesā. Jau nākamajā dienā kontā ienāca summa, kas atbilda mašīnas vērtībai un senā naidnieka radītā zaudējuma kopsummai.

Jaunā ģimene palika kopā, bet mēnesi abiem bija jāpilda piedošanas vingrinājumi. Pēc tam viņi gluži neviļus sāka just dziļu cieņu un mīļumu viens pret otru.

Neuzkliegsi – nesapratīs! Kādēļ agresija kā prasme dota cilvēkam, un cik lielā mērā tā drīkst izskanēt ikdienā? Neviena prasme nav nejauša, arī agresijai ir sava vieta, kur tā dažkārt izpilda labu darbu – pamodina no nomāktības un gaušanās.

Lai iegūtu medījumu, aizstāvētu ģimeni, sargātu valsti, nepieciešama dozēta deva agresijas. Taču reizē ar šo prasmi jāprot no šī stāvokļa iziet. Agresijas metodes izmanto arī, lai sazinātos ar instinktu un somatikas pasaules pārstāvjiem, arī ugunsgrēkos, masu panikas gadījumos. Universālākais veids, kā izsargāties no jebkuras agresijas, ir nesadarboties ar to. Vislabākais karš ir tas, kurā neesi piedalījies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
111

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
96

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
56

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
115

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
95

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
123

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
16
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
17
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
17
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
36
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Sludinājumi