Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Katra tukšā pudele nes naudu

Druva
05:51
22.10.2021
29
Arzemju Pieredze 1

Kamēr mēs Latvijā vēl tikai ar nepacietību gaidām depozīta sistēmas ieviešanu, citās Eiropas valstīs tāda darbojas jau gadiem. Jāteic gan, ka pārāk plaši tā izplatīta nav, jo ieviesta vien desmit valstīs. Pirmā bija Zviedrija jau tālajā 1984. gadā, bet Lietuva depozīta sistēmu ieviesa samērā nesen, 2016. gadā.

Bērni kabatas naudu pelna paši

Lai uzzinātu, kas mainās paradumos, kad šāda sistēma valstī darbojas, vaicājām mūsu tautiešiem, kas tagad pastāvīgi dzīvo ārvalstīs. Tur, kur depozīta sistēma darbojas, uzrunātās latvietes uzsvēra tikai pozitīvus ieguvumus. Pirmkārt, apkārtējā vide nenoliedzami ir tīrāka nekā pie mums, otrkārt, tas rosina lielāku uzmanību pievērst atkritumu šķirošanai.

Šķiet, vistālāk arī šajā aspektā tikusi Zviedrija. Dace Balode, kuras dzimtā puse ir Jaunpiebalga, šajā Ziemeļvalstī dzīvo 19 gadus un jau ierodoties satikusies ar depozīta sistēmu. Viņa neslēpj savu pārsteigumu, ka Latvijā tikai tagad nonākuši līdz tam: “Bet – labāk vēlāk nekā nekad.”

Dace pastāsta, ka Zviedrijā gadu gaitā audzis to vietu skaits, kur var nodot pudeles un skārda traukus: “Šī infrastruktūra ir ļoti attīstīta, par to vispār nedomājam, jo zinām, ka, ejot uz veikalu, tur varēsim nodot otrreiz pārstrādājamo iepakojumu. Zviedrijā atkritumu šķirošanai kopumā pievērš ļoti lielu uzmanību, tur daudz kas tiek nošķirots, arī tara, kas der depozītam, tiek uzkrāta, un, ejot uz veikalu, to ņemam līdzi, tā ir normāla situācija. Ja piemirstas vienā reizē, sakrājam divus, trīs maisus. Nododot pudeles, taromāts izsniedz kvīti, ko var izmantot uzreiz konkrētajā iepirkšanās reizē, bet var uzkrāt, jo kvīts derīga kādu gadu. Var krāt sev vai dot bērniem kā kabatas naudu. Patiesībā bērniem ir motīvs nest tukšās pudeles uz veikalu, jo tā viņi tiek pie naudas kādam kārumam. Neviens arī nekautrējas, kad iet ar tukšu pudeļu maisiem uz veikalu, jo tā taču dara visi.”

Protams, ne visiem zviedriem ir vajadzība pēc mazās naudiņas, ko var šādi atgūt, viņi nododamo iepakojumu atstājot šķirošanas laukumos, dažkārt arī sabiedriskās vietās. Tur to savācot tie sabiedrības pārstāvji, kam trūkst naudas iztikai. Cilvēki no Austrumeiropas valstīm, kas nevēlas strādāt, nereti sastopami ubagojot vai uzlasot to taru, kas der depozītam. “Var teikt, ka ar šiem iebraucējiem saasinās sociālā problēma, bet, no otras puses, viņi, paceļot katru nomestu iepakojumu, kas der depozītā, palīdz uzturēt tīru vidi,” saka D. Balode.

Atbrauc svinēt, aizbrauc ar maisiem

Nesen sistēma ieviesta Lietuvā. Gunta Gelgote no Līgatnes, kura jau ilgus gadus dzīvo Viļņā, stāsta, ka arī tur iespēja nodot tukšās dzēriena pudeles pārstrādei jūtami ietekmējusi vides tīrību. Lietuvā sabiedrība ziņu par depozīta sistēmas ieviešanu uzņēmusi pozitīvi. “Cilvēki iekrīt azartā, jo par katru vienību var atgūt desmit centus, un visi taru uz veikaliem nes ļoti cītīgi. Pavisam mazos veikalos to nevar nodot, bet ir pietiekami daudz vietu, kur pieņemšanas automāti uzstādīti. Pie tā ātri pierod, un cilvēki sāk rēķināt. Varētu jau tās pudeles samīcīt, iemest šķirotajos, bet sāc domāt, ka tā ar katru iepakojumu izmet desmit centus. Varbūt labāk likt kastē, un, ejot uz veikalu, nodot,” Gunta ir pārliecināta.

Viņai prieks redzēt, kā mainījusies cilvēku attieksme. “Teiksim, brauc kompānija svinēt kādus svētkus uz laukiem vai pie dabas un mājās atgriežas ar maisiem, kur tukšā tara, nekas atstāts netiek. Protams, gadās arī izņēmumi, bet vienmēr būs kādi, kuri šo taru savāks, kuriem desmit centi noder,” novērojusi mūsu tautiete.

Kopumā esot jūtams, ka depozīta sistēmas ieviešana ļāvusi lietuviešiem būt krietnu soli tālāk atkritumu šķirošanā. Visur valstī ir konteineri dalītai atkritumu šķirošanai, un daudziem tā ir ikdienas norma – šķirot. “Ik pa laikam dzīvoju arī Liepājā, un tur man ļoti pietrūkst ērtas iespējas šķirot. Automātiski turpinu šķirot atkritumus, tikai nav, kur izmest. Tagad ar prieku klausos, ka arī Latvijā beidzot būs depozīta sistēma,” Gunta saka.

Mājās četri konteineri

Rīdziniece Iveta Prese jau 20 gadus dzīvo Vācijas pilsētā Rastedē. Kad tur ieradusies, depozītu sistēma jau darbojusies. “Protams, man tas bija kas jauns. Sākumā biju nesaprašanā, kāpēc man par pudeli, bundžu jāmaksā vairāk?! Vācijā par PET pudeli vai kolas bundžu jāsamaksā 25 centi, tātad – ja nopirki četras, tas jau ir viens eiro. Stikla tara ir lētāka, zem 20 centiem. Tas liek domāt, vai šo eiro kaut kur vienkārši izmest vai tomēr dabūt atpakaļ. Un, ja brauc nodot reizi mēnesī, tur jau salasās pat 20 eiro. Katrā veikalā, kur pārdod dzeramos, jānodrošina, lai pircējs var taru nodot atpakaļ. Protams, ir cilvēki, kas domā, ka 25 centi nav nauda, un piknikā bundžas tiek atstātas, bet vienmēr ir cilvēki, kas tās salasa un nodod,” novērojusi Iveta.

Kopumā šķirošanas kultūra Vācijā ir augstā līmenī, tiek šķirots stikls pa krāsām, arī pārējais, tostarp bioloģiskie atkritumi. “Dzīvoju privātmājā, un mums ir četri konteineri, kur likt šķirotos atkritumus. Tas jādara apzinīgi. Ja neesi pareizi sašķirojis, konteiners netiek paņemts, bet pie tā pieliek zīmīti, ka saturs jāpāršķiro pašam. Tā ir kā mācību stunda šķirošanā. Mums tas nav gadījies, ir dzirdēts par tādiem gadījumiem, bet es šādu mācību stundu negribētu piedzīvot,” I. Prese padalās savā pieredzē.

UZZIŅAI

Depozīta sistēmas ieviešana Eiropas valstīs

Zviedrija – 1984. gads,

Islande – 1989. gads,

Somija – 1996. gads,

Norvēģija – 1999. gads,

Dānija – 2002. gads,

Vācija – 2003. gads,

Igaunija un Nīderlande – 2005. gads,

Horvātija – 2006. gads,

Lietuva – 2016. gads.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
32

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
132

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
97

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
60

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
89

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

IT, dejas un sports

07:18
28.01.2025
219

“Ģikšos vasarā zaļš, ziemā balts, skaisti,” saka Toms Ričards Krieviņš. Viņš te dzimis, mācījies Amatas pamatskolā, tad tehnikumā un tagad turpat jauniešiem māca programmēšanu. “Viņi mācās, un pats arī nepārtraukti pilnveidoju sevi. IT ir nozare, kas attīstās ne dienām, bet stundām,” teic Toms Ričards un uzsver, ka viņam patīk tas, ko dara. Toms atklāj, ka […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
13
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
36
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
7
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
1
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi