Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Katram cilvēkam jāplūst pa dzīvi atbilstoši pašam sev

Anna Kola
08:15
24.11.2024
250
Taro

Kristīne Cīmane. FOTO: no albuma

Saruna ar astroloģi, taro speciālisti KRISTĪNI CĪMANI.

-Cilvēki jūs pazīst interesantās nodarbošanās dēļ – esat astroloģe. Vai jau bērnībā iezīmējās šis ceļš?

-Nāku no Vidzemes, mazas pilsētas Alojas, taču jau pēc pamatskolas skolojoties pārcēlos uz dzīvi Rīgā, kur aizvadīju 16 gadus. Tagad dzīve mani atvedusi uz Preiļiem, kur esmu trīs gadus un sāku iedzīvoties uz pastāvīgu palikšanu. Esmu apguvusi grāmatveža profesiju, taču lielākā darba pieredze saistīta ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Jāatzīst, jau no pusaudža gadiem mani ir interesējuši dažādi filozofijas virzieni, pasaules un visuma uzbūve un likumi, enerģijas un arī mistiskais, ezotēriskais.

2012.gadā sāku nopietnāk aizrauties ar astroloģiju, pēc tam to arī apgūt. Un tad arī vārti bija vaļā visam pārējam, ko apguvu: taro kārtis, numeroloģiju, rūnas, koučingu, apzinātības kursus, dziedniecību, reiki, laika līniju dziedināšanu un vēl daudz ko citu. Būtībā jau mācības nemaz un nekad neapstājas, ik gadu apgūstu kaut ko jaunu un turpinu pilnveidot sevi arī akadēmiskajā izglītībā. Šobrīd tas notiek, studējot uzņēmējdarbības vadību.

-Astroloģija cilvēkiem ir vairāk vai mazāk pazīstama joma, bet taro kārtis noteikti ne tik ļoti.

-Man bija liela vēlme saprast sevi un izskaidrot sev savu dzīves ceļu. Sākumā mēģināju meklēt palīdzību pie astrologiem kā klients, pēc pāris neveiksmīgām reizēm sapratu, ka ir jāapgūst šis instruments pašai. Tāpēc likumsakarīgi trīs gadu garumā sekoja iedziļināšanās astroloģijā. Taro kārtis secīgi nāca līdzi, palīdzot attīstīt intuīciju un uzticēšanos sev un pasaulei, jo līdz tam es biju “totāls kontrolieris” – kontrolēju itin visu savā dzīvē, patiešām centos un tērēju tam milzum daudz enerģijas. Tas savukārt raisīja arī diezgan lielu neapmierinātību, jo nekas jau nenotika pēc manas kontroles. Patiesībā realitātē mēs varam kontrolēt ļoti mazu dzīves daļu, lielākā daļa ir par ļaušanos un spēju to darīt. Pēc taro kārtīm pakāpeniski sekoja arī citas mācības. Tagad padziļināti mācos visu, kas saistīts ar cilvēka ķermeni, uzbūvi, enerģisko aspektu, un reiki dziedināšanu.

-Cilvēki bieži vien taro kārtis asociē ar ko negatīvu. Kā jūs skaidrotu to pielietojumu, nozīmi?

-Es teiktu, kārtis nav ne negatīvas ne pozitīvas, katrā kārtī ieraugāms katrs šis aspekts, tāpat kā dzīvē viss ir duāls – ja nebūtu labā, nebūtu arī sliktā. Tāpēc tāda sevis ieprogrammēšana uz tikai kaut ko negatīvu vai pozitīvu ir savā ziņā sevis mānīšana un nespēja pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, izvairīšanās no tās.

-Cik lielā mērā astroloģiskā karte (personīgais horoskops) var cilvēkam palīdzēt?

-Man personīgi gan dzimšanas astroloģisko karti, gan prognožu karti patīk izmantot, lai spētu saprast, kādi ir cilvēka talanti, prasmes, stiprās un vājās puses, un tad attiecīgi spēt pieņemt katram sev labākos lēmumus, ņemot vērā planētu stāvokli. Astroloģiskā karte ir daudz kas vairāk nekā personības raksturojums, jo tā ir jātulko līdzi mūsu attīstībai. Mēs katrs ik brīdi maināmies. Mainās raksturs, pieredze, attieksme, izskats un uzvedība, galu galā arī astroloģiskās kartes interpretācija cilvēkam 18 gados un 38 gados būs ar atšķirībām. Būs vienojošais, bet būs arī atšķirīgais kaut vai tāpēc, ka mūsu attieksme un uztvere pret notikumiem/situācijām katrā vecumā ir atšķirīga. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka astroloģiskā karte ir tikai kā pieturpunkti, kā ceļazīmes, taču dzīvi dzīvojam mēs paši un savus lielos vai mazos lēmumus pieņemam paši, astroloģiskā karte mūsu vietā to nedara un atbildību nespēj uzņemties.

-Kāpēc bieži vien nākas vilties horoskopos? Proti, nereti vairāku astrologu, kas gatavo personīgo karti, spriedumi ļoti atšķiras. Versijas par viena cilvēka raksturu, veselību, personību dažādas. Kāpēc tā notiek? Kā no tā izvairīties?

