Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kam ģimenē pieder naudas maks

Druva
16:24
30.10.2012
8
Mg 9817

Cik ģimeņu, tik saimniekošanas veidu un tradīciju. Dažiem ir kopīgs budžets un maks, citiem naudas lietas nosaka viens – vīrs vai sieva. Kā vīrietis un sieviete, kas izveido ģimeni, atrisina naudas jautājumus? Jaunas ģimenes veidotāji Ieva Brence un Mārtiņš Polis stāsta, ka kopā sākuši dzīvot nesen, tādēļ pagaidām vēl katram esot savs naudas maks. Tiesa gan, ja vienam naudas pietrūkst, tad otrs aizdod un parasti atpakaļ neprasot. “Nav tā, ka līdz šim mēs būtu cītīgi izrunājuši jautājumu, kas skar naudu. Viss notiek pamazām. Sākumā uzsaucu draudzenei kafiju, pusdienas, taču nekā citādi finansiāli neatbalstīju. Tagad, kad dzīvojam kopā, parādījušies kādi kopīgie tēriņi – pārtikas, degvielas izdevumi, taču arī ar to esam galā tikuši. Vienu reizi viens nopērk, otru- otrs. Par naudu pagaidām nestrīdamies un santīmus neskaitām, kurš ko vairāk pircis vai tērējis,” norāda Mārtiņš un atzīst, ka attiecību sākumā ir svarīgi ar partneri pārrunāt naudas jautājumus un tikt skaidrībā par otra paradumiem. Citādi viss var beigties ar to, ka sākas strīdi, jo viens naudu pārāk ātri iztērē, turklāt nevajadzīgām lietām, cits krāj un skopojas tā, ka otram nav labi. Ieva piekrīt Mārtiņam, sakot, ka naudas jautājumi vienmēr ir delikāti un tie pēc iespējas ātrāk jāizrunā. Zinot, ka mūsdienās daudziem ir problēmas ar kredītiem un parādiem, viņa baidītos, vai topošais dzīvesbiedrs nav meklēts parādnieks visā Latvijā. “Domāju, kredītvēstures jautājumi ir ļoti būtiski un nebūtu jākaunas no tā, ka otra puse vēlas uzzināt, kādus kredītus topošais dzīvesbiedrs ņēmis vai plānojis ņemt. Ja rodas kādas šaubas, to visu var kliedēt Kredītu reģistrā. Tās patiešām ir ļoti smalkjūtīgas nianses, taču drošībai jābūt,” smaidot stāsta Ieva un pastāsta draudzenes bēdu stāstu: “Mūsdienās bieži tieši vīrieši meklē finansiāli stabilas sievietes, ne otrādi. Tas tādēļ, ka vīrieši nereti iekūlušies parādos. Tā gadījās arī manai draudzenei, viņas puisi, izrādījās, meklēja ne viena vien parādu piedziņas kompānija. Tad nu pienāk brīdis, kad jautā sev – vai esi gatavs savu naudu dot savai jaunajai un patiesībā neiepazītajai mīlestībai, lai glābtu no nepatikšanām? Domāju, nav pieļaujama situācija, ka tikai pēc kāzām atklājas viena vai abu laulāto parādi. Turklāt mūsdienās visai moderna lieta – laulību līgums, kurā daudz ko var atrunāt.” Interesanti, ka, runājot ar laulātiem, kas kopā dzīvo jau desmit gadus, redzams – naudas jautājumi ģimeni nemulsina, tie jau sen atrisināti. Dace Grīnberga smejoties saka: “Ģimenē vispirms iztērējam vīra naudu un tad katrs savējo. Bet, ja nopietni, laikam jāatzīstas, ka ģimenē maka turētāja esmu es. Vīrs man uzticas. Nopelnītās summas abiem zināmas un skaidrs, kā tās tērējam. Turklāt ir finanšu stabilitāte, jo mēneša sākumā algu saņemu es, pēc desmit dienām vīrs. Pēc tam man ir avansa maksājums darba vietā, bet mēneša pēdējās dienās vīram. Tā ka varam teikt, nauda visu laiku ienāk mūsu maciņos. Vispirms maksājam ikmēneša rēķinus, tad kredītsaistības un tobrīd nepieciešamāko. Tas var būt apģērbs sezonas maiņai vai kas cits bērniem. Atsevišķi ir nolikta nauda pārtikai, katru mēnesi kaut ko ieskaitām arī krājkontā. Zinām, ka var pienākt nebaltas dienas.” D. Grīnberga teic, ka naudas jautājumi noteikti aktuālāki ir jaunām ģimenēm, kuras vēl mācās dzīvot, sadzīvot un izdzīvot, bet ģimenēm ar stāžu šis jautājums problēmas nesagādājot. “Būtiski ir noskaidrot, kādām lietām cilvēki ģimenē atļausies naudu tērēt, kad taupīs, kādām vajadzībām krās un kā risinās negaidītus izdevumus. Jāizlemj, par kādiem pirkumiem vienmēr vajadzētu konsultēties vienam ar otru. Varbūt tas būs pirkums, kas pārsniegs noteiktu summu, varbūt konsultācija vajadzīga tad, kad pārsniegts nedēļas izdevumu limits. Ģimenes finanšu politikai jābūt vienotai. Ja viens taupīs uz visu, bet otrs iegādāsies jaunākā dizaina apģērbus, to nevarēs saukt par sabalansētu budžetu un vienotiem finanšu mērķiem nākotnei,” saka Dace. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi