Cēsu jaunajā tirgū dažs labs steigā nepamanīs improvizētu galdiņu, bet aiz tā – haki krāsas drēbēs tērpušos vīru. Vidēja auguma, ar pussimts gadu nastu plecos un frizūru – astē saņemtiem matiem – viņš apskatei un apmaiņai būs izlicis preci – apbalvojumus, banknotes, monētas, militārās pulku zīmes, pastmarkas un vēl daudz ko citu.
Inguss Pauls, tā sauc minēto kungu, kuru katrs otrais vai trešais ar vēsturi saistītais interesents uzrunā uz “tu”, nedēļas nogalēs piedāvā to, kas veidojies no viņa vaļasprieka.
-Esmu paņēmis kaut kādu daļu no dublikātiem, lai iemainītu vai ietirgotu pret sev interesējošām lietām, -saka Inguss un rāda padomju laika metāla rubli ar attēlotu Ļeņina profilu aversā, -viss kā nākas; vienā pusē Ļeņina attēls sānskatā un gadu skaitļi 1870-1970, bet reversā PSRS ģerbonis, monētas vērtība-viens rublis – un skaidrojums, ka monēta veltīta V.I.Ļeņina 100 gadu jubilejai.Kā jau tajos laikos pieņemts- krievu valodā.Taču,cik interesanti, tāda pati izskatās jubilejas medaļa. Te nu Inguss rāda metāla izstrādājumu, kas iekārts sarkana auduma lentītē, kurai gar malām divas dzeltenas svītras. – Cik vienkārši! Noslīpē “bleķa” rublim reversa tekstu, nokrāso pašu monētu dzeltenu, pievieno ar riņķīti lentes paliktni un Ļeņina 100 gadu jubilejas medaļa gatava! No viltotājiem jāuzmanās, esmu redzējis jubilejas rubļus ar izurbtiem caurumiem augšdaļā.Piemontēta kaut kāda lente un “medālis” gatavs,-saka kolekcionārs un piebilst,ka viņam tas nav pieņemami. Dažādu laiku un izmēru banknotes sakrātas albumā:-Tās ir 2. pasaules kara laika okupācijas reihsmarkas, tās derēja tikai Baltijā. Lai dabūtu īsto reihsmarku, kura tika izmantota arī pašā Vācijā, tad par vienu “īsto” vajadzēja atdot desmit okupācijas reihsmarkas. 50 feniņu banknote bija tikai papīra lapiņa zirņu zaļā krāsā ar atbilstošu tekstu abās pusēs, bet, piemēram, uz 5 reihsmarku banknotes vienā pusē jau bija zemnieka un strādnieka attēli, bet otrā ar masīvām kolonām veidota ieeja smagnējā ēkā. Izskatās līdzīga Reihstāgam. Banknote zilgani melnā krāsā. Kā var saprast, tad pie naudas skicēm ticis piedomāts, lai vienā redzamais būtu kas Baltijas tautām tuvāks, neaizmirstot arī demonstrēt Lielvācijas varenību.
Inguss pēta ne tikai seno naudu. Viņš daudz ko pamana arī mūsdienu banknotēs un monētās: -Biju pārsteigts, ka daudzi nav pamanījuši pārmaiņas tagadējās Latvijas pieclatnieka banknotēs. Tikai pa retam vēl var sastapt kādreizējā Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes parakstīto naudas zīmi, kura ir nedaudz tumšāka par jauno. Uz mūsu mazajām “naudiņām” -1,2,5,10 un 20 santīmu monētām, piemēram, aversā var redzēt stilizētu saules ceļu pie debesu juma. Bet īstenajiem kolekcionāriem kvalitatīvas skaitās tās monētas, kuras ir tā saucamajā “bankas variantā”. Tā ir monēta, pa kuru pat muša nav gājusi pāri! Tādēļ kolekcionāriem ir pincetes ar speciāli aprīkotiem galiem, lai monētu neapskādētu, un glabā tās nevis kaut kādās bundžās vai kastēs, bet speciālos albumos ar daudzām kabatiņām. Man ir izdevies savākt pilnu Latvijas laika monētu komplektu, bet ne jau visas ir ideālā stāvoklī. Piemēram,1922.gada 10 santīmu monētas tika gatavotas no niķeļa, bet lata monētai, izdotai 1924.gadā, jau bija sudraba pievienojums. Divlatnieki tika kalti divas reizes-1925. un 1926. gadā un arī ar 835. proves sudraba piedevām. Kad Inguss vēl bija skolas vecumā, mammas darba dēļ nācies dzīvot vairākās Vidzemes vietās. Līdz ar to vajadzējis mainīt skolas, bet draugi palikuši un sakari arī. Katrs kārtīgs puika tolaik pa kluso stiepis uz skolu kādu Krievijas cara laiku monētu vai aicinājis draugus uz kādu viņam vien zināmu vietu parādīt ierakumus mežā vai vācu armijas gāzmaskas futlāri. Ja kāds atradis karavīra ķiveri vai šautenes durkli, tad tas jau bijis kaut kas īpašs. Notika mainīšanās un kaulēšanās, ar laiku radās uzkrājumi. Inguss,lai paplašinātu zināšanas, esot pircis atbilstošu literatūru. Izdevies sakrāt arī krietnu albumu ar cariskās Krievijas pastmarkām.
Sagadījies, ka, Mores pusē strādājot uz traktora, kādā no pusdienas laikiem iesākušās sarunas par karu. Dažam labam, lauku darbus darot, izdevies atrast pulku zīmes un zīmotnes. Cits atkal nezinājis, kur lai liek vecāku nopelnītos apbalvojumus.Tā radusies interese par Latvijas laika pulku zīmēm, kuras arī sakrātas un izpētītas ne mazums.
– Kādam jau par to jāinteresējas, lai varētu bērniem un bērnu bērniem pastāstīt. Laiks iet uz priekšu straujos tempos, bet vēsturi nedrīkst aizmirst! Tā taču ir pamats, uz kura stāvam, – saka Inguss. Oļģerts Tīliks, speciāli “Druvai”
Komentāri