Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kāpēc farmaceitei vajag bites?

Ludmila Vēvere
07:09
21.10.2022
130
Kadam Vajag Pastaigaties Gar Juru Bet Man – Ravet Dobes Kopt Bites 1

„Farmaceitus kaut kāda ziņā var salīdzināt ar čaklajām bitēm, kas zina visu par ziedu nektāru un rada veselībai noderīgus produktus. Savukārt farmaceits zina visu par zālēm, un šīs zināšanas ir ārkārtīgi svarīgas, lai palīdzētu uzturēt un atgūt veselību,” saka farmaceite un “Mēness aptiekas” Siguldā vadītāja Indra Bukša. Šajā gleznainajā pilsētā daba dāsni dāvā gan nesteidzīgas ainavu vērošanas, gan aktīvas atpūtas prieku, ko izbauda vietējie un tūkstošiem pilsētas viesu. Daudzi mēdz iegriezties arī šajā mīlētākā farmācijas zīmola aptiekā tirdzniecības centrā “Šokolāde”.

Sapnis par aptieku

Tikšanās ar Indru rit gaišā, mājīgā „Mēness aptiekas” aptiekas darbinieku telpā, dzerot uzmundrinošu, smaržīgu zāļu tēju. Uz galda ir āboli, bumbieri, medus un rieksti – tas viss tik labi piestāv Siguldai, Indrai un šai sarunai.

Indra stāsta, ka ir dzimusi Jaunpiebalgā. “Mans tēvs bija virpotājs, māte – pavāre. Abi smagi strādāja un bija apkārtnē cienīti cilvēki. Mūsu dzimtas saknes ir Latgalē – vecvecāki dzīvoja viensētā netālu no Viļakas. Iespējams tāpēc manās vērtībās un dzīves uztverē savijas vairāku novadu tradīcijas. Piemēram, vidzemnieki turas pie tā, ka pagalmā visām takām un celiņiem jābūt tīriem, izslaucītiem, lai laime redz, kur iet un nepaklūp. Arī cilvēka dvēselei jābūt tikpat tīrai un sirdij – laipnai. Tā mani ģimenē mācīja.”

Vidusskolu Indra pabeidza Balvos un uzreiz iestājās Paula Dauges Rīgas 1. medicīnas skolā, lai īstenotu sen loloto sapni – iegūtu farmaceita izglītību.

“Sagadījās tā, ka piecu gadu vecumā kādu laiku dzīvoju Žīguros pie savas tantes – mammas māsas –, kura strādāja aptiekā. Pēkšņi biju nokļuvusi noslēpumainā mikstūru, tablešu un pulverīšu pasaulē, ko tostarp gatavoja arī turpat aptiekā. Dažreiz man ļāva uz aptiekas svariem kaut ko nosvērt, piemēram, glikozes pulveri. Aptiekas atmosfēra – trauki, kolbas un pudelītes, lete un zāļu atvilktnes, svari un mērtrauki mani pilnībā apbūra, un no tā mirkļa es zināju, ka mana vieta ir aptiekā. Par profesijas izvēli šaubu nebija, mācījos aizrautīgi un medicīnas skolu pabeidzu ar izcilību,” stāsta Indra.

Trīs meitas un skolotājas diploms

Pēc farmaceita diploma saņemšanas Indru norīkoja par aptiekas vadītāju Balvu novada Kupravā. “Farmaceita darbs mani patiesi aizrāva un grāmatas par farmāciju lasīju kā visinteresantākos romānus. Tad apprecējos un cita pēc citas piedzima trīs brīnišķīgas meitas. Ar viņām ārkārtīgi lepojos – divas ir ieguvušas ārsta izglītību Rīgas Stradiņa universitātē, viena pabeidza Jūras akadēmiju.

