Otrdiena, 11. februāris
Vārda dienas: Laima, Laimdota

Kopā mūžs ir bagāts

Sarmīte Feldmane
20:21
31.03.2022
45
Lobuzovi 2

Aiz loga pavasara vējš pluinī koku zarus. Dzīvoklī silti. Pavasara darbi vēl priekšā. Rozulieši Olga un Anatolijs Lobuzovi ar smaidu saka – domājam par kāzām. “Oktobrī būs 60 gadu, kopš esam kopā. Jānosvin, lai mazbērni redz, cik ilgi var nodzīvot kopā, lai kā gājis un kādi laiki bijuši,” saka Olga.

Ceļš uz Rozulu

Olga un Anatolijs piedzīvojuši karu. Viņai tēvs krita, viņam – pēc gūsta atgriezās un drīz nomira.

“Baltkrievijā ciemus nodedzināja, daudzviet arī cilvēkus. Mam­ma stāstīja par šausmām, kā mukusi, dzīvojusi, kur pagadījās, arī pagrabos. Nevaru televīzijā skatīties par Ukrainu, atceros bērnības stāstus. Kad vīrs skatās, eju otrā istabā,” teic Olga un, slēpjot asaras, klusi piebilst: “Tagad vajadzētu tikai dzīvot, audzināt mazbērnus, priecāties par mazmazbērniem, bet, kas notiek pasaulē, nevaru nedomāt.”

1960.gadā uz ciemu, kur dzīvoja Olga, atbrauca pārstāvji no Latvijas, stāstīja, ka te esot darbs un vajagot strādniekus. Olgai bija 16 gadi, mamma arī ieteica braukt, jo pati kādreiz strādājusi Latvijā, tur esot vieglāk dzīvot. Vecākā māsa jau bija Latvijā. Tā Olga nokļuva Rozulā. Strādāja lauksaimniecības brigādē, vietējo attieksme nebija īpaši draudzīga. “Naudas nebija, arī ko ēst. Iedzīvoties nevarēju, gribēju braukt mājās, bet kaunējos, ko mamma teiks.    Tad māsa piekrita apmainīties, nāca manā vietā, es aizbraucu uz Krustpili, strādāju fermā.    Arī mamma pārcēlās pie manis. Tas bija ļoti grūts laiks. Mums nekā nebija, nopelnīt nevarēja,” atmiņās kavējas Olga.  Viņa atgriezās Rozulā.

Māsa Cēsīs iepazinās un apprecējās ar karavīru, aizbrauca viņam līdzi. Māsasvīrs draugam izstāstīja, ka viņa sievai ir māsa, tikpat skaista, un iedeva Olgas adresi.

“Tā gadu sarakstījāmies. Aiz­brau­cu pie māsas ciemos uz Kursku Krievijā. Anatolijs no manis neatkāpās ne soli, bildināja. Tad domāju, redz, ja ir vīrs, dzīve vieglāka, ir atbalsts, ne par mīlestību,” stāsta Olga, bet Anatolijs uzsver: “Skaista bija, mīlīga, smalka, kā varēja nepatikt, neiemīlēties. Tas gan bija tik sen.”

Abi vienojās, kad apprecēsies, brauks uz Latviju. “Saraks­tījāmies, nekādas svinēšanas nebija. Taču vīra brālis aizgāja armijā, tad mamma pateica, ka otru dēlu prom nelaidīs. Uzstāju, ka nepalikšu, bet ko varēju darīt, tur mans vīrs. Strādāju fermā. Smagā darba dēļ zaudēju pirmo bērnu,” par dzīvi, kurā vienviet laime un ciešanas, stāsta Olga. Māsai dzīve neizdevās, viņa atgriezās Rozulā.

Kad dēlam bija septiņi mēneši, Olga un Anatolijs brauca ciemos    uz Rozulu. “Tā no 1964.gada pastāvīgi esam te. Kad Anatolijs aizbrauca nokārtot lietas, ļoti skumu, domāju tikai par to, lai viņš ātrāk atgriežas,” pastāsta Olga. Dzīve pamazām nokārtojās, abi strādāja. Anatolijs bija traktorists, kombainieris, Olga slauca govis. Kad dēlam bija trīs gadi, piedzima vēl viena atvase. Ne bez sāpēm    mamma stāsta, kā slimnīcā viņas rokās mazulis izdzisis.

“Dzīve jau neapstājas. Ne visu var aizmirst, lai kā gribētos. Ar to jādzīvo,” klusi saka Olga. Laimīgi ģimene sagaidīja vēl vienu dēlu. Viktors un Valērijs tagad ir Olgas un Anatolija balsts. Abu ģimenes dzīvo turpat kaimiņos.

Svarīgākais bija darbs

“Kad esi jauns, visu vari. Tagad bez spieķa rokā tālu netikt,” saka rozuliete un uzsver, ka viss mūžs pagājis smagā darbā, nekam citam nebijis laika. Strādāja fermā, mājās sava saimniecība, dārzs.    Kad sezona, Anatolijs strādāja līdz tumsai, Olgai bija vien jātiek galā ar visu. Kā jau fermā,      brīvdienu nebija. Ar gadiem varēja arī nopelnīt, bet    veikalos plaukti bija tukši. Reizi nedēļā Olga brauca uz Rīgu iepirkties, lai ģimenei nekā netrūktu. Kad darbs fermā kļuva par smagu, viņa daudzus gadus nostrādāja Rozulas skolā par apkopēju.

“Dēli auga paši. Uz bērnudārzu izvadāt nevarējām. Te bija daudz bērnu. Ko tikai puikas neizdomāja, bet zināja, ko drīkst, ko ne,” stāsta Olga un piebilst, ka nevar salīdzināt, kā aug mazmazbērni. Mammas ar viņiem diendienā var būt trīs gadus, pēc tam ir bērnudārzs.

“Dēli izauga. Kad vecākais apprecējās, tepat divistabu dzīvoklī dzīvojām. Viņš vienā istabā ar sievu un diviem bērniem, mēs abi ar jaunāko dēlu otrā. Prieks, ka viņiem dzīves nokārtojušās. Mums ir četri mazbērni, pieci mazmazbērni. Galvenais – visi veseli. Tikai jādzīvo,” saka Olga un uzsver, ka visi tura rūpes par vecākiem un vecvecākiem. “Mums nekā netrūkst,” teic Olga un piebilst: “Tikai Anatolijam ar veselību problēmas.”

Istabā mazbērnu un mazmazbērnu fotogrāfijas. Olga pasmaida – tas nekas, ka visus bieži redz, vakaros gribas pašķirstīt albumu, papriecāties, cik bildēs visi laimīgi.

Lai arī varētu dzīvot atpūšoties, Olga bez darba nevar. Katru dienu jāaiziet pabarot deviņas vistas un kaķis, bet drīz jau sāksies dārza darbi. “Tomāti iesēti. Sēklas sapirktas. Visu izaudzēju, pagājušajā rudenī, kad citiem kartupeļi neizauga, varēju iedot,” ar lepnumu saka Olga un piebilst, ka visu mūžu pieradusi agri celties, kad citi vasaras rītos tikai mostas, viņa jau nāk no dārza.

Lai cik maz bija laika, Olga atrada brīžus, lai ne tikai noadītu ģimenei nepieciešamo, arī notamborētu smalkus galdautus. “Vairs pirksti neklausa, ir laiks, un gribētos ko darīt, bet vairs nevaru,” saka Olga. Anatoliju visu mūžu saistījusi tehnika, ar dzelžiem varēja ķimerēties, aizmirstot par visu. Katram darbam savs laiks.

“It kā mūžs jau nodzīvots. Bet gribas redzēt, kā mazmazbērni aug. Redzot viņus, varu teikt – mūžs nav bijis velts. Dzīve mainās, tāpat viss apkārt. Vieni noveco, jauni nāk vietā,” pārdomās dalās rozuliete.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
30

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
130

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
97

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
60

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
89

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

IT, dejas un sports

07:18
28.01.2025
219

“Ģikšos vasarā zaļš, ziemā balts, skaisti,” saka Toms Ričards Krieviņš. Viņš te dzimis, mācījies Amatas pamatskolā, tad tehnikumā un tagad turpat jauniešiem māca programmēšanu. “Viņi mācās, un pats arī nepārtraukti pilnveidoju sevi. IT ir nozare, kas attīstās ne dienām, bet stundām,” teic Toms Ričards un uzsver, ka viņam patīk tas, ko dara. Toms atklāj, ka […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
6
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
34
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
25
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi