Krodziņā “Glendeloka” valdīja liela rosība un neviltotas emocijas, jo kopā ar šefpavāri Anitu Krasno pie ēdienu gatavošanas ķērās jaunieši no Meksikas, Venecuēlas, Taizemes, Vācijas un Itālijas. Šefpavāre bija parūpējusies, lai jaunieši varētu pagatavot savas dzimtenes tradicionālās virtuves ēdienu. Jaunieši Latvijā ieradušies kā apmaiņas skolēni ar organizācijas AFS līdzdalību. Viņi jau četrus mēnešus dzīvo un mācās Latvijā, iepazīst mūsu tautas kultūru un tradīcijas. Šoreiz ar jauniešiem runājam par kopīgo un atšķirīgo virtuvē. Visi jaunieši atzīst, ka latvieši ēd ļoti daudz kartupeļu, šajos četros mēnešos, kurus uzturas Latvijā, viņi tos esot atēdušies. Apmaiņas skolēniem jaunums mūsu virtuvē tik neiztrūkstošais biezpiens, skābais krējums, rupjmaize un daudz kas cits, piemēram salāti siļķe kažokā, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas auss, ko ēdam Ziemassvētkos, un pat karstvīns. Ar lielu interesi visi esot rudenī sēņojuši, lasījuši gailenes.
Ķeroties pie darba, ciemiņi atzina, ka tas, ko viņi pagatavos, atšķirsies no dzimtenē gatavotajiem ēdieniem, jo Latvijā ne tikai garšvielas un piedevas, bet arī paši produkti garšo pavisam citādi. Venecuēlieši Hose Dāvids Sotillo Grillets un Estefans Pinerua teic, ka latviešu ēdieni ir sātīgi un smagi, tas viņiem ir neierasti. Venecuēlietis Hose stāsta, ka viņa ģimenē ēst gatavo mamma, katru dienu tiek gatavots kas cits. „Venecuēlā ierasti gatavojam gaļu, zivis, rīsus, pupas, kā arī platano, kas līdzīgs banānam, bet garšo ļoti atšķirīgi. Bieži tiek ēsta vistas un liellopa gaļa. Cūkgaļu lielākoties gatavo Ziemassvētkos. Tradicionāls ēdiens ir arepa – plāna pankūka. Tās var pildīt ar gandrīz jebko, arī ar olām, tomātiem, gaļu, desu, garnelēm, salātiem. Mēdz izmantot pat haizivs gaļu,” stāsta Hose, kurš pašlaik dzīvo viesģimenē Smiltenē.
Puisis no Meksikas Horge Suaress, runājot par atšķirībām virtuvē, saka, ka viņam mūsu ēdienos pietrūkst asuma. Pat Latvijā nopērkamais čili neesot īsts čili. „Man te pietrūkst īsta čili, zaļo halapenjos piparu. No vietējām asām garšvielām man ne visai patīk mārrutki, tiem ir pārāk neparasta garša un tie ir ļoti stipri. Piekrītu, ka latvieši ēd ļoti daudz kartupeļu. Kartupeļi un vista, vista un kartupeļi,” smejoties saka meksikānis un teic, ka dzimtenē viņš lielākoties ēd uz ielas, ne mājās pie galda, pērk tradicionālos ēdienus – burito, takos, fajitas un tortiljas. Šoreiz Horge arī gatavos tradicionālo zemnieku ēdienu – burito, kas atšķiroties no tā, ko mēs Latvijā gatavojam ar šādu nosaukumu. Meitenes no Taizemes pastāstīja, ka viņas dzimtenē pārtikā visvairāk izmanto rīsus, jūras veltes un dārzeņus, svarīgas ir dažādās garšvielas, kādas Latvijā neatrast. „Mūsu ēdienos savienojas piecas garšu nianses. Tā ir plaša buķete,” saka Maija Sutičandeta un Puija Natniča un priecājas, ka gatavos, tiesa gan, nedaudz latviskotu, bet tomēr tradicionālu taizemiešu kokosriekstu piena zupu ar vistu Tom kha gai. Eiropas pārstāvji Maura Lenci no Itālijas un Jonass Fo no Vācijas teic, ka pat viņiem latviešu virtuvē ir daudz jauna un interesanta. Jonass pastāsta, ka pagaršojis Latvijas alu, arī Cēsu alu, bet tas nemaz neesot gājis pie sirds. „Mūsu tradicionālā virtuve pat ir līdzīga latviešu- skābi kāposti, kartupeļi, desiņas vai gaļa, bet ikdienā gatavojam dažādu valstu ēdienus,” saka Jonass, kuram šefpavāre sagatavojusi pārsteigumu – būs jāgatavo saldais ēdiens, proti, karstā ķiršu zupa ar olas baltuma cepurīti. Jonass atplaukst smaidā un teic, ka šādu ēdienu gatavojot viņa vecmāmiņa un to parasti galdā ceļot Ziemassvētku laikā. Savukārt itālietei Maurai Lenci šefpavāre A. Krasnā lūdza pagatavot mazās picas. Jāteic, ka tik liela rosība un enerģija „Glendelokas” virtuvē nebija manīta. Ar aizrautību varēja vērot, kā meksikānis Horge ķērās pie burito gatavošanas, ņemot talkā puišus no Venecuēlas. Tika mīcītas pupiņas, apcepta gaļa un ik pa laikam ierasto angļu vai latviešu valodu puiši nomainīja pret spāņu karstasinīgajām frāzēm un izsaucieniem. Savukārt taizemietes klusiņām un uzmanīgi rosījās ap savu zupu, abas uzmanīgi ik pa laikam garšodamas un sacīdamas, ka Latvijā neesot īsto garšvielu.
Itālietes Mauras rokās picas mīkla uzvedās kā zinādama, ka to gatavo īsta itāliete. Mīklas apļi ik pa brīdim iegriezās gaisā, uz galda meitenei priekšā tika sarindoti saulē kaltēti tomāti, olīvas un mocarellas siers un viss pārējais picas pagatavošanai. Savukārt vācietis ar ieturētu šarmu putoja olu baltumus un sarkanvīnā vārīja ķiršus.
Nelielajā krodziņa virtuvē šoreiz satikās pasaule. Vai vismaz daļiņa no tās… smaržās, garšās, valodās, mentalitātē un tradīcijās. Šefpavāre Anita Krasnā atzina, ka daudz mācījusies no šīs reizes ciemiņiem, kuri paši ļoti labi tika galā ar ēdienu gatavošanu, viņa varēja tikai noraudzīties un priecāties par talantīgajiem un aizrautīgajiem jauniešiem. Liene Lote Grizāne
Paldies krodziņam “Glendeloka” par sarūpēto pārtikas grozu, viesmīlību un atsaucību. www.glendeloka.lv
Komentāri