Kādā brīdī (sievietes mani sapratīs) nācās paņem pauzi farmaceita karjerā – vajadzēja veltīt vairāk uzmanības ģimenei. Pieteicos darbā bērnudārzā, kur līdz ar to bija iespēja iekārtot manas meitenes. Taču, lai strādātu par audzinātāju, bija nepieciešama pedagoģiskā izglītība. Tā, līdzteku darbam bērnudārzā, pabeidzu arī pedagoģisko augstskolu. Tomēr mani nepameta doma par atgriešanos aptiekā.”

Kad Indras vecākā meita mācījās vidusskolā, bet vidējā pabeidza devīto klasi, viņa ar meitām pārcēlās uz Siguldu. Lai pilnveidotos profesijā un iegūtu augstāko izglītību farmācijā, Indra iestājās Rīgas Stradiņa universitātē. Pieci studiju gadi esot bijuši grūti, taču paskrējuši ātri – lekcijas, darbs, bērni… Indra saka: “Tā ir laime! Tieši tā es uztveru savu dzīvi farmācijā un izbaudu darbu aptiekā. Var izklausīties naivi un varbūt mazliet savādi, taču katru rītu, atverot savas aptiekas durvis, es tai saku labrīt un novēlu veiksmīgu dienu. Ir liela laime darīt to, kas patiešām patīk.”

Nu jau četrus gadus Indra ir “Mēness aptiekas” Siguldā vadītāja. Viņa atzīst, ka atbildība ir liela, taču aptiekas kolektīvs ir draudzīgs, atsaucīgs un kopā var pārvarēt jebkādas grūtības.

Farmaceita uzdevums – uzklausīt, saprast, palīdzēt

Jautāta par to, kas farmaceita darbā ir vissvarīgākais, Indra ilgi nedomā – gatavība palīdzēt ikvienam. “Lai to izdarītu, ir jāiedziļinās cilvēka problēmā, jāanalizē viņa individuālā situācija un jānodrošina kvalitatīvs farmaceitiskais pakalpojums, ko saucam par farmaceitisko aprūpi. Svarīgi noskaņojies uz viena viļņa ar aptiekas klientu, iegūt viņa uzticēšanos tā, lai cilvēks nekautrējoties atklātu savu stāstu par veselību. Man noder dzīves pieredze un zināšanas, ko savulaik ieguvu, studējot pedagoģiju, piemēram, saskarsmes psiholoģija. Gadās, ka cilvēks atveras farmaceitam pat vairāk nekā jebkuram citam. To patiešām novērtēju.”

Farmaceite uzsver, ka globālās, svarīgās veselības problēmas, protams, risina ārsti, taču dažreiz cilvēkam vajag vienkārši atbalstu – paskaidrot, kāpēc jālieto izrakstītās zāles, un pateikt, ka viss var būt labi.

“Tad pacients apdomā un piekrīt: “Jā, ārstēšos – dzeršu ārsta izrakstītos medikamentus un viss būs kārtībā.” Aptieka nav veikals, te ar katru apmeklētāju vajag visu pārrunāt un apspriest.

Mani pārsteidz tie, kuri nodarbojas ar pašārstēšanos – ne ar ārstu konsultējas, ne jautā farmaceitam. Pērk bezrecepšu zāles un lieto! Kā to var darīt bez konsultēšanās ar speciālistu? Tabletes nav konfektes, ir jāsaprot devas, jāizvērtē iespējamā mijiedarbība ar citām zālēm un produktiem, ir daudz dažādu zāļu lietošanas nianšu. Nāciet, lūdzu, pie farmaceitiem! Konsultēsim un izvēlēsimies labāko risinājumu – tāda ir mana devīze,“ aicina Indra un piebilst, ka farmaceiti nekādā ziņā nepretendē uz ārsta lomu. “Piemēram, sievietei ir stipras sāpes kājās, un viņa lūdz kaut ko, lai būtu vieglāk staigāt. Noteikti jautāšu, kad parādījās diskomforts kājās, vai viņa ir bijusi pie ārsta, vai lieto kādus medikamentus, vai nav bijušas traumas, pietūkums… Ir desmitiem jautājumu, kas jāuzdod. Tikai pēc šādas sarunas iespējams atrast pareizo risinājumu. Diemžēl vecākās paaudzes cilvēki nereti cer, ka viss pāries pats no sevis. Rezultātā mēdz attīstīties kāda neiroloģiska slimība. Mans uzdevums ir izskaidrot cilvēkam problēmu, nepieciešamības gadījumā rekomendēt doties pie ārsta speciālista un vienlaikus rast iespēju sniegt kvalitatīvu farmaceitisko palīdzību.”

Indra atklāj, ka parasti jau pēc pirmajiem aptiekas apmeklētāja vārdiem saprot, ar kādu attieksmi cilvēks ir atnācis. Farmaceite vienmēr dara visu, lai aptiekas klients dodas projām laimīgs un ar smaidu. “Pat ja kāds ir dusmīgs, negatīvo noskaņojumu vienmēr var uzlabot ar laipnību, joku, smaidu. Par grūtu šajā darbā var saukt jebko, tikai ne to, ka jāstrādā ar cilvēkiem. Ja kāds neprot veidot cieņpilnu komunikāciju, farmaceita profesijā nav ko darīt.”

Farmaceita darbs nozīmē hiperatbildību, vērīgumu un pedantiskumu, un tas viss ir balstīts profesionālās zināšanās. Jāpiemīt arī spējai ātri reaģēt nestandarta situācijā: piemēram, jāspēj kompetenti palīdzēt, ja cilvēkam ir insults vai infarkts tieši aptiekā. Indras pieredzē ir šāds gadījums – kamēr neatliekamā palīdzība bija ceļā, pacientu prasmīgi pieskatīja farmaceite.

Par līdzsvaru un medu

Indra ir pārliecināta, ka ir svarīgi dzīvē atrast līdzsvaru – arī tad, ja patiešām mīli savu darbu, var gadīties izdegt, un to nedrīkst pieļaut.

“Man patīk zemes darbi, tāpēc no aptiekas steidzos uz saviem laukiem. Kādam vajag pastaigāties gar jūru, bet man – ravēt dobes, kopt bites (tās man ir jau otro gadu), izbraukt ar velosipēdu. Tas palīdz atpūsties, mazināt stresu, atgūt iekšējo mieru.

Manuprāt, farmaceita un bišu draudzība ir brīnišķīga – mēs jau gadsimtiem ilgi palīdzam cilvēkiem saglabāt veselību. Paskatieties, cik daudz bišu produktu ir mūsu aptiekā! No ziedēm ar propolisu līdz peru pieniņam, ko izmanto imūnsistēmas normālas darbības nodrošināšanai.”

Farmaceite novērojusi, ka siguldieši ir īsti dabas bērni – aptiekā labprāt izvēlas dažādas zāļu tējas, augu izcelsmes produktus, tinktūras. “Ar prieku palīdzam ikvienam izprast ārstniecības augu iedarbības nianses. Vienkāršs piemērs – labi zināmā liepziedu tēja, kas pagatavota tikai no ziedkopām (bez lapiņām) darbojas kā sviedrējošs pretdrudža līdzeklis, bet, ja tā ir pagatavota ar garenajām lapiņām, vārot pāris minūtes, tai piemīt gļotādu aizsargājošas īpašības. To ir svarīgi zināt.

Tāpēc jau farmaceits ir farmaceits – lai visiem aptiekas apmeklētājiem būtu ērti pieejama unikālu zināšanu enciklopēdija.”

Saruna ar Indru ļauj vēlreiz pārliecināties, cik liela nozīme ir zināšanām, patiesai mīlestībai uz savu darbu un kolektīva garam. Pirkt aptiekas produktus bez farmaceita konsultācijas? Vairs nekad! Ir liela veiksme – ieiet aptiekā un sastapt tādu farmaceiti, kāda ir “Mēness aptiekas” Siguldā vadītāja Indra Bukša.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi