Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Katram cilvēkam jāplūst pa dzīvi atbilstoši pašam sev

Anna Kola
08:15
24.11.2024
132
Taro

Kristīne Cīmane. FOTO: no albuma

Saruna ar astroloģi, taro speciālisti KRISTĪNI CĪMANI.

-Cilvēki jūs pazīst interesantās nodarbošanās dēļ – esat astroloģe. Vai jau bērnībā iezīmējās šis ceļš?

-Nāku no Vidzemes, mazas pilsētas Alojas, taču jau pēc pamatskolas skolojoties pārcēlos uz dzīvi Rīgā, kur aizvadīju 16 gadus. Tagad dzīve mani atvedusi uz Preiļiem, kur esmu trīs gadus un sāku iedzīvoties uz pastāvīgu palikšanu. Esmu apguvusi grāmatveža profesiju, taču lielākā darba pieredze saistīta ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Jāatzīst, jau no pusaudža gadiem mani ir interesējuši dažādi filozofijas virzieni, pasaules un visuma uzbūve un likumi, enerģijas un arī mistiskais, ezotēriskais.

2012.gadā sāku nopietnāk aizrauties ar astroloģiju, pēc tam to arī apgūt. Un tad arī vārti bija vaļā visam pārējam, ko apguvu: taro kārtis, numeroloģiju, rūnas, koučingu, apzinātības kursus, dziedniecību, reiki, laika līniju dziedināšanu un vēl daudz ko citu. Būtībā jau mācības nemaz un nekad neapstājas, ik gadu apgūstu kaut ko jaunu un turpinu pilnveidot sevi arī akadēmiskajā izglītībā. Šobrīd tas notiek, studējot uzņēmējdarbības vadību.

-Astroloģija cilvēkiem ir vairāk vai mazāk pazīstama joma, bet taro kārtis noteikti ne tik ļoti.

-Man bija liela vēlme saprast sevi un izskaidrot sev savu dzīves ceļu. Sākumā mēģināju meklēt palīdzību pie astrologiem kā klients, pēc pāris neveiksmīgām reizēm sapratu, ka ir jāapgūst šis instruments pašai. Tāpēc likumsakarīgi trīs gadu garumā sekoja iedziļināšanās astroloģijā. Taro kārtis secīgi nāca līdzi, palīdzot attīstīt intuīciju un uzticēšanos sev un pasaulei, jo līdz tam es biju “totāls kontrolieris” – kontrolēju itin visu savā dzīvē, patiešām centos un tērēju tam milzum daudz enerģijas. Tas savukārt raisīja arī diezgan lielu neapmierinātību, jo nekas jau nenotika pēc manas kontroles. Patiesībā realitātē mēs varam kontrolēt ļoti mazu dzīves daļu, lielākā daļa ir par ļaušanos un spēju to darīt. Pēc taro kārtīm pakāpeniski sekoja arī citas mācības. Tagad padziļināti mācos visu, kas saistīts ar cilvēka ķermeni, uzbūvi, enerģisko aspektu, un reiki dziedināšanu.

-Cilvēki bieži vien taro kārtis asociē ar ko negatīvu. Kā jūs skaidrotu to pielietojumu, nozīmi?

-Es teiktu, kārtis nav ne negatīvas ne pozitīvas, katrā kārtī ieraugāms katrs šis aspekts, tāpat kā dzīvē viss ir duāls – ja nebūtu labā, nebūtu arī sliktā. Tāpēc tāda sevis ieprogrammēšana uz tikai kaut ko negatīvu vai pozitīvu ir savā ziņā sevis mānīšana un nespēja pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, izvairīšanās no tās.

-Cik lielā mērā astroloģiskā karte (personīgais horoskops) var cilvēkam palīdzēt?

-Man personīgi gan dzimšanas astroloģisko karti, gan prognožu karti patīk izmantot, lai spētu saprast, kādi ir cilvēka talanti, prasmes, stiprās un vājās puses, un tad attiecīgi spēt pieņemt katram sev labākos lēmumus, ņemot vērā planētu stāvokli. Astroloģiskā karte ir daudz kas vairāk nekā personības raksturojums, jo tā ir jātulko līdzi mūsu attīstībai. Mēs katrs ik brīdi maināmies. Mainās raksturs, pieredze, attieksme, izskats un uzvedība, galu galā arī astroloģiskās kartes interpretācija cilvēkam 18 gados un 38 gados būs ar atšķirībām. Būs vienojošais, bet būs arī atšķirīgais kaut vai tāpēc, ka mūsu attieksme un uztvere pret notikumiem/situācijām katrā vecumā ir atšķirīga. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka astroloģiskā karte ir tikai kā pieturpunkti, kā ceļazīmes, taču dzīvi dzīvojam mēs paši un savus lielos vai mazos lēmumus pieņemam paši, astroloģiskā karte mūsu vietā to nedara un atbildību nespēj uzņemties.

-Kāpēc bieži vien nākas vilties horoskopos? Proti, nereti vairāku astrologu, kas gatavo personīgo karti, spriedumi ļoti atšķiras. Versijas par viena cilvēka raksturu, veselību, personību dažādas. Kāpēc tā notiek? Kā no tā izvairīties?

-Katram astrologam ir sava dzīves pieredze, attiecīgi uz vienu un to pašu aspektu raugās atšķirīgi. Piemēram, kādam šķiršanās iekšēju pārliecību dēļ ir kaut kas nepieļaujams, pastāv uzskats, ka viss jācenšas labot, uzlabot; citam atkal ir otra galējība – viegla attieksme pret transformācijām, pārmaiņām. Un patiesība ir kaut kur pa vidu – katram indivīdam personīgi sava. Tas, manu­prāt, liek astrologam būt vienmēr gatavam mācīties, papildināt zināšanas ne tikai astroloģijā, bet arī, piemēram, psiholoģijā un līdzīgās jomās. Tāpat cilvēku konsultēšana prasa arī attīstīt empātiju, jo tādu automātisku un vispārīgu astroloģiskās kartes aprakstu šobrīd spēj sniegt arī mākslīgais intelekts, tur astrologu vairs īsti nevajag. Tāpat arī cilvēki bieži vien ir diezgan zinoši par planētām un zodiaka zīmēm, vismaz pie manis tādi klienti nāk bieži.

-Kā atskatāties uz 2024.gada aizgājušajiem mēnešiem, vai vērojumi bijuši pareizi?

-Es pēdējos gados īpaši daudz un sīki astroloģiski nesekoju līdz astroloģiski globālajiem procesiem, dzīvoju, vairāk paļaujoties uz sevi un savu sajūtu, intuīciju. Taču, ja jūtu, ka kaut kas īsti nav, kā gribētos, vai notiek kāda aizķeršanās, tad gan palūkojos planētu zīmju maiņai vai zīmīgākiem planētu aspektiem. Katru cilvēku planētu kustība, vairāk vai mazāk, bet iespaido atšķirīgāk, tāpēc, manuprāt, vispārīgās prognozes katram neatbilst. Un esmu novērojusi, it sevišķi pēdējā laikā, ka tā neatbilstība palielinājusies.

-Vai ir kas īpašs, ko varat minēt par savu astroloģijas/ taro pieredzi? Kāds īpašs atgadījums, notikums?

-Grūti uzreiz atcerēties, jo katrā konsultācijā ir kāds mazs brīnuma moments vai pārsteigums. Konkrēti neatcerēšos, bet bieži pašai prieks ir par brīžiem, kad raksta vai atzvana klients un saka, ka “bija tieši tā, kā tu, Kristīn, teici, ieteici vai konsultācijā stāstīji”. Piemēram, pēdējā laika jaunumi ir par bērniņa pieteikšanos, kas bijis sen gaidīts, bet ilgu laiku nebija izdevies. Vai arī dzirdot sajūsmu, kad, pēc astroloģiskās kartes redzot cilvēka prasmes un talantus, esmu iedrošinājusi un uzmundrinājusi tik ļoti, ka cilvēks noticējis un saņēmies spert kādu soli, par kuru pēc tam ar milzu sajūsmu un prieku arī zvana un saka: “Man izdevās!”

-Kāda ir pašas ikdiena? Kas līdztekus ezoteriskajām jomām to aizņem?

-Pašvaldībā esmu vecākais komercdarbības speciālists-konsultants, palīdzu uzsākt uzņēmējdarbību, konsultēju par atbalsta mehānismiem, sekoju izaugsmei. Priecājos par sava novada uzņēmēju, amatnieku, vispār aktīvu saimnieciskās darbības veicēju sasniegumiem. Vaļasprieku saraksts ir bezgala plašs, drīzāk vieglāk būtu pateikt, ko vēl nedaru. Šobrīd aizraujos ar lakatu aušanu, arī grāmatu lasīšanai atklāta sezona. Vēl neatņemama ikdienas daļa ir būt dabā, pastaigāties mežā vai pabūt dabas takās, vēsturiskās vietās.

-Kā vērtējat mūsu gadsimta cilvēku ritmu? Vai nav tā, ka visi pārlieku steidzas, raujas, aizmirstot par vienkāršo, kas dzīvē ir pats svarīgākais?

-Piekrītu, dzīves ritms ir ļoti ātrs un mūs dzen ātri uz priekšu – kaut ko sasniegt, kaut kur nokļūt, kaut ko atrast utt. Esmu arī novērojusi, ka pastāv tāds kā sacenšanās un salīdzināšanās aspekts, kas neļauj atslābt. Un tikai vēlāk sākam saprast, ka salīdzināties vajadzētu tikai ar sevi vakardienā, nevis citiem cilvēkiem, ka katram mums savs temps, savs enerģijas sākotnējais daudzums un izpausme. Labi, ja pie šīs izpratnes nonākam ātrāk, tad nenokļūstam smagās dzīves dzirnavās kā depresija, zems pašvērtējums vai dziļa nelaimīguma sajūta. Un astroloģija šeit var palīdzēt sākt sevi iepazīt par mazu kripatiņu vairāk, zināt, kāpēc uzvedos vai jūtos tieši tā, kā jūtos, un necensties sevi lauzt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
809

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
78

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
61

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
107

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
41

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
188

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi