Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Kam ģimenē pieder naudas maks

Druva
16:24
30.10.2012
69
Mg 9817

Cik ģimeņu, tik saimniekošanas veidu un tradīciju. Dažiem ir kopīgs budžets un maks, citiem naudas lietas nosaka viens – vīrs vai sieva. Kā vīrietis un sieviete, kas izveido ģimeni, atrisina naudas jautājumus? Jaunas ģimenes veidotāji Ieva Brence un Mārtiņš Polis stāsta, ka kopā sākuši dzīvot nesen, tādēļ pagaidām vēl katram esot savs naudas maks. Tiesa gan, ja vienam naudas pietrūkst, tad otrs aizdod un parasti atpakaļ neprasot. “Nav tā, ka līdz šim mēs būtu cītīgi izrunājuši jautājumu, kas skar naudu. Viss notiek pamazām. Sākumā uzsaucu draudzenei kafiju, pusdienas, taču nekā citādi finansiāli neatbalstīju. Tagad, kad dzīvojam kopā, parādījušies kādi kopīgie tēriņi – pārtikas, degvielas izdevumi, taču arī ar to esam galā tikuši. Vienu reizi viens nopērk, otru- otrs. Par naudu pagaidām nestrīdamies un santīmus neskaitām, kurš ko vairāk pircis vai tērējis,” norāda Mārtiņš un atzīst, ka attiecību sākumā ir svarīgi ar partneri pārrunāt naudas jautājumus un tikt skaidrībā par otra paradumiem. Citādi viss var beigties ar to, ka sākas strīdi, jo viens naudu pārāk ātri iztērē, turklāt nevajadzīgām lietām, cits krāj un skopojas tā, ka otram nav labi. Ieva piekrīt Mārtiņam, sakot, ka naudas jautājumi vienmēr ir delikāti un tie pēc iespējas ātrāk jāizrunā. Zinot, ka mūsdienās daudziem ir problēmas ar kredītiem un parādiem, viņa baidītos, vai topošais dzīvesbiedrs nav meklēts parādnieks visā Latvijā. “Domāju, kredītvēstures jautājumi ir ļoti būtiski un nebūtu jākaunas no tā, ka otra puse vēlas uzzināt, kādus kredītus topošais dzīvesbiedrs ņēmis vai plānojis ņemt. Ja rodas kādas šaubas, to visu var kliedēt Kredītu reģistrā. Tās patiešām ir ļoti smalkjūtīgas nianses, taču drošībai jābūt,” smaidot stāsta Ieva un pastāsta draudzenes bēdu stāstu: “Mūsdienās bieži tieši vīrieši meklē finansiāli stabilas sievietes, ne otrādi. Tas tādēļ, ka vīrieši nereti iekūlušies parādos. Tā gadījās arī manai draudzenei, viņas puisi, izrādījās, meklēja ne viena vien parādu piedziņas kompānija. Tad nu pienāk brīdis, kad jautā sev – vai esi gatavs savu naudu dot savai jaunajai un patiesībā neiepazītajai mīlestībai, lai glābtu no nepatikšanām? Domāju, nav pieļaujama situācija, ka tikai pēc kāzām atklājas viena vai abu laulāto parādi. Turklāt mūsdienās visai moderna lieta – laulību līgums, kurā daudz ko var atrunāt.” Interesanti, ka, runājot ar laulātiem, kas kopā dzīvo jau desmit gadus, redzams – naudas jautājumi ģimeni nemulsina, tie jau sen atrisināti. Dace Grīnberga smejoties saka: “Ģimenē vispirms iztērējam vīra naudu un tad katrs savējo. Bet, ja nopietni, laikam jāatzīstas, ka ģimenē maka turētāja esmu es. Vīrs man uzticas. Nopelnītās summas abiem zināmas un skaidrs, kā tās tērējam. Turklāt ir finanšu stabilitāte, jo mēneša sākumā algu saņemu es, pēc desmit dienām vīrs. Pēc tam man ir avansa maksājums darba vietā, bet mēneša pēdējās dienās vīram. Tā ka varam teikt, nauda visu laiku ienāk mūsu maciņos. Vispirms maksājam ikmēneša rēķinus, tad kredītsaistības un tobrīd nepieciešamāko. Tas var būt apģērbs sezonas maiņai vai kas cits bērniem. Atsevišķi ir nolikta nauda pārtikai, katru mēnesi kaut ko ieskaitām arī krājkontā. Zinām, ka var pienākt nebaltas dienas.” D. Grīnberga teic, ka naudas jautājumi noteikti aktuālāki ir jaunām ģimenēm, kuras vēl mācās dzīvot, sadzīvot un izdzīvot, bet ģimenēm ar stāžu šis jautājums problēmas nesagādājot. “Būtiski ir noskaidrot, kādām lietām cilvēki ģimenē atļausies naudu tērēt, kad taupīs, kādām vajadzībām krās un kā risinās negaidītus izdevumus. Jāizlemj, par kādiem pirkumiem vienmēr vajadzētu konsultēties vienam ar otru. Varbūt tas būs pirkums, kas pārsniegs noteiktu summu, varbūt konsultācija vajadzīga tad, kad pārsniegts nedēļas izdevumu limits. Ģimenes finanšu politikai jābūt vienotai. Ja viens taupīs uz visu, bet otrs iegādāsies jaunākā dizaina apģērbus, to nevarēs saukt par sabalansētu budžetu un vienotiem finanšu mērķiem nākotnei,” saka Dace. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
4

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
62

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi