“Nezinītim grūti, troksnis kaitina. Man patīk,” saka drustēniete Valda Zvaigznīte, kad 30 dažādu šķirņu vistas un gaiļi stāsta savus nebeidzamos stāstus. “Man patīk šķirņu daudzveidība. Bulli gada vecumā var pārdot, arī putns tikai gada vecumā ir savā krāšņumā,” uzsver Valda. Viņai ir zootehniķes izglītība, viņa uzreiz var novērtēt, kurš putns ir šķirnes, kur kāds gailis bijis ciemos pie kaimiņienēm.
Vistas un gaiļi pa šķirnēm dzīvo atsevišķos būros. Saimniece ar prieku rāda vistu māju, kas top, rāda, kur vasarā putniem būs dzīvošana, kā pati saka, īstā hallē – lieli logi, gaišs. Katrai šķirnei būs sava istaba, varēs gulēt laktās. Dējamkastītes malā, no tām, netraucējot vistas, ērti varēs izņemt olas, barotavās iebērt barību. Vasarā vistu saime dzīvo aplokā ar mājiņām. “Tur laižu, kad perēšanai olas savāktas. Vistas ir gudras, kuru mājiņu ierāda, tajā vakarā atgriežas, nekad nesajauc. Vakarā, kad atnāku mājās, izlaižu no aploka, lai pastaigājas pa pagalmu,” pastāsta Valda. No vanagiem ar klaigāšanu vistas sargā zosis un tītari. Lapsas gan vienaldzīgas garām nepaiet. “Reiz vīram prasīja, kā cīnīties ar lapsām, viņš atbildēja, ka vajag turēt tik daudz vistu, ka nemana, ja kāda pazūd,” nosmej Valda un atzīst, ka pa kādai jau tiek arī lapsām, bet īpaši reto un skaistāko šķirņu putni tiek sargāti.
Valda ir vistu šķirņu kolekcionāre. “Dekoratīvie putni nav olu dēšanai, gadā izdēs līdz 200 olām un mazāk. Tie ir skaistumam,” viņa saka. Valda par katru šķirni zina pastāstīt, raksturot vistas un gaiļus. Visčaklākās dējējas ir Lohman Brown, gadā izdēs pat 300 olu, bet araukānvistas dēj zilas olas. “Pasaulē, tagad arī Latvijā daudziem ir plašas vistu kolekcijas. Jo smalkāka šķirne, jo putni ir cimperlīgāki, vārīgāki pret apstākļiem. Ne visi man ir pa pāriem, kad kāda nav, meklēju,” pastāsta drustēniete un uzsver, ka arī vistu šķirņu mode mainās. Tikko ieved ko jaunu, visi grib arī savā kūtiņā, tad parādās kas cits. “Mode ātri mainās. Kaimiņvalstīs bija populāra vistu šķirne Ayam Cemani. Ne tikai spalva melna, arī āda, sekste, mēle, gaļa un pat kauli ir melni. Latvieši, kuri ļoti kāroja, pat nepaguva iegādāties, kad jau mode pārgāja,” kolekcionāru aizkulises atklāj Valda. Viņa patlaban ļoti kāro iegādāties japāņu vistu pāri. Tādu redzējusi izstādē Vācijā. Gailim ir ļoti gara aste, tā velkas pa zemi.
Bramas, puduāni, baltcekules, Hamburgas, pundurkohini, rodailendi… “Putnus ir interesanti vērot. Un tas nomierina,” saka Valda. Kā jau Gaiļa gadam pieklājas, par gaiļiem tiek daudz runāts un spriests. Vērojot gaiļu saimi, Valda secinājusi, ka katras šķirnes gailis ir citāds.
“Katrai šķirnei kādas savas rakstura iezīmes, bet tādu, par kuru teikt – nekāds -, nav. Jo gaiļi augumā mazāki, jo gruntīgāki kauties. Mazie ies un dūšīgi kausies, nebaidīsies uzbrukt lielajam bramam, kuram tas šķitīs kas nepieņemams, – ko tāds sīcenis iedomājies. Araukāni ir uz kaušanos, kulangi ne ar vienu nesadzīvos, zīdagaiļi ir kašķīgi, ar citu kopā nesalikt,” vērojumos dalās Valda Zvaigznīte un pastāsta, ka gaiļi dzīvo kopā ar pīlēm un zosīm, neuzskata tās par dzīves telpas ierobežotājām. Par gaiļu attiecībām ar vistām var stāstīt daudz. Tās var vērot ar aizrautību. Valda vien piebilst: “Araukāns vienmēr aizies pie citām dāmām, kad perē, katrā perēklī būs kāds viņa cālis. Ir franči, kuri uz citām vistām pat nepaskatās, rūpējas un sargā tikai savējās.”
Valda, pati dzimusi Mērkaķa gadā, atzīst, ka mērkaķis ir diplomāts un arī gribēs būt uzvarētājs, gailim ātrāk vajag rezultātu. “Gads būs labs un reizē arī kašķīgs, notiks cīņa par taisnību, teikšanu, kā jau vistu kūtī,” saka Valda un atgādina, ka gailis visās situācijās ir pašpārliecināts un arī lielīgs. “Tādiem vajadzētu būt arī cilvēkiem, ja esi pārliecināts, ka vari sākt ko jaunu, tad dari,” domas izsaka drustēniete un atgādina par gaili uz Ābeces vāka.
Rīts Valdas Zvaigznītes mājā sākas ar koncertu. Tā gan ir kārtīga sāncensība par skanīgāko rīta dziesmu. “Tas ir tik skaisti! ” saka saimniece.
Komentāri