Atkal iestājušies ziemai raksturīgāki mīnusi, cerams, būs arī sniegs, lai distanču slēpošanas piekritēji varētu nodoties savam vaļaspriekam. Galu galā, tuvojas arī tradicionālais slēpojums “Apkārt Alaukstam”, kurā vismaz reizi mūžā jāpiedalās katram slēpotājam. Tā norise gan galvenokārt atkarīga no mātes dabas.
Taču ar vēlmi slēpot vien nepietiek, vajadzīgs arī inventārs. Slēpju piedāvājums plašs, kā izvēlēties labākās? Speciālisti norāda, ka vispirms jāsaprot, kādā solī plānots slēpot – slidsolī vai klasiskajā. No tā atkarīga gan slēpju izvēle, gan garums. Klasiskajam solim slēpju garumu aprēķina, auguma garumam pieskaitot 15 – 20 centimetrus, slidsolim slēpes īsākas, augumam jāpieskaita 3 – 7 centimetri.
Ja nopirktas slēpes, vajadzīgas arī lamatiņas, kas atšķirīgas slidsolim un klasikai. To pielikšanu ieteicams uzticēt veikala darbiniekiem, kuriem ir nepieciešamais aprīkojums, lai visu izdarītu precīzi. Cenšoties darīt pēc principa – protu, protu – var nodarīt neatgriezenisku skādi, bet slēpes mūslaikos ir samērā dārgas.
Tad iegādājamies nūjas, kuru garums, slēpojot klasiski – līdz plecam, bet slidsolim labākais nūju garums – līdz auss ļipiņai. Atbilstoši stiprinājumiem jānopērk zābaki, kaut kas mugurā velkams, un slēpotājs gandrīz gatavs doties trasē. Nē, vēl kāds svarīgs sīkums – slēpes jāsagatavo, lai labāk slīd. Kādreiz, kad slēpojām ar kocenēm, bija vienkārši, slēpes vispirms apstrādāja ar koka darvu, ko iekausēja ar lodlampu, lika virsū smēri, ar korķi ierīvēja, un gatavs! Bija arī citi tautas paņēmieni slēpju sagatavošanai, taču tagad saviem spēkiem to paveikt praktiski ir neiespējami. Varbūt tie, kuri ar slēpošanu nodarbojas regulāri, paši iegādājušies aprīkojumu un visu nepieciešamo, taču svētdienas slēpotājiem labāk uzticēt šo darbu speciālistiem.
Tam piekrīt arī slēpošanas – biatlona trases “Priekuļi” apsaimniekotājs Gunārs Dumbris, norādot, ka tie laiki, kad visu varēja izdarīt pats, tiešām pagājuši: “Var jau censties, mēģināt, bet esmu itin drošs, ka kvalitātes nebūs. Jo tas ir sarežģīts process, kur vajadzīgas ne tikai zināšanas, bet arī nopietns aprīkojums.”
Vajadzīgs speciāls darbagalds, kurā apstrādājamā slēpe tiek iestiprināta. Tāds vien maksā simtus. Neatņemams darba rīks ir speciālais parafīna gludeklis ar temperatūras regulatoru, jo dažādiem parafīniem ir atšķirīga kušanas temperatūra. Lai arī slēpes rūpnīcā apstrādātas, uz slīdvirsmas var palikt negludumi, kas ietekmē slīdēšanu. Tāpēc pamatne jāapstrādā ar parafīnu. Kausējot uzpilina parafīnu visā slēpes garumā, tad ar gludekli izlīdzina. Daļa iekausējas slēpē, to, kas paliek ārpusē, noņem. Svarīgi trāpīt pareizo parafīnu daudzumu, ja par daudz, tie ir tikai lieki izdevumi, ja par maz – var sadedzināt slēpi. Kad parafīns atdzisis, ar cikliņiem nodzen lieko, bet parafīns, kas paliek slēpē, ir tieši tas, kas nodrošina slīdēšanu. Jau tas nav vienkārši, bet ar to slēpju sagatavošana nebeidzas. Tālāk talkā tiek ņemtas vēl dažādas birstes un citi palīgmateriāli, lai virsmu pilnībā attīrītu no liekā parafīna un uzpucētu. Tad, skatoties, kāds ārā laiks, kāds sniegs, izvēlas parafīnu, ko uzklāt, lai ietu slēpot. Pēc slēpošanas šo procedūru atkārto, jo jaunai slēpei parafīns jāliek piecas sešas reizes, lai tas iesūcas. Arī pēc tam slēpes jāapstrādā regulāri, lai tās labi slīdētu.
Atšķirīga arī slēpju sagatavošana klasiskajam un slidsolim, un, runājot godīgi, iesācējam visa šī procedūra ir vesela Ķīnas ābece. Tad vēl sākas vesela zinātne par parafīniem, kuru ir bez skaita, un citiem slīdamības nodrošināšanas līdzekļiem, kas arī nav lēts prieks. Protams, ja ir vēlme un līdzekļi, visu var nopirkt un apgūt. Bet vajadzīga arī īpaša telpa, jo neba virtuvē ņemties ar šo procesu.
Kā saka G. Dumbris, nezinātājam ķeroties pie slēpju sagatavošanas, visticamāk, čiks vien sanāks, rezultātā vienalga nāksies meklēt speciālistu, kas visu paveiks, lai slēpes tiešām slīdētu. Slēpju servisu piedāvā specializētie veikali, kur tās tirgo. Pirms tautas slēpojumiem parasti darbojas slēpju serviss, kur speciālisti sagatavos tās atbilstoši konkrētās dienas gaisa temperatūrai un sniega stāvoklim. Un tas katrā ziņā būs krietni ātrāk un lētāk, nekā pašam mēģināt izurbties tam visam cauri. Jānis Gabrāns
Komentāri