Nereti tiek runāts par to, kādēļ cilvēki aptur un brauc gadījuma mašīnās, vai viņiem nav bail to darīt. Taču šoreiz uz stopētāju tematu vēlējāmies paskatīties no otras puses.
“Druvu” interesēja, kādēļ autovadītāji mēdz ņemt vai neņemt stopētājus. Turklāt secinājām, ka nevis autovadītājam būtu jābaidās no stopētāja, bet drīzāk otrādi, jo stopētājs nekad nevar būt pārliecināts par autovadītāja braukšanas prasmi, manierēm un spējām.
Atminos, ka studiju gados abas ar draudzeni bijām kaislīgas stopētājas. No Rīgas ar gadījuma mašīnām devāmies uz Cēsīm, Bausku un pat Rēzekni. Nereti Juglā tika pavadītas daudzas stundas, lai varētu “noķert” auto, ar kuru doties brīvdienās uz Cēsu pusi. Toreiz abas stāvējām ceļa malā un domājām, ka tad, kad pašas tiksim pie auto, noteikti ņemsim visus Juglas stopētājus. Ko lai saku tagad? Auto man ir jau vismaz desmit gadu, braucu pa Latviju, Baltiju un citām Eiropas valstīm, taču stopētājus savā auto, šķiet, esmu uzņēmusi vienreiz. Un laikam arī toreiz pārpratuma dēļ.
Taujājot pieredzējušiem autovadītājiem, vai viņi mēdz uzņemt stopētājus, nācās saskarties ar dažādām atbildēm.
Normunds Bērziņš, kurš auto vada jau vairāk nekā 25 gadus, stāsta, ka stopētājus šad un tad paņemot. “Darbojos meža nozarē, un darbs ir visā Latvijā, tādēļ ikdienā sanāk daudz pārvietoties ar auto. Stopētāju netrūkst. Īpaši, ja apdzīvotas vietas tuvumā ir mācību iestāde, parasti ir visvairāk jauniešu – stopētāju,” domās dalās Normunds. Vairāk gan par diviem cilvēkiem reizē mašīnā neņemot. Tāpat viņam esot būtiski, vai tajā dienā nav kādas nopietnākas darba tikšanās, problēmas, kuras nomāc. Tad gan nevienu līdzbraucēju negribot.
“Ja tālu jābrauc, ja gribas ar kādu parunāties, tad kādu paņemu. Un parasti jau jauniešus. Tiem nav naudas, visu pa nedēļu notērē cigaretēm. Tad nu jāpalīdz tikt mājās,” smej autovadītājs.
Stopētājus savā auto neuzņem Kārlis Meijers, kurš ar auto brauc deviņus gadus. Viņš bilst, ka senāk, studiju laikā, gan ņēmis līdzbraucējus, bet tikai meitenes.
“Toreiz jau tas funktieris bija cits. Braucu no Rīgas uz Cēsīm mājās ar savu pirmo Audi, un kādēļ gan nepaņemt foršas meitenes? Pa ceļam iepazināmies, un bija pat reizes, kad atvešana līdz Cēsīm beidzās ar kādu pastaigu. Tiesa gan, šādā veidā pie savas sieviņas netiku. Tagad esmu precējies, ir ģimene, un jāsaka, ka tas socializēšanās posms ar svešiem cilvēkiem jau sen garām. Esmu cimperlīgs, un laikam nepatīk savā auto vest svešus cilvēkus. Kur nu vēl, ja laukā līst, ir dubļi. Nepatīk, ka piedrazo manu auto,” bilst Kārlis. Viņš aizdomājas arī par kādu citu problēmu. Proti, viņš sakās dzirdējis runas, ka stopētāji autovadītājam ko nodara – apzog, fiziski iespaido. Taču viņš sliecas domāt arī par ko citu.
“Iedomājieties, šie stopētāji stundu, divas nostāv ceļmalā. Beigās viņiem ir vienalga, kādā auto iekāpt. Bet kurš var garantēt, ka autovadītājs nav pārguris, ka nebrauc pārgalvīgi un neizraisīs avārijas situāciju, ka dāmīte, kuras mašīnā iekāpjat, pilsētā vispār prot pareizi manevrus izdarīt. Domāju, tieši stopētāji uzņemas lielāko risku par savu dzīvību un veselību, jo iekāpj svešā auto pie cilvēka, par kura braukšanas prasmi nav informēti,” saka Kārlis un teic, ka pats nekad nav stopējis un negribētu nemaz uzzināt, kā tas ir, kad jāstāv ceļa malā, jāceļ roka un jākāpj svešā auto.
Komentāri