-Katram astrologam ir sava dzīves pieredze, attiecīgi uz vienu un to pašu aspektu raugās atšķirīgi. Piemēram, kādam šķiršanās iekšēju pārliecību dēļ ir kaut kas nepieļaujams, pastāv uzskats, ka viss jācenšas labot, uzlabot; citam atkal ir otra galējība – viegla attieksme pret transformācijām, pārmaiņām. Un patiesība ir kaut kur pa vidu – katram indivīdam personīgi sava. Tas, manu­prāt, liek astrologam būt vienmēr gatavam mācīties, papildināt zināšanas ne tikai astroloģijā, bet arī, piemēram, psiholoģijā un līdzīgās jomās. Tāpat cilvēku konsultēšana prasa arī attīstīt empātiju, jo tādu automātisku un vispārīgu astroloģiskās kartes aprakstu šobrīd spēj sniegt arī mākslīgais intelekts, tur astrologu vairs īsti nevajag. Tāpat arī cilvēki bieži vien ir diezgan zinoši par planētām un zodiaka zīmēm, vismaz pie manis tādi klienti nāk bieži.

-Kā atskatāties uz 2024.gada aizgājušajiem mēnešiem, vai vērojumi bijuši pareizi?

-Es pēdējos gados īpaši daudz un sīki astroloģiski nesekoju līdz astroloģiski globālajiem procesiem, dzīvoju, vairāk paļaujoties uz sevi un savu sajūtu, intuīciju. Taču, ja jūtu, ka kaut kas īsti nav, kā gribētos, vai notiek kāda aizķeršanās, tad gan palūkojos planētu zīmju maiņai vai zīmīgākiem planētu aspektiem. Katru cilvēku planētu kustība, vairāk vai mazāk, bet iespaido atšķirīgāk, tāpēc, manuprāt, vispārīgās prognozes katram neatbilst. Un esmu novērojusi, it sevišķi pēdējā laikā, ka tā neatbilstība palielinājusies.

-Vai ir kas īpašs, ko varat minēt par savu astroloģijas/ taro pieredzi? Kāds īpašs atgadījums, notikums?

-Grūti uzreiz atcerēties, jo katrā konsultācijā ir kāds mazs brīnuma moments vai pārsteigums. Konkrēti neatcerēšos, bet bieži pašai prieks ir par brīžiem, kad raksta vai atzvana klients un saka, ka “bija tieši tā, kā tu, Kristīn, teici, ieteici vai konsultācijā stāstīji”. Piemēram, pēdējā laika jaunumi ir par bērniņa pieteikšanos, kas bijis sen gaidīts, bet ilgu laiku nebija izdevies. Vai arī dzirdot sajūsmu, kad, pēc astroloģiskās kartes redzot cilvēka prasmes un talantus, esmu iedrošinājusi un uzmundrinājusi tik ļoti, ka cilvēks noticējis un saņēmies spert kādu soli, par kuru pēc tam ar milzu sajūsmu un prieku arī zvana un saka: “Man izdevās!”

-Kāda ir pašas ikdiena? Kas līdztekus ezoteriskajām jomām to aizņem?

-Pašvaldībā esmu vecākais komercdarbības speciālists-konsultants, palīdzu uzsākt uzņēmējdarbību, konsultēju par atbalsta mehānismiem, sekoju izaugsmei. Priecājos par sava novada uzņēmēju, amatnieku, vispār aktīvu saimnieciskās darbības veicēju sasniegumiem. Vaļasprieku saraksts ir bezgala plašs, drīzāk vieglāk būtu pateikt, ko vēl nedaru. Šobrīd aizraujos ar lakatu aušanu, arī grāmatu lasīšanai atklāta sezona. Vēl neatņemama ikdienas daļa ir būt dabā, pastaigāties mežā vai pabūt dabas takās, vēsturiskās vietās.

-Kā vērtējat mūsu gadsimta cilvēku ritmu? Vai nav tā, ka visi pārlieku steidzas, raujas, aizmirstot par vienkāršo, kas dzīvē ir pats svarīgākais?

-Piekrītu, dzīves ritms ir ļoti ātrs un mūs dzen ātri uz priekšu – kaut ko sasniegt, kaut kur nokļūt, kaut ko atrast utt. Esmu arī novērojusi, ka pastāv tāds kā sacenšanās un salīdzināšanās aspekts, kas neļauj atslābt. Un tikai vēlāk sākam saprast, ka salīdzināties vajadzētu tikai ar sevi vakardienā, nevis citiem cilvēkiem, ka katram mums savs temps, savs enerģijas sākotnējais daudzums un izpausme. Labi, ja pie šīs izpratnes nonākam ātrāk, tad nenokļūstam smagās dzīves dzirnavās kā depresija, zems pašvērtējums vai dziļa nelaimīguma sajūta. Un astroloģija šeit var palīdzēt sākt sevi iepazīt par mazu kripatiņu vairāk, zināt, kāpēc uzvedos vai jūtos tieši tā, kā jūtos, un necensties sevi lauzt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
622
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi