Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Kosmoss ir tepat blakus

Jānis Gabrāns
10:17
17.03.2020
1
Maxresdefault 1

Cēsu novada pašvaldība šonedēļ parakstīja līgumu par Nākotnes izziņas centra būvniecību, ko pazīst arī kā Kosmosa centru. Viens no idejas autoriem tā izveidošanai ir kosmosa entuziasts Pauls Irbins, kurš nesen piedalījās tarptautiskajā astronautikas kongresā ASV.

– Kosmosa jomas zinātājiem šajā pasākumā jābūt?
– Noteikti, tas ir pasaulē lielākais kosmosa nozares notikums! Tur ir viss, kas ar to saistīts, tur ir katrs nozares profesionālis, apmēram septiņi tūkstoši cilvēku no visas pasaules. Kad visi sapulcējas vienā zālē, tas ir spēks un jauda!
Man vienmēr bijusi vēlme nokļūt šajā kongresā. Tajā notiek darbs par vismaz 50 tēmām. Mani vispirms interesēja jautājumi, kas saistās ar izglītību, jo mūsu Nākotnes izziņas centrs – tā vispirms būs izglītošana.

– Nonākt šādā notikumā laikam ir īpašs piedzīvojums, ņemot vērā, ka tēma ir ļoti tuva.
– Protams! Kad redzi klātienē cilvēkus, kuri ikdienā nodarbojas ar raķešu būvniecību, kad redzi eksponātus, tas stiprina motivāciju. Ja kādam liekas, ka tas ir izklaides pasākums, absolūti nē, turp brauc strādāt. Vai nu pārdot savas tehnoloģijas, parādīt tās, vai meklē partnerus, vai mācās no citiem. Izklaide ir tikai pirmais vakars, kad notiek pieņemšana, pārējā laikā smags darbs, katru dienu apmēram desmit stundu programma: sesijas, tikšanās, pārrunas.

– Cik tālu pasaulē ir kosmosa zinātne, vai cilvēkam, kas nav ar to saistīts, tas ir saprotams?
– Laikam jāsāk ar to, ka ikviens cilvēks ik dienu ar to saskaras un izmanto. GPS navigāciju, dažādus novērojumus, ko veic no kosmosa, materiālus, ko izmanto kosmosa kuģu būvniecībā, izmanto mobilajos telefonos, datoros. Uzskai­tījumu varētu turpināt un turpināt, jo kosmoss nav kaut kas tāls, tas ir tepat blakus.

Viss, kas nepieciešams kosmosa kuģu, raķešu, satelītu būvniecībai, taču tiek radīts tepat uz zemes. Kā saka, kosmosā naudu netērējam, to tērējam uz zemes un tepat uz zemes arī iegūstam visus labumus, ko sniedz kosmoss.

– Tas taču vairāk lielvalstīm, kas šajā jomā investē milzu summas!
– Nebūt nē. Kongress skaidri parādīja, ka kosmoss vairs nav tikai lielajām valstīm, jebkura maza valsts var atrast savu nišu. Tehno­l­oģijas, kas tiek radītas kosmosa industrijā, arvien vairāk nes labu­mu cilvēkiem uz zemes: ūdens attīrīšana, enerģijas ražošana, jauni materiāli, medicīna. Un var uzskaitīt vēl daudzas nozares. To nedrīkst ignorēt. Uzskatu, ka arī mums tur jābūt un arī Latvijai kāda daļa no tā milzīgā pīrāga jāpaņem. Ja kaut vai pāris drumstalu no tā paņemtu, tas būtu milzīgs ieguvums ekonomikai un valstij kopumā.

– Kas to liedz?
– Varbūt tā joprojām ir mūsu zemnieciskā viensētas domāšana. Tā teikt, mums taču tāpat labi, ir meži, ko izcirst un pārdot, labākajā gadījumā kaut ko no koksnes arī saražojot. Audzējam graudus, pārdodam. Protams, sekojam līdzi novitātēm, mums ir programmētāji, bet patiesībā programmētājs ir tāds mūsdienu zemnieks. Jo pašā būtībā nekas sarežģīts tas nav, iemācies kādu programmēšanas valodu, pieliec loģisko domāšanu, un sanāk viduvējs programmētājs. Un tā viņš tur savā viensētā sēž un kaut ko programmē.

Problēma tajā, ka pārāk maz uzdrošināmies domāt par lielām lietām, saredzēt sevi pasaules kontekstā. Protams, ir pozitīvi izņēmumi, ir cilvēki, uzņēmumi, kuri izlauzušies no viensētas burbuļa, kuri sevi piesaka pasaulē, ir novērtēti, bet viņu ir pārāk maz.

Kāpēc, piemēram, baidāmies no domas, ka Latvijā varētu ražot raķetes kosmosam? Pēc būtības izgatavot raķeti ir tas pats, kas ražot, piemēram, vagonus. Metini kopā četrstūrainu metāla kasti vai apa­ļu, starpības nav nekādas. Jā, es runāju tā ļoti vienkāršoti, bet tā tas ir. Protams, raķetei jāpieliek klāt ļoti smalka elektronika, vēl sarežģītāka programmatūra, bet tas nav nekas neiespējams. Tikai pagaidām mēs tam nevaram vai negribam noticēt.

– Kāds teiks, mums nav tādas naudas!
– Jā, šo argumentu vienmēr var izmantot, ja negribas kaut ko darīt. Viens šāds salīdzinājums, kas varbūt var kādam nepatikt, bet vērts aizdomāties. Latvija Nacio­nālās bibliotēkas būvniecībā ieguldīja apmēram 250 miljonus eiro. Nenoliedzu, tā bija vajadzīga, bet Amerikā uzņēmējs Elons Masks ieguldīja šādu summu, lai attīstītu un uzbūvētu daudzkārt lietojamās raķetes. Viņš tagad ar katru startu nopelna 20 miljonus, ikviens var parēķināt, cik startu nepieciešams, lai investīcijas atpelnītu. Te ir stāsts par domāšanas veidu. Mums māja – tā ir vērtība, bet jauna, drosmīga ideja, tehnoloģija – tas nav mums, mēs to nevaram. Varbūt varam atrast vēl 250 miljonus un ieguldīt nākotnē?

– Vai iniciatīvai būtu jānāk no valsts?
– Kas ir valsts? Tie esam mēs paši. Ja sabiedrībai būs šāds redzējums, tā ievēlēs cilvēkus, kuri ies šajā virzienā. Mums pašiem jātop skaidrai nākotnes vīzijai, tāpēc arī top Kosmosa centrs, lai cilvēki pierod pie domas, ka varam nebaidīties no trakām idejām.

– Ko kongresa apmeklējums iedeva topošā Kosmosa jeb Nākotnes izziņas centra attīstībai?
– Pirmkārt, dažus praktiskus kontaktus ar cilvēkiem, kuri var palī­dzēt satura izstrādāšanā. Otr­kārt, jau gatavas sadarbības iespējas. Nīderlandē viņu pirmais kosmonauts izstrādājis izglītības programmu par kosmosu, viņi mums to gatavi dot bez maksas. Izvei­dojās labs kontakts ar Fran­cijas lielāko kosmosa izziņas centru, šobrīd strādājam pie projekta, lai varētu turp doties pieredzes apmaiņā.
Deva arī kontaktus, ko varētu izmantot nākotnē. Tās ir lielās kompānijas “Airbus”, “SpaceX”, kam šāda centra izveides ideja liekas interesanta. Ir daudz ideju, tagad atliek vērtēt, ko no tā varam paņemt sev.

– Vai var tā vienkārši iet pie šo kompāniju pārstāvjiem un teikt, ka gribam sadarboties? Viņi ņem to nopietni?
– Kompānijas, kas darbojas Eiropā, piemēram, “Airbus”, ir ieinteresētas meklēt partnerus arī mazajās valstīs. Ja vēl varu stādīties priekšā kā Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents, tas dod papildu nozīmi, viņi ir gatavi runāt, sadarboties. Viņi saka, pasakiet, kas jūs interesē, kad strādāsim pie šāda projekta, varam jūs uzrunāt un sadarboties.

Skaidrs, ka uzreiz neko nedos, viss notiks lēnām, pamatīgi, bet uz to ir nemitīgi jāstrādā.
Kongresā satiku kolēģus no Igaunijas, kuri bija ar nelielu stendu, viņi dažas stundās noslēdza nelielus konkrētus darījumus par pāris miljoniem.

Varbūt kādā no nākamajiem kongresiem arī Lat­vija ar savu stendu varētu piedalīties.

– Kā veicas projektam “Pir­mie LV 100 km kosmosā”, kurā bija iecerēts uz valsts simtgadi palaist raķeti, kas sasniegtu 100 kilometru augstumu?
– Mērķis palika nesasniegts, bet nav atcelts. Tagad projektā ir neliela pauze, un jāteic, tas labi parāda Latvijas kopējo situāciju. Te nav runa par naudu, bet par cilvēkiem. Vienkārši trūkst inženieru, jo tie, kuri varētu piedalīties, ir nos­lo­goti savā tiešajā darbā.

Šobrīd esam uzsākuši sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti, ir izveidota Latvijā pirmā studentu – raķešu entuziastu – grupa desmit cilvēku sastāvā, viņi jau strādā pie savas pirmās raķetes izgatavošanas. Domāju, tas palīdzēs kopējai projekta virzībai.
Tikko izziņojām konkursu, kurā jaunieši 17 līdz 20 gadu vecumā var pieteikties Norvēģijas kosmosa nometnei, tās dalībnieki piedalās jau lielas raķetes būvniecībā. Trīs gadus pēc kārtas pa diviem jauniešiem iegūs šādu iespēju, ceram, ka pēc tam viņi varēs iesaistīties Latvijas raķešu projektā.

Atgriežoties pie projekta, jāteic, ka bijām pārāk optimistiski, domājām, ka varēsim līdz Latvijas simtgadei sasniegt simts kilometru augstumu, bet mērķis nav atmests.

– Varbūt to var īstenot reizē ar Kosmosa centra atklāšanu?
– Jā, tas būtu ļoti atbilstoši.

– Paulu Irbinu Latvijā sāka plaši pazīt pēc tā sauktās Marsa misijas, kurā pieteicies. Laikam beigās misija izrādījās tāda kā viltus ziņa.
-Neteiktu, ka tā bija viltus ziņa, jo šīs programmas veidotājiem bija pārliecība, ka misija varētu īstenoties. Viņi tikai nevarēja atrast spo­­n­­sorus, tāpēc godīgi paziņoja, ka beidz šo projektu. Taču viņi lika runāt par to, ka nav jābaidās no šādām iecerēm, ka cilvēcei jāsper nākamais solis, un lielvalstis sākušas runāt par savām Marsa, Mēness misijām.

Manā gadījumā ieguvums, ka Latvijā arī sāka par to runāt, lika saprast, ka kosmosa iekarošana nav nekāda fantastika.

– Sirdī esi palicis kosmonauts?
– Jā, un sev godīgi esmu pateicis, ja tuvākajos 20 gados saglabāšu labu veselību, ir iespēja nokļūt kosmosā. Šāds sapnis ir laba motivācija turēt sevi labā fiziskā, emocionālā un intelektuālā formā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
262

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
88

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
140

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi