Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Ko autovadītāji domā par stopētājiem

Liene Lote Grizāne
16:00
02.03.2016
51
Img 2756 1

Nereti tiek runāts par to, kādēļ cilvēki aptur un brauc gadījuma mašīnās, vai viņiem nav bail to darīt. Taču šoreiz uz stopētāju tematu vēlējāmies paskatīties no otras puses.

“Druvu” interesēja, kādēļ autovadītāji mēdz ņemt vai neņemt stopētājus. Turklāt secinājām, ka nevis autovadītājam būtu jābaidās no stopētāja, bet drīzāk otrādi, jo stopētājs nekad nevar būt pārliecināts par autovadītāja braukšanas prasmi, manierēm un spējām.

Atminos, ka studiju gados abas ar draudzeni bijām kaislīgas stopētājas. No Rīgas ar gadījuma mašīnām devāmies uz Cēsīm, Bausku un pat Rēzekni. Nereti Juglā tika pavadītas daudzas stundas, lai varētu “noķert” auto, ar kuru doties brīvdienās uz Cēsu pusi. Toreiz abas stāvējām ceļa malā un domājām, ka tad, kad pašas tiksim pie auto, noteikti ņemsim visus Juglas stopētājus. Ko lai saku tagad? Auto man ir jau vismaz desmit gadu, braucu pa Latviju, Baltiju un citām Eiropas valstīm, taču stopētājus savā auto, šķiet, esmu uzņēmusi vienreiz. Un laikam arī toreiz pārpratuma dēļ.

Taujājot pieredzējušiem autovadītājiem, vai viņi mēdz uzņemt stopētājus, nācās saskarties ar dažādām atbildēm.
Normunds Bērziņš, kurš auto vada jau vairāk nekā 25 gadus, stāsta, ka stopētājus šad un tad paņemot. “Darbojos meža nozarē, un darbs ir visā Latvijā, tādēļ ikdienā sanāk daudz pārvietoties ar auto. Stopētāju netrūkst. Īpaši, ja apdzīvotas vietas tuvumā ir mācību iestāde, parasti ir visvairāk jauniešu – stopētāju,” domās dalās Normunds. Vairāk gan par diviem cilvēkiem reizē mašīnā neņemot. Tāpat viņam esot būtiski, vai tajā dienā nav kādas nopietnākas darba tikšanās, problēmas, kuras nomāc. Tad gan nevienu līdzbraucēju negribot.

“Ja tālu jābrauc, ja gribas ar kādu parunāties, tad kādu paņemu. Un parasti jau jauniešus. Tiem nav naudas, visu pa nedēļu notērē cigaretēm. Tad nu jāpalīdz tikt mājās,” smej autovadītājs.

Stopētājus savā auto neuzņem Kārlis Meijers, kurš ar auto brauc deviņus gadus. Viņš bilst, ka senāk, studiju laikā, gan ņēmis līdzbraucējus, bet tikai meitenes.

“Toreiz jau tas funktieris bija cits. Braucu no Rīgas uz Cēsīm mājās ar savu pirmo Audi, un kādēļ gan nepaņemt foršas meitenes? Pa ceļam iepazināmies, un bija pat reizes, kad atvešana līdz Cēsīm beidzās ar kādu pastaigu. Tiesa gan, šādā veidā pie savas sieviņas netiku. Tagad esmu precējies, ir ģimene, un jāsaka, ka tas socializēšanās posms ar svešiem cilvēkiem jau sen garām. Esmu cimperlīgs, un laikam nepatīk savā auto vest svešus cilvēkus. Kur nu vēl, ja laukā līst, ir dubļi. Nepatīk, ka piedrazo manu auto,” bilst Kārlis. Viņš aizdomājas arī par kādu citu problēmu. Proti, viņš sakās dzirdējis runas, ka stopētāji autovadītājam ko nodara – apzog, fiziski iespaido. Taču viņš sliecas domāt arī par ko citu.

“Iedomājieties, šie stopētāji stundu, divas nostāv ceļmalā. Beigās viņiem ir vienalga, kādā auto iekāpt. Bet kurš var garantēt, ka autovadītājs nav pārguris, ka nebrauc pārgalvīgi un neizraisīs avārijas situāciju, ka dāmīte, kuras mašīnā iekāpjat, pilsētā vispār prot pareizi manevrus izdarīt. Domāju, tieši stopētāji uzņemas lielāko risku par savu dzīvību un veselību, jo iekāpj svešā auto pie cilvēka, par kura braukšanas prasmi nav informēti,” saka Kārlis un teic, ka pats nekad nav stopējis un negribētu nemaz uzzināt, kā tas ir, kad jāstāv ceļa malā, jāceļ roka un jākāpj svešā auto.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
114

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
96

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
56

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
115

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
95

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
123

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
14
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
28
